Gada otrajā pusē inflācijas temps paātrināsies, norāda eksperti (1)

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka neliels cenu pieaugums martā bija gaidāms, jo šajā mēnesī palielinājās akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem. Mēneša laikā nedaudz pieaugušas arī degvielas cenas, savukārt centralizētās siltumapgādes tarifi lielā daļā apdzīvoto vietu turpina samazināties.

Pēdējo mēnešu laikā noturīgs bijis pakalpojumu cenu pieaugums, un vēl rindā uz atspoguļošanu statistikā gaida aprīļa starppilsētu transporta cenu pieaugums, skaidro Opmane. Tomēr aug ne tikai transporta, bet arī dažādu citu veidu pakalpojumu cenas, piemēram, martā pieaugušas gan ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu, gan atsevišķu izklaides pasākumu cenas.

Pērn pakalpojumu sniegšanas izmaksas ietekmēja enerģijas cenu pieaugums. Pašlaik, enerģijas cenām mazinoties, galvenais pakalpojumu cenu pieauguma ietekmējošais izmaksu faktors ir darba algu pieaugums, atzīst Latvijas Bankas ekonomiste. Tieši darbaspēka izmaksas pakalpojumu cenu attīstību ietekmē vairāk nekā citas produktu grupas, tāpēc tuvāko gadu laikā Latvijas Banka sagaida, ka pakalpojumu cenu pieaugums, lai gan vairs nebūs tik straujš kā pēdējā gada laikā, joprojām saglabāsies virs citu produktu grupu cenu pieauguma.

Pārtikas produktiem cenu attīstības dinamika ir atšķirīga - kādiem cenas nedaudz samazinās, kādiem - pieaug. Atsevišķi pārtikas produkti, piemēram, kafija un produkti, kas satur kakao, visticamāk tuvāko mēnešu laikā piedzīvos salīdzinoši straujāku cenu pieaugumu, ko izraisījuši nelabvēlīgi laika apstākļi un slimības šo produktu audzēšanas reģionos, informē Opmane.

Vienlaikus ekonomiste atzīst, ka kafijas ietekme uz kopējo inflāciju šīm nedienām būs neliela, jo kafija un kakao veido mazāk nekā 2% no kopējās patēriņa izdevumu struktūras. Tomēr tas vēl un vēlreiz atgādina par pārtikas cenu atkarību no laika apstākļiem. Šoreiz cieta kakao un kafija, citreiz nelabvēlīgiem laika apstākļiem var būt pakļautas daudz plašāk ikdienā lietotas pārtikas grupas.

Tomēr, izsverot dažādās ietekmes, pēdējo mēnešu laikā globālas cenu attīstības tendences ir bijušas labvēlīgākas zemākam cenu pieaugumam Latvijā, norāda Opmane. Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārā politika ir vērsta uz to, lai mazinātu inflāciju eirozonā un neļautu augstai inflācijai kļūt par ikdienas sastāvdaļu. Latvijas Banka šī gada inflācijas prognozi samazināja līdz 1,5% un arī nākamajiem diviem gadiem paredzams, ka inflācija Latvijā būs nedaudz zem 2%.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka, salīdzinot cenu līmeņa izmaiņas gada laikā, vienīgā grupa, kur cenu līmenis ir krities, ir maksa par mājokli. To galvenokārt ir sekmējis enerģijas cenu kritums, kamēr daudzi citi ar mājokli saistīti pakalpojumi turpina sadārdzināties. Ņemot vērā labvēlīgo situāciju gāzes tirgū, siltumenerģijas tarifiem būtu jāturpina mazināties, uzskata ekonomists.

Papildus cenu kritumam, siltie laikapstākļi ļāva samazināt arī enerģijas patēriņu, kam vajadzētu atsaukties aktīvākos tēriņos citviet. Pārejās grupās, īpaši pakalpojumos, cenu kāpums salīdzinoši straujos tempos turpinās, atzīst Gašpuitis. To ietekmē darba izmaksu kāpums, ko ne vienmēr izdodas akumulēt izmaksās un tas tiek pārlikts uz gala patērētājiem.

Sekojot globālajām tendencēm, martā turpināja palēnināties pārtikas inflācija, noslīdot līdz 0,7%. Gašpuitis atzīmē, ka 2022.gada nogalē pārtikas sadārdzināšanās temps bija tuvu 30%. Visticamāk, ka sezonālo faktoru dēļ, vasaras mēnešos pārtikas cenu līmenis īslaicīgi var sarukt, tomēr tas kopumā lēnākos tempos, bet turpinās pieaugt.

Gašpuitis prognozē, ka zems kopējās inflācijas temps gada pirmajā pusē noturēsies. Gada otrajā pusē, sākot izzust enerģijas cenu krituma ietekmei, skaidrāk izpaudīsies pakalpojumu sadārdzināšanās tendences, kā rezultātā inflācijas temps paātrināsies. Inflācija normalizējas, tomēr globālo notikumu, tai skaitā laikapstākļu ietekmē situācija var strauji mainīties. Šī gada inflācijas prognoze ir 1,4%, informē Gašpuitis.

