Latvijas atbalsta līmenis Ukrainai šogad un nākamajos divos gados sasniegs 0,25% no valsts IKP

Viņa atgādināja, ka Ukrainas premjerministra Denisa Šmihaļa vizītes laikā 4.aprīlī Latvija un Ukraina nāca klajā ar kopīgu valdību paziņojumu, kurā cita starpā tiek atzīmēta Latvijas valdības apņemšanās 2024., 2025., 2026. gadā uzturēt militāro atbalstu, tai skaitā militāro apmācību Ukrainai 0,25% līmenī no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Eglīte skaidroja, ka minētais atbalsta līmenis fiksēts, ievērojot Latvijas līdz šim Ukrainai sniegtā militārā atbalsta apjomus, kā arī Latvijai pieejamos resursus un kapacitāti nodrošināt līdzvērtīgu atbalsta līmeni tuvākos gadus. Tāpat par šo jautājumu ir notikušas konsultācijas starp Baltijas valstīm un Ukrainu, un ir ņemtas vērā arī starptautisko partneru apņemšanās.

ĀM preses sekretāre atzīmēja, ka līdz ar šo apņemšanos Latvija turpinās to militāro palīdzību, ko esam Ukrainai snieguši jau no pirmās kara dienas 2022. gadā. Tā iekļaus gan materiālo palīdzību, gan Ukrainas karavīru apmācību un cita veida palīdzību, tai skaitā atbalstu jaundibinātajā Dronu koalīcijā Ukrainai.

"Ceram, ka šis solis mudinās arī citus sabiedrotos sekot mūsu piemēram, nodrošinot paredzamu militārā atbalsta finansējumu Ukrainai. Stabils un paredzams starptautisko partneru atbalsts Ukrainai ir ļoti svarīgs faktors gan bruņojuma nodrošinājumam, gan arī Ukrainas bruņoto spēku cīņas spara uzturēšanai," pauda ĀM preses sekretāre.

TVNET jau vēstīja, ka Latvija plāno ar Ukrainu slēgt vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, apņemoties šogad un nākamos divus gadus sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes IKP, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma projekta.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka 2024.gadā 0,25% no IKP sasniegts aptuveni 112 miljonus eiro. Finansējums šīm mērķim tiks rasts no Aizsardzības ministrijas budžeta.

ĀM norāda, ka Latvijas un Ukrainas vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām plānots parakstīt 11.aprīlī Trīs jūru iniciatīvas samita laikā Viļņā. No Latvijas puses to parakstīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Vienošanās būs politisks, juridiski nesaistošs dokuments.

Latvija iecerējusi parakstīt šādu vienošanos, lai sūtītu "skaidru un stingru signālu par atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru". Tā paredz visa veida ilglaicīgu palīdzību Ukrainas aizsardzībai pret agresiju, kā arī Latvijas atbalstu Ukrainai tās ceļā uz dalību Eiropas Savienībā un NATO.

Pēc ĀM paustā, šāda veida divpusējās vienošanās Ukraina plāno parakstīt ar visām G7 kopīgās deklarācijas Ukrainas atbalstam partnervalstīm, kā arī ar Eiropas Savienību.

Šādas vienošanās jau noslēgtas ar Lielbritāniju, Dāniju, Franciju, Itāliju, Kanādu, Nīderlandi un Vāciju. Arī Lietuva un Igaunija tuvākajā laikā parakstīs šādas vienošanās.

ĀM skaidro, ka valdībai jālemj par atbalstu vienošanās parakstīšanai, jo tā skar Latvijas visaptverošus atbalsta pasākumus Ukrainai gan militārajā, gan nemilitārajā jomā, kuru izpilde ir politiski saistoša ministrijām uz vienošanās darbības laiku - desmit gadiem. Vienošanās paredz, ka jebkādas budžeta saistības no Latvijas puses tiks nodrošinātas tikai ar skaidru Latvijas valdības un, kad nepieciešams, Saeimas apstiprinājumu.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka vienošanās militārā atbalsta būtiskākie elementi ir Latvijas turpmāka dalība Ramšteinas Ukrainas aizsardzības kontaktgrupā, lai sniegtu ar sabiedrotajiem koordinētu militāro atbalstu Ukrainai. Latvijas vadība Dronu koalīcijā ar mērķi nodrošināt Ukrainai miljonu dronu, militārā ekipējuma un bruņojuma piegādes nodrošināšana.

Nemilitārā atbalsta jomas skar attīstības sadarbību, sadarbību Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā un digitālajā, enerģētikas un kiberdrošības jomā, kā arī hibrīdā apdraudējuma novēršanu. Tāpat vienošanās paredz Ukrainas atbalstu Latvijas kandidatūrai ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025.gadā.