Kamēr jau noteikts laiks, līdz kuram vajadzētu pārtraukt Latvijas sabiedriskajos medijos veidot saturu krievu valodā, un šī valoda beidzot sāk pazust no dienaskārtības arī citviet, Rīgas Latviešu biedrības namā tika izrādīta amizanta izrāde tieši krievu valodā. Acīmredzot kopš Maskavas nama slēgšanas tā funkcijas bija jāuzņemas kādai citai vietai.

Biedrības namā notika teatralizēts cirka šovs “Bagātību sala”, kuru organizēja biedrība, kas reģistrēta ar nosaukumu “Latvijas kultūras un izklaides biedrība “KOLIZEJ””. Jo nekas nepauž “Latvijas kultūru” tā, kā vārda “kolizejs” uzrakstīšana bez s. Biedrības vadītājs norādījis, ka tagad viņu publika esot arī ukraiņu bērni.

Ukraiņu bērni kā aizbildinājums turpināt Latvijā rīkot pasākumus krievu valodā izskanējis jau daudzkārt. Atceros, ka tas bija aktuāls arī laikā, kad lēma par Leļļu teātri, kurā izrādes vairs nenotiks krievu valodā. Toreiz arī bija klasiskais: “Bet kā tad ukraiņu bērni sapratīs?”

Piedodiet, bet Ukrainā, gluži kā Latvijā, ir viena valsts valoda, un tā ir ukraiņu. Ukraiņu bērni krievu valodu droši vien zina tikpat, cik latviešu bērni. Ja māmiņas ar saviem bērniem ir aizbēgušas no krievijas pastrādātajām kara šausmām un noziegumiem Ukrainā, nedomāju, ka viņas vēlēsies, lai bērni Latvijā dodas baudīt kultūras pasākumus agresorvalsts valodā. Ja kāda tomēr vēlēsies, tad droši vien būtu interesanti uzzināt, vai viņas ukraiņu bērns prot ukraiņu valodu. Nav tā, ka mēs šo nesaprotam.