Ekonomists piebilst, ka eirozonas inflācija martā samazinājās līdz 2,4%, kas ir zemāka par prognozēto. Pēc marta datu publiskošanas ir skaidrs, ka inflācijas līmenis eirozonā turpina kristies, lai gan pakāpeniski. Atsevišķu valstu rezultāti liecina, ka lejupslīde būs izteiktāka, nekā prognozē ECB, bet tas nemainīs plašāku priekšstatu par inflācijas dinamiku. Gašpuitis norāda, ka tas pats attiecas uz riska ainu, kas bija redzama Vācijas inflācijas rādītājos, kur pakalpojumu cenas joprojām aug nedaudz par strauju, precīzāk, lejupejošā tendence ir lēnāka, nekā prognozēts.

Pakalpojumu, kas veido 45% no eirozonas inflācijas aprēķināšanai izmantotā groza, cenu pieaugums martā pieauga jau piekto mēnesi pēc kārtas neērti augstā gada tempā - 4%. Tāpēc pakalpojumu cenu attīstībai būs izšķiroša nozīme, uzsver Gašpuitis. No otras puses, pārtikas un enerģijas cenas stabilizējušās un tas mājsaimniecībām ir liels atvieglojums. ECB nākamajā sanāksmē, visticamāk, nemainīs savu politiku un atkārtos, ka pirmais likmes samazinājums tiks veikts šovasar, prognozē Gašpuitis.

Pasaules pārtikas preču cenu indekss martā palielinājās par 1,1%, kas ir pirmais pieaugums pēdējo septiņu mēnešu laikā. Gada laikā tas ir krities par 7,7%. Izejvielu cenu kritums mazina pārtikas inflāciju. Tas nozīmē, ka, lai arī pārtikas cenu pieaugums palēninās, to pieaugums daudz mērenākos tempos turpināsies, skaidro Gašpuitis. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) 38 valstīs pārtikas cenu pieaugums februārī samazinājās līdz 5,3% salīdzinājumā ar 6,2% janvārī. Tas ir ievērojami mazāk par 16,2% maksimumu 2022.gada novembrī.

Gašpuitis informē, ka Eiropas Savienības (ES) gāzes krājumi marta beigās bija 58,7%. Tas ir par aptuveni trīs procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējais augstākais rādītājs. Ekonomists skaidro, ka augstais krājumu līmenis ES nostāda ērtā pozīcijā, jo būs pietiekami daudz laika sagatavoties nākamajai sezonai. Mērenā ziema Eiropā, spēcīgais sašķidrinātās dabasgāzes imports, vājā ekonomiskā aktivitāte un pieprasījuma samazināšanās palīdzēja kontrolēt gāzes patēriņu un cenu. Tādēļ Gašpuitis uzskata, ka līdz nākamās apkures sezonas sākumam cena saglabāsies zemā līmenī un tai būtu jāveicina straujāku Latvijas siltumenerģijas tarifu mazināšanos.

Attiecībā uz naftas cenu nenoteiktība ir augstāka, atzīst ekonomists. "Brent" cena piektdien pieauga un pietuvojās 92 ASV dolāriem par barelu, kas ir tuvu oktobra maksimumam pēc Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu paziņojuma, ka Izraēla strādās pret Irānu un tās sabiedrotajām, kas cenšas tai kaitēt. Papildus "OPECplus " apstiprināja, ka tā turpinās pašreizējo piegādes samazinājumu līdz jūnija beigām.

"Šķiet, ka tirgus fundamentālie faktori pēdējā laikā pārspēj ģeopolitiku. Tirgus apjauš, ka no Irānas, sekos noteikti pretsoļi, taču nav iespējams pateikt kad, kur un kā tas notiks. Tas rada lielu diskomfortu un nervozitāti. Joprojām netiek sagaidīts, ka naftas piegāde būtu apdraudēta, ja vien šī situācija neizraisīs visaptverošu konfliktu starp Izraēlu un Irānu, kurā tiktu ierauta ASV. Tas uztur augstu riska līmeni, kas var ietekmēt naftas piegādes un likt cenai pieaugt, stimulējot inflāciju," skaidro Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka patēriņa cenu inflācija Latvijā joprojām saglabājas ļoti zema, taču cenas kopumā turpina augt un šī gada nogalē inflācija Latvijā varētu atkal pārsniegt 2%.

Ekonomists skaidro, ka relatīvi lielais cenu kāpums martā ir saistīts gan ar sezonāliem faktoriem, piemēram, apģērbu un apavu cenu pieaugumu pēc sezonas apģērbu izpārdošanas beigām, gan ar akcīzes nodokļu likmju