Vides organizācijas komentē ST lēmumu par mazāka caurmēra koku ciršanas normas atcelšanu (5)

Pirmdien ST par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Vides organizācijas uzsver, ka tiesas lēmums skaidri norāda, ka mežu apsaimniekošanā ir jāņem vērā ilgtspējas principi, ne tikai ekonomiskais aprēķins un, pieņemot lēmumus, nepieciešams tos rūpīgi izvērtēt un līdzsvarot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

LDF pārstāve, prasības iesniedzēja Baiba Vitajevska-Balvilka uzskata, ka šī ir vēsturiska prāva vides tiesībās, kura kalpos par pagrieziena punktu ceļā uz ilgtspējīgas politikas attīstību Latvijā. "Mēs esam ļoti gandarīti par ST labvēlīgo lēmumu Latvijas dabai, kā arī par padziļinātajām un vērtīgajām diskusijām par ilgtspēju, dabas daudzveidību un mežsaimniecības lomu, kuras notika lietas izskatīšanas laikā," pauž Vitajevska-Balvilka.

Viņa piebilst, ka tajā pašā laikā tiesas procesā un nolēmumā tika akcentētas daudzas fundamentālas problēmas vides aizsardzībā Latvijā, kuras ilgstoši nav risinātas un kuras būs jārisina.

Tajā pašā laikā vides organizācijas vēlas norādīt, ka ST lēmums, lai arī pozitīvs mežu ilgtspējai, nerisina visas problēmas Latvijas mežu apsaimniekošanā. Prognozējams, ka tiks meklēti citi ceļi, lai atvieglotu mežu ciršanas nosacījumus vai vājinātu dabas aizsardzības prasības, tāpēc vides organizācijas turpinās aktīvi, konstruktīvi un zinātniski pamatoti iestāties par Latvijas mežu patiesi ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Kā vēstīts, Ministru kabinets 2022.gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc 2022.gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās ST, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115.pantam, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Vides organizācijas vērsās ST, jo gribot saglabāt Latvijas mežus Latvijas cilvēkiem.

Vides organizācijas uzskatīja, ka nav izvērtētas visas grozījumu ietekmes, tai skaitā uz bioloģisko daudzveidību, līdz ar to ir risks, ka Latvijā vēl vairāk samazināsies vecu, bioloģiski daudzveidīgu mežu īpatsvars. Pašlaik šādi meži ir tikai 10% no Latvijas mežu teritorijas. Arvien jaunāku koku ciršana ietekmēs gan bioloģisko daudzveidību, gan mežu spēju piesaistīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, gan palielinās mežu fragmentāciju, tādējādi ietekmējot cilvēku kopīgo dzīves vidi.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus iepriekš norādīja, ka saskaņā ar Meža likumā noteikto definīciju bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pamatprincipiem. Taču gan šie konkrētie grozījumi, gan Latvijas meža apsaimniekošanas politika kopumā attiecas pret dabas daudzveidības saglabāšanu kā kādu ārēju faktoru, kaut ko, par ko būtu jādomā citiem, nevis meža politikas veidotājiem un mežu apsaimniekotājiem. Tā rezultātā meži tiek noplicināti, zaudējot bioloģisko daudzveidību un līdz ar to arī noturību, uzskata Ķerus.

Tiesas procesa laikā tika uzklausītas dažādas iesaistītās puses - gan vides organizāciju pārstāvji, gan meža nozares un valdības pārstāvji, kā arī pieaicinātās personas.

Prasību ST iesniedza LDF, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Pasaules Dabas fonds. Prasības iesniegšanu atbalstīja biedrība "Zaļā brīvība" un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

Prasības sagatavošanas juridiskais konsultants ir advokātu birojs "Cobalt", kas lietas sagatavošanā sniedzis atbalstu "pro bono" jeb bez maksas. Prasības pieteikuma sagatavošanas daļēji finansiāli atbalstīja arī Aktīvo iedzīvotāju fonds.