Spiegošanā apsūdzētā Saeimas deputāta kandidāte neierodas uz tiesu, viņas atrašanās vieta nav zināma (7)

Tuhbatova nebija ieradusies uz tiesu un viņas neierašanās iemesli tiesai nebija zināmi. Uz tiesas sēdi atnākusī advokāte Jeļena Kvjatkovska tiesu informēja, ka viņai ar apsūdzēto bija vienošanās par pirmstiesas izmeklēšanas laiku un apsūdzētā nav vērsusies, lai noslēgtu vienošanos par pārstāvēšanu tiesas procesā. Advokātei arī nebija izdevies sazināties ar Tuhbatovu. To pateikusi tiesai, advokāte tiesas zāli pameta.

Prokurore Zane Lodziņa uzskatīja, ka tiesai ir jālemj par Tuhbatovas piespiedu atvešanu un acīmredzot būs jānorīko valsts nodrošināts aizstāvis. Prokurore arī rosināja kādas liecinieces piespiedu atvešanu uz tiesas sēdi.

Ņemot vērā minēto, tiesnese Ilona Ozoliņa-Kļaviņa lēma, ka uz nākamo tiesas sēdi Tuhbatovai jāpiemēro piespiedu atvešana, kas nozīmē, ka Valsts policija viņu no dzīvesvietas mēģinās konvojēt uz tiesas namu. Tāpat uz nākamo sēdi tiks uzaicināts valsts nodrošināts advokāts. Par liecinieces piespiedu atvešanu tiesnese patlaban nelēma.

Nākamā tiesas sēde rezervēta 18.aprīlī plkst.10, 23.maijā, 6.jūnijā un divas sēdes paredzētas septembrī.

Lodziņa pēc sēdes žurnālistiem plašākus komentārus par apsūdzības detaļām nesniedza, jo iztiesāšana vēl nav sākta un apsūdzība tiesā vēl nav nolasīta.

Arī prokurorei nebija informācijas par apsūdzētās neierašanās iemesliem, taču pirmstiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētā bijusi sasniedzama.

Tuhbatovai pašlaik piemērotais drošības līdzeklis ir pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē. Likums kā bargāko drošības līdzekli paredz apcietinājumu, tomēr patlaban nav zināms, kā prokurore rīkosies, ja apsūdzētā ignorēs ierašanos arī nākamajā sēdē.

Jau ziņots, ka sieviete apsūdzēta par informācijas nelikumīgu vākšanu un nodošanu Krievijas izlūkdienestam tā uzdevumā ar citas personas starpniecību, aģentūrai LETA iepriekš apliecināja prokuratūrā. Viņa ieguvusi un nodevusi tālāk ziņas, kas skar gan ikdienas norises Latvijā, gan Latvijas aizsardzības sistēmu un drošību kopumā.

Plašāku informāciju par vāktās informācijas saturu prokuratūra patlaban nesniedz, tomēr Valsts drošības dienests (VDD) medijus iepriekš informēja, ka persona noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" vadītājiem sniedza informāciju par NATO militārās tehnikas pārvietošanos, izvietojumu un kaujas spējām Latvijas teritorijā, zinot, ka šo informāciju plānots nodot Krievijas specdienestiem.

Tāpat Tuhbatova "Baltijas antifašistu" kontaktpersonas uzdevumā bija vākusi un apkopojusi informāciju par Latvijā plānotajiem iepirkumiem, kas saistīti ar militāro jomu un Latvijas valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.

VDD iepriekš aģentūru LETA informēja, ka sevi par "Baltijas antifašistiem" dēvējošā personu apvienība 2022.gada novembrī sāka izvērst un koordinēt pret Latvijas nacionālo drošību vērstas darbības, izmantojot speciāli šim nolūkam izveidotas saziņas grupas platformā "Telegram".

Noziedzīgā organizācija šos kanālus mērķtiecīgi un sistemātiski izmantoja dažādām pret Latvijas nacionālās drošības interesēm vērstām aktivitātēm, tajā skaitā neizpaužamu ziņu un citu ziņu nelikumīgai vākšanai nolūkā nodot tās Krievijas specdienestiem un citām institūcijām.

Kanālos regulāri tika publicēti aicinājumi vākt informāciju par Latvijas valsts amatpersonām, valsts institūciju darbiniekiem, drošības iestāžu darbiniekiem, Latvijas bruņoto spēku amatpersonām, Ukrainas pusē karojošajiem Latvijas valstpiederīgajiem, kā arī citām fiziskām un juridiskām personām, kas ar savu darbību vērsušās pret Krievijas agresiju.

Pērn rudenī prokuratūra cēla apsūdzības sešiem Latvijas valstspiederīgajiem - Tatjanai Andrijecai, Aleksandram Žgunam, Staņislavam Bukainim, Sergejam Vasiļjevam, Viktorijai Matulei un Romanam Samuļam - par noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" vadīšanu un piedalīšanos šīs organizācijas pastrādātajos noziegumos. Trīs no šīm personām patlaban izsludinātas meklēšanā.

Vienlaikus prokuratūra vēl divas personas sauca pie kriminālatbildības par spiegošanu. Abu šo personu lietas bija izdalītas no "Baltijas antifašistu" kriminālprocesa.

VDD iepriekš informēja, ka abas šīs personas spiegoja Krievijas labā, pildot konkrētus "Baltijas antifašistu" uzdevumus. Viens no tiem bija taksists Sergejs Sidorovs, bet otra - Tuhbatova, secināja aģentūra LETA, analizējot tiesībsargu publiskoto informāciju.

Tuhbatova 2022.gadā kandidēja vēlēšanās no tolaik Alda Gobzema vadītās partijas "Katram un katrai" saraksta. No Tuhbatovas sniegtajām ziņām par sevi secināms, ka sieviete dzīvo salīdzinoši netālu no Ādažu militārās bāzes.

Krimināllikums par spiegošanu paredz brīvības atņemšanu no viena līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Arī taksista Sidorova krimināllietu šonedēļ - piektdien, 5.aprīlī, plkst.10 - sāks izskatīt Rīgas pilsētas tiesa. Likumsargu ieskatā, vīrietis "Baltijas antifašistu" uzdevumā mērķtiecīgi un sistemātiski vācis pret Latvijas nacionālās drošības interesēm izmantojumu informāciju nodošanai Krievijas specdienestiem.

VDD izmeklēšanas gaitā ir konstatējis 23 šī vīrieša īstenotus spiegošanas gadījumus. Sidorovs uzturējis regulāru saziņu ar "Baltijas antifašistu" vadītājiem, sniedzot informāciju par Latvijas un sabiedroto valstu bruņoto spēku personālu un tehniku, stratēģiski nozīmīgiem objektiem Latvijas teritorijā. Tāpat viņš noziedzīgajai organizācijai nodevis informāciju par uzņēmumiem Latvijā, kas atbalsta Ukrainu un iestājas pret Krievijas agresiju.

Informācijas ieguvi vīrietim atvieglojis taksometra vadītāja darbs, kas ļāva salīdzinoši netraucēti uzturēties lidostas, ostas un citu stratēģiski nozīmīgu objektu tuvumā.

VDD vīrieti aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēja pagājušā gada 15.augustā. Taksista dzīvesvietā tika konstatēti vairāki datu nesēji, kā arī viņa prokremlisko ideoloģisko pārliecību apliecinoši simboli, piemēram, Krievijas un PSRS karogi.

Sidorovs apsūdzēts arī par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, par var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

VDD pagājušā gada darbības pārskatā teikts, ka saistībā ar plānoto Krievijas Rietumu kara apgabala reorganizāciju Krievijas spiegošanas intensitāte attiecībā uz Latviju tuvākajā nākotnē varētu tikai vēl vairāk pastiprināties.

Dienests līdz šim publiski ir informējis par 20 kopš 2016.gada aizdomās par spiegošanu un citām nacionālo drošību apdraudošām darbībām Krievijas vai Baltkrievijas labā aizturētām personām.