Noskaties ⟩ Pieciem tūkstošiem Krievijas pilsoņu ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām neprasa zināt valsts valodu (7)

Valsts līmenī Nacionālā apvienība ir opozīcijā, taču tieši viņi pamanījuši nopietnu kļūdu, ko pieļāvusi Saeima. Lai arī parlaments noteica obligātas latviešu valodas pārbaudes Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā un kaimiņvalsts pilsonību ieguvuši nesenā pagātnē, ārpus kadra palika vesela grupa, kurai neviens valodas zināšanas apliecināt neprasa.

Šobrīd Latvijā dzīvo divas Krievijas pilsoņu grupas, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un pret kuriem ir atšķirīgas prasības. Par vieniem Saeima pieņēma regulējumu, ka viņiem jāapliecina valsts valodas zināšanas. Taču otrai, skaitliski mazākajai grupai latviešu valodas eksāmens nav jākārto.

Plašu rezonansi izraisošie Imigrācijas likuma grozījumi nav skāruši vairākus tūkstošus, tai skaitā atvaļinātās Krievijas militārpersonas un viņu ģimenes locekļus.

Reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā, parlaments steidzami mainīja uzturēšanās nosacījumus šeit dzīvojošajiem kādreizējiem nepilsoņiem un Latvijas pilsoņiem, kuri kaimiņvalsts pilsonību bija ieguvuši nesenā pagātnē. Saeima, grozot Imigrācijas likumu, uzlika viņiem pienākumu noteiktā termiņā nokārtot latviešu valodas eksāmenu. Atkārtoti nenokārtotas pārbaudes gadījumā tiesības uzturēties mūsu valstī zustu. Saeimā debates savulaik bija ilgas un kaismīgas. Likumu laboja vairākkārt.

Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība): "Tas nevar būt, ka cilvēks, kurš ir nodzīvojis pat 20–30–40 gadus kādā valstī, nespēj saprast pamatinformāciju (latviešu valodā) par sadzīviskām situācijām zemākajā līmenī."

Viktorija Pleškāne ("Stabilitātei!"): "Latvija ir mūsu dzimtene un arī viņu dzimtene. Jā, šie seniori ir paņēmuši Krievijas pilsonību ekonomisko apsvērumu dēļ. Bet tas nav iemesls, lai šos cilvēkus vienkārši izstumtu no mūsu valsts."

Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība): "Man neizpratni rada tas, pret ko ir pretestība. Pret valodas apguvi vai pret drošības dienesta pārbaudēm? Kur mēs aizstāvam Krievijas pilsoņus? Vai mums dikti rūp, ka kāds Krievijas pilsonis neizturēs drošības dienestu pārbaudi, vai par valsts valodas prasmēm, ko Rosļikovs vienmēr stāsta, ka viņiem taču ir valodas apliecība, ka viņi esot visu izgājuši, par ko tad tas uztraukums?"

Labojumus Imigrācijas likumā vairāki krievi bija apstrīdējuši Satversmes tiesā. Tā februārī lēma, ka jaunais regulējums atbilst Satversmei un starptautiskajām tiesību normām. Taču tiesneši arī vērsa uzmanību, ka bez 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kurus skāra jaunais regulējums, ir vēl viena grupa, pret kuriem izveidojusies atšķirīga situācija. Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem, gandrīz 5 tūkstošiem (4814) Krievijas pilsoņu pastāvīgā uzturēšanās atļauja izsniegta, pamatojoties uz šobrīd jau spēku zaudējušo likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”, un viņiem nav jāpierāda valsts valodas apguve konkrētā līmenī. Viņu vidū nozīmīga daļa – pusotrs tūkstotis – ir atvaļinātās Krievijas militārpersonas un viņu ģimenes locekļi. Šo cilvēku grupa Saeimas karstajās debatēs bija palikusi nepamanīta.

Opozīcijā esošā Nacionālā apvienība uzskata, ka pieļautā kļūda jālabo. Tā jau iesniegusi likuma grozījumus, paredzot tās pašas prasības kā pārējiem šeit ilgstoši dzīvojošajiem.

Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība): Ja ir runa par Krievijas (bijušajām militārpersonām) un viņu ģimenes locekļiem! Tie ir tie, kuri ar formām ir staigājuši, faktiski okupācijas armija. Ja to stāsta ukraiņiem, viņiem tas nav saprotams. Ja mēs ņemam ne tikai Krimas analoģiju, tie būtu ne tikai tie civilisti, kas uz turieni pārcēlušies, bet okupācijas – Krievijas armija. Un tie līdz šim šajos iepriekšējos grozījumos, kuri patlaban ir spēkā un ir jau realizēti, ir izsprukuši cauri. Kas ir pilnīgi neloģiski, jo tieši šī grupa, ja mēs runājam par kaut kādu lojalitāti vai drošību, kas ir viens no galvenajiem aspektiem vispār šajā iniciatīvā, tad šī grupa ir prioritāra.

Iesniedzām likuma grozījumus, kas paredz latviešu valodas eksāmenu un drošības pārbaudes arī tai RU pilsoņu grupai (~5000), uz kuru tas līdz šim neattiecās. Liela daļa no tiem ir bijušie RU virsnieki un ģimenes locekļi. pic.twitter.com/olP2sj7DSF

— Edvīns Šnore (@EdvinsSnore) April 7, 2024

Andris Šuvajevs ("Progresīvie"): Visiem iedzīvotājiem, kuru pastāvīgā uzturēšanās ir Latvijā, ir jāzina valsts valoda vismaz pamata līmenī, par to nav nekādas runas. Attiecībā uz iesniegtajiem grozījumiem un to redakciju, mēs, pirmkārt skatīsimies uz šo grozījumu juridisko kvalitāti. Jo mēs zinām, kāda ir bijusi tā sāga ap iepriekšējiem grozījumiem.

Koalīcijā esošie ZZS un "Progresīvie" piekrīt, ka nevienlīdzīgā situācija jānovērš. Taču uzskata, ka šādām izmaiņām svarīgs iekšlietu ministrijas politiskais atbalsts.

“Nekā personīga” zināms, ka ministrija sagatavojusi pēc būtības tādus pašus grozījumus Imigrācijas likumā kā Nacionālās apvienības piedāvātie un "Jaunā Vienotība" plāno ar tiem pirmdien iepazīstināt pārējos koalīcijas partnerus.

“Noteikumi, ka Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas, ir vienkārša cieņas izrādīšana pret Latvijas valsti, sabiedrību un kultūru,”

pēc sprieduma pasludināšanas sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uzsver, ka pienākums zināt valsts valodu būtu jāuzliek arī tiem kaimiņvalsts pilsoņiem, kuri šeit dzīvo ar termiņuzturēšanās atļaujām. Šonedēļ valdībā skatītajā iekšlietu ministrijas Informatīvajā ziņojumā teikts, ka 20 tūkstoši personu termiņuzturēšanās atļaujas (kopš 2010.gada) ieguvušas apmaiņā pret ieguldījumiem biznesā, lielākoties nopērkot šeit nekustamos īpašumus. Vairāk nekā 65% no tiem ir Krievijas pilsoņi. No 2022. gada jaunu atļauju izsniegšana ir pārtraukta.

Daiga Mieriņa, Saeimas priekšsēdētāja (ZZS): "Mums vispār ir jāpadomā, vai mēs šajos ģeopolitiskajos apstākļos gribam tik daudz cilvēkus šeit no Krievijas. Tie cilvēki te ir uzturējušies, tas sākotnējais mērķis, ka viņi būs lojāli Latvijai un iegūs pilsonību, gribēs šeit integrēties, mūsu kultūrā, dzīvē, tas sākotnējais uzstādījums nav piepildījies. Šie cilvēki ir palikuši kā sava kopiena. Un to ir veicinājis tas, ka viņi var brīvi runāt krievu valodā. Viņiem nav pat vēlmes censties. Viņi te nedzīvo, viņi varbūt atbrauc, kad nu atbrauc, bet viņiem visas durvis ES vaļā. Tas, kas ir diskusijas vērts, vai mums ir šādas investīcijas nepieciešamas? Un šādi cilvēki, un cik lojāli viņi ir? Tas tiešām ir Saeimas diskusiju jautājums."

Par latviešu valodas eksāmenu nenokārtošanu Krievijas pilsoņiem draud izraidīšana, un saskaņā ar jaunāko informāciju vairāk nekā tūkstotis personu atstājušas Latviju. Izbraukšanas rīkojumi izsniegti 17 personām. Nevienu piespiedu izraidīšanu robežsardze vēl nav īstenojusi.