FOTO Daugavā sākta Rail Baltica pirmā tilta balsta izbūve (5)

Sākas pāļu betonēšana jaunajam "Rail Baltica" tiltam
Sākas pāļu betonēšana jaunajam "Rail Baltica" tiltam Foto: publicitātes

Turpinot Rail Baltica tilta pār Daugavu izbūvi Rīgā, martā sākta pirmā balsta būvniecība upē. Balsta konstrukcijas izbūve notiks no baržas, izmantojot īpašu aprīkojumu, kā arī pirmajā darbu posmā, rievsienu konstrukcijas izbūvē, iesaistot ūdenslīdējus, informēja būvnieka “BERERIX” pārstāvji.

Marta vidū sākta gultnes tīrīšana tilta balsta zonā. Daugavā joprojām atrodas pēc kara izbūvētā pagaidu tilta konstrukcijas, tāpat atrodami arī dažādi citi nogrimuši elementi. Pirmais tilta balsts Daugavā tiks būvēts no baržas – būvnieks BERERIX veiks taisnstūra formas rievsienas konstrukcijas izbūvi vienlaikus ar pāļu urbšanu, kas sasniegs dolomīta slāni. Pēc tam upes gultnē starp rievsienām tiks izbūvēta masīvplātne, lai novērstu ūdens spiedienu uz betonējamo režģogu.

Nākamais darba posms būs sausas vides radīšana balsta izbūves telpā. Ūdens tiks atsūknēts, izmantojot īpašu ekipējumu un ūdens sūkņus. Pēc tā izbūves tiks sākta arī paša balsta izbūve. Kopumā šos darbus plānots paveikt līdz rudens sākumam.

Būvniecības darbi netraucēs brīvai kuģu un laivu kustībai Daugavā citu laidumu navigācijas zonās, taču tā tiks ierobežota jaunā tilta balsta izbūves zonā.

Rail Baltica dzelzceļa tilts pār Daugavu būs aptuveni vienu kilometru garš ar diviem Eiropas standarta sliežu platuma (1435 mm) ceļiem. Tiltam paredzēta arī gājēju un velobraucēju kustībai piemērota josla ar vairākām pieejām. Jaunais tilts sāksies pie Lastādijas ielas, šķērsos Daugavu, Zaķusalu, Mazo Daugavu, un beigsies pie Mūkusalas ielas. Eiropas mērogā tilts ir diezgan unikāls, jo, ievērojot dzelzceļa slodzes un projekta tehniskos risinājumus, laidumu konstrukcijas augstums ir salīdzinoši mazs pret tā garumu.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutsche Bahn, pasūtītājs – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas. Projekta finansējumu 81–85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi.

Svarīgākais
Uz augšu