/nginx/o/2024/04/05/15984723t1h16bd.jpg)
Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Žurnālisti jau gadiem ilgi sociālās tīklošanās platformās ir pakļauti naida uzbrukumiem, kas diemžēl daļu no viņiem ir apklusinājuši. Viņu balsis sociālajos tīklos vairs nedzird. Nu jau šī tendence atbalsojas arī profesionālo mediju saturā – ir situācijas, kad, prognozējot naida vilni, žurnālisti nevēlas veidot saturu par diskutabliem tematiem vai arī to atspoguļojumā sevi cenzē.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā vārda brīvības robežas ir vēl vairāk sašaurinājis – no medijiem, jo īpaši sabiedriskajiem, tiek sagaidīts tikai “patriotisks” saturs, bet “pamatstraumei” pretēja viedokļa izskanēšana tiek novērtēta kā medija pretvalstiska rīcība.
Papildus tam ir noticis bīstams tiesu precedents. Rīgas apgabaltiesa ir lēmusi par labu mediju uzraugam NEPLP, kurš “Tvnet grupu” sodīja par nepienācīgu “precizitāti un neitralitāti”, izmantojot vārdu “deportācija”. “Tvnet” par to būs jāmaksā 3000 eiro sods.
Minētie procesi rada pateicīgu fonu mediju neatkarības ierobežošanai. Ar čiku ir beigusies sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā nostiprinātā iecere sabiedriskajiem medijiem izveidot neatkarīgu finansēšanas modeli. Toties likumdevējs vieglu roku nobalsoja par paslepus nacionālās drošības koncepcijā iemānīto aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026.gada veidot saturu vienā no mazākumtautību valodām – krievu. Mums nav zināms, ka šis lēmums būtu balstīts auditorijas pētījumos, izvērtējot dezinformācijas risku pieaugumu Krievijas īstenotā informācijas kara apstākļos.
“Cūku komiksa” stāsts ir beidzies ar to, ka SEPLP ir uzdevis LTV izstrādāt redakcionālo politiku viedokļu, karikatūru un komiksu publicēšanai portālā lsm.lv (vai viedokļu daudzveidība vairs nav sabiedrisko mediju vērtība?) un normatīvo aktu “par atbildības gradāciju un atbildības pieprasīšanu par redakcionālo vadlīniju pārkāpumiem”. Savukārt Valsts Prezidenta 8.aprīlī iniciētajā diskusijā par sabiedriskajiem medijiem viens no iezīmētajiem tematiem ir “redakcionālā neatkarība un tās praktiskais uzraudzības mehānisms” (!).
Ne SEPLP, ne Valsts Prezidentam nevajadzētu būt noslēpumam, ka sabiedriskie mediji Latvijā īstenībā ir pārregulēti un pārkontrolēti. Birokrātiskais slogs ir ievērojami lielāks nekā daudzās citās Eiropas valstīs, un tam ir jāpatērē nesamērīgi liela enerģija. Sabiedriskajos medijos jau pastāv kvalitātes vadības sistēma, un ik gadu tiek mērīts to sabiedriskais labums, kas ir publiski pieejams. Tas ir neatkarīgs mūsu darba izvērtējums, un, vadoties no tā, tiek noteikti turpmākie uzdevumi.
Turklāt nu jau divus gadus jebkuram ir iespēja par sabiedrisko mediju darbu iesniegt sūdzības ombudam. Tiesa, publiskie uzbrukumi ombudam liecina par vēlmi diskreditēt arī ombuda institūciju, kura, acīmredzot, nav attaisnojusi politiķu vai citu personu ieceri, ka būs viņu ietekmes rīks sabiedriskajos medijos.
Sabiedrisko mediju darbības mēraukla ir sabiedrības intereses. Mēs neesam valsts medijs, kurš īsteno valdošās koalīcijas vai kādu citu ietekmīgu figūru politiku.
Aicinām lēmumus par medijiem balstīt uz kvalitatīvos pētījumos noskaidrotām sabiedrības vajadzībām, profesionāliem argumentiem un datiem.
Tāpat aicinām ikvienu apzināties, ka mediju neatkarība un vārda brīvība ir neatceļamas vērtības arī tad, ja kaimiņos plosās karš. Mūsu redakcionālās vadlīnijas nosaka, ka sabiedriskie mediji atspoguļo dažādu sabiedrības grupu viedokļus, “arī tādus, kas kādam varētu likties nepieņemami”. Tas burtiski nozīmē tieši to, kas tur rakstīts. Izslēdzot kādus viedokļus un tematus, mēs pamazām varam nonākt Aizspogulijā, kurai maz sakara ar realitāti.
Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna
Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis
Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa
Latvijas Radio 1 direktore Inese Matjušonoka
Latvijas Radio 1 galvenā redaktore Agita Bērziņa
Latvijas Radio 2 direktors Kaspars Mauriņš
Latvijas Radio 2 galvenā redaktore Baiba Palkavniece
Latvijas Radio 3 direktore Gunda Vaivode
Latvijas Radio 3 galvenā redaktore Inga Saksone
Latvijas Radio 4 direktore Ilona Madesova
Latvijas Radio 4 galvenā redaktore Anna Stroja
Latvijas Radio 5 direktors Kārlis Kazāks
Latvijas Radio 5 galvenais redaktors Toms Putniņš
Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis
Latvijas Radio Latgales multimediju studijas vadītāja Renāte Lazdiņa
Latvijas Radio Multimediju satura daļas galvenā redaktore Justīne Savitska
Latvijas Radio podkāstu redaktors-attīstītājs Andrejs Siliņš
Radioteātra vadītāja Māra Eglīte
Portāla lsm.lv galvenā redaktore Marta Cerava
Latvijas Radio 6 – NABA vadītājs Madars Štramdiers
Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Atis Švinka (P) sociālajos tīklos pauž, ka Latvijas Radio vēstule ir ''satraucoša ziņa gan sabiedrībai, gan politiķiem''.
Švinka uzskata, ka žurnālistu paziņojums par cenzūru ir jāuztver nopietni un jārīkojas - nevis par spīti drošības situācijai, bet tieši tās dēļ. ''Ir pienācis brīdis, kad žurnālisti jau ceļ trauksmi, ka nevar runāt par sarežģītām tēmām, ir spiesti ievērot pašcenzūru un baidīties no agresijas. Tas ir milzīgs trauksmes signāls,'' pauž politiķis.
Pēc Švinkas vārdiem, Latvija nedrīkst kļūt par valsti, kur vairākuma vai šķietama vairākuma diktatūra ietekmē mediju darbu, pakļauj žurnālistus agresijai un uzbrukumiem, un kur medijos netiek apspriesti strīdīgi, sarežģīti un sāpīgi vai neērti jautājumi.
Mediju apakškomisijas vadītājs uzver, ka žurnālistu darbs - aktualizēt un analizēt notiekošo ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. ''Politiķiem un uzraugiem, kas šos principus nesaprot, būtu vērts atkārtot Satversmi un vērtības, ar kurām atšķiramies no autoritārām valstīm mums austrumos,'' norāda deputāts.