Varasiestāžu paziņojumiem netic: Krievijas iedzīvotāji gatavojas rubļa vērtības kritumam

Kā vēsta “The Moscow Times”, martā Krievijas iedzīvotāji finanšu tirgos iegādājušies ārvalstu valūtu par 155,5 miljardiem rubļu (1,55 miljardiem eiro) vairāk, nekā to pārdevuši. Šis rādītājs martā pieaudzis par 1,5 reizēm, salīdzinot ar februāri.

Kā skaidro ekonomists Dmitrijs Poļevojs, vairāk nekā martā ārvalstu valūta iepirkta vien 2023. gada – novembrī-decembrī, kad Krievijas iedzīvotāji iegādājušies ārvalstu valūtu 1,8-2 miljardu dolāru vērtībā. Tolaik tas tika skaidrots ar gatavošanos Ziemassvētku brīvdienām, kurās daudzi iedzīvotāji iegādājās vērtīgas dāvanas un brauca ceļojumos.

“Krievi tirgū darbojas cikliski – kad rublis nostiprinās, iegādājas ārvalstu valūtu. Pārdod tad, kad rublis kļūst vājāks. Martā rublis sāka lejupslīdi, arī neraugoties uz to, ka lielie eksportētāji tirgū iepludināja 12,1 miljardu dolāru vērtu ārvalstu valūtu,” skaidro ekonomists.

Ārvalstu valūtas pieprasījuma pieaugums izskatās loģiski, ņemot vērā viedokli, ka līdz marta vēlēšanām rubļa kurss bija stabils, bet pēc vēlēšanām tas sāka vājināties.

Lielākā daļa maksājumu ārvalstu valūtās Krievijā (81%) joprojām tiek veikti dolāros un eiro. Neraugoties uz visiem Krievijas varasiestāžu pūliņiem, Krievijas iedzīvotāji joprojām dod priekšroku “toksiskajām un nedraudzīgajām” valūtām. Fizisko personu kontos sarūk uzkrājumi, un uz 1. martu “draudzīgajās valūtās” uzkrājumi bija vien 24% banku klientu.

Eksperts Andrejs Tretjakovs valūtas pirkšanu iedzīvotāju vidū sauc par “papildu faktoru, kas rada eksportējošajiem uzņēmumiem papildu pieprasījumu pēc ārvalstu valūtas”. Turklāt ir arī pazīmes, kas liecina, ka patērētāju uzvedība nozīmē gatavošanos rubļa vērtības kritumam, tādējādi nodrošinot sevi ar drošākām ārvalstu valūtām.

“Tirgus dalībnieki vai nu tuvākajā laikā negaida problēmu atrisināšanos ar ārējiem maksājumiem, vai gaida kādu negatīvu notikumu, kas smagi ietekmēs valūtu tirgu,” norāda Tretjakovs.

Pieprasījumam pēc valūtas ir ļoti plaša nozīme – jo vairāk iedzīvotāji iepērk dolārus un eiro, jo vairāk tas liecina par iedzīvotāju bažām. Pastāv iespēja, ka rubļa kurss, kas pašlaik ir diapazonā no 91 līdz 94 rubļiem par dolāru, līdz gada beigām nostabilizēsies ap 100 rubļu par dolāru robežā.