Ārlietu ministra amata kandidāta izraudzīšanās ir Siliņas rokās, akcentē Jurēvics

JV politiķis norādīja, ka nākamajam ārlietu ministram būs jāstrādā pie Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju pastiprināšanas, tajā skaitā pie Siliņas virzītā priekšlikuma par mangāna rūdas iekļaušanas sankciju sarakstā.

Tāpat jāturpina veicināt, ka ES un NATO un šo organizāciju dalībvalstis sniedz atbilstošu militāro, finansiālo un cita veida atbalstu Ukrainai tās cīņā ar agresorvalsti Krieviju, norādīja Jurēvics.

Siliņa ārlietu ministra amata kandidātu izraudzīsies kā koalīcijas, valdības komandas līdere, šajā procesā ar savu redzējumu iepazīstinot gan partijas biedrus, gan koalīcijas partnerus, pauda JV frakcijas vadītājs.

Politiķis atturējās minēt kādus termiņus ārlietu ministra izraudzīšanai, gan norādot, ka kavēšanās nebūs.

Kā ziņots, JV valdes sēdē pirmdien, 8.aprīlī, varētu lemt par potenciālajiem ārlietu ministra kandidātiem.

Tāpat pirmdien plānota iknedēļas koalīcijas partiju sanāksme, kurā, kā iepriekš pieļāva Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), arī varētu tikt pārrunāts jautājums par demisionējošā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) iespējamo pēcteci.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir solījusi, ka nākamnedēļ vajadzētu būt skaidrībai par politiskā spēka virzītu kandidātu, lai par to, iespējams, lemtu Saeimas sēdē ceturtdien, 11.aprīlī, jo Kariņš amatu pametīs dienu iepriekš.

JV līdz šim publiski ir vairījusies komentēt iespējamo kandidātu vārdus un uzvārdus, politiķiem uzsverot, ka izvēle un iniciatīva par nākamā ārlietu ministra kandidāta virzīšanu esot Siliņai.

Kuluāros kā iespējamie kandidāti ārlietu ministra amatam izskanējuši vairāki vārdi - bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV), Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže u.c.

Tāpat kuluāros pieļauta esošo valdības ministru rotācija. Kā viena versija izskanējusi esošā aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) rotēšana uz ārlietu ministra amatu, tādējādi vakantu atstājot posteni Aizsardzības ministrijā. Tāpat pieļauta iespēja, ka esošā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) varētu ieņemt ārlietu ministra posteni, viņas vietā virzot Tieslietu ministrijas līdzšinējo parlamentāro sekretāri Laumu Paegļkalnu (JV) vai Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu (JV). Lībiņa-Egnere gan šādu rokādi esot noraidījusi.

Kā ziņots, Kariņš marta izskaņā pēc tikšanās ar premjerministri Siliņu paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata. Kariņš ārlietu ministra amatu atstās 10.aprīlī.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Nesen Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.