:format(webp)/nginx/o/2024/04/05/15983668t1h40dd.jpg)
Vairāki Krievijas vadības redzamākie cilvēki, arī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, aktivizējuši informācijas operācijas, lai piespiestu Ukrainu sarunām, kā arī panāktu, ka Rietumus baidās un izrāda lielāku pašsavaldību, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Šoigu mēģinājis draudēt Francijai, lai panāktu, ka Parīze ierobežo atbalstu Ukrainai, norāda domnīcas eksperti.
Aizsardzības ministrs arī izrāda ieinteresētību sarunās.
Tā ir daļa no plašākas Krievijas informācijas operācijas, lai pārliecinātu Rietumus piespiest Ukrainu iesaistīties nelīdzvērtīgās sarunās uz Krievijas nosacījumiem.
Kremlis izmantojis šo vispārējo informācijas operāciju par "NATO eskalāciju", vēršot to konkrēti pret Franciju pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumiem palielināt palīdzību drošības jomā, ko Rietumi sniedz Ukrainai.
Peskovs savukārt postulējis, ka Krievijas un NATO attiecības jau ir "nolaidušās līdz tiešas konfrontācijas līmenim" un ka NATO "jau ir ievilkta konfliktā ap Ukrainu".
Kremļa preses sekretāra izteikumi ir pastiprinājums naratīvam par NATO un Rietumu "eksistenciālajiem draudiem" Krievijai, uzskata ISW.
Tā, visticamāk, ir daļa no Krievijas refleksīvās kontroles kampaņas, kurā tiek izmantoti draudīgi izteikumi, lai ietekmētu svarīgu lēmumu pieņemšanu par Rietumu palīdzību Ukrainai un tos aizkavētu, skaidro domnīcas eksperti.
Šis Kremļa naratīvs, šķiet, ir mēģinājums kā provokatīvas prezentēt NATO aizsardzības darbības, kas veiktas, reaģējot uz klajo Krievijas agresiju.
Lavrovs informācijas operācijas virzījis, imitējot ieinteresētību sarunās.
Ārlietu ministrs izmantojis tikšanos ar nerietumu valstu vēstniekiem, lai nosodītu Ukrainas "miera formulu", vienlaikus postulējot, ka Krievija ir gatava sarunām, balstoties Kremlim izdevīgos nosacījumos, norāda ISW.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)