Eiropas valstis apvieno spēkus Ziemeļjūras infrastruktūras aizsardzībai

Vienošanos parakstīja Vācijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas un Nīderlandes pārstāvji. Valstis piekritušas apmainīties ar informāciju, lai novērstu iespējamus Krievijas uzbrukumus.

Pēdējos gados ir krasi pieauguši uzbrukumu draudi zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem, un to novēršana ir kļuvusi par vienu no Rietumeiropas valstu drošības prioritātēm.

Sevišķi aktuāla zemūdens infrastruktūras aizsardzība kļuva pēc gāzes vadu "Nord Stream" sabotāžas Baltijas jūrā 2022.gada septembrī.

2022.gada 26.septembrī Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, sabojājot abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisot četras noplūdes. Saistībā ar notikušo tika sāktas izmeklēšanas Zviedrijā, Vācijā un Dānijā. Zviedrija 2022.gada novembrī apstiprināja sākotnējās aizdomas, ka notikusi sabotāža.

Noplūžu brīdī cauruļvadi nedarbojās, taču tajos joprojām atradās gāze, kas caur ūdeni izplūda atmosfērā. Medijos izskanējušas dažādas teorijas, kas norāda uz Ukrainu, Krieviju vai Savienotajām Valstīm. Visas valstis ir noliegušas līdzdalību šajā sabotāžā.

NATO pagājušā gada maijā paziņoja, ka Krievija varētu sabotēt zemūdens kabeļus, atspēlējoties Rietumiem par atbalstu Ukrainai, un Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" kara dēļ globālie drošības riski ir tikai pastiprinājušies.

"Ziemeļjūra ir motors, kas virza uz priekšu Eiropas vērienīgos plānus par atjaunojamiem energoresursiem, klimata neitralitāti un veicina kontinenta enerģētiskās drošības stiprināšanu. Tāpēc ir tik svarīgi aizsargāt kritiski svarīgo enerģētikas infrastruktūru tagad un nākotnē," uzsvēra Lielbritānijas kodolenerģētikas un atjaunojamās enerģijas ministrs Endrū Bovijs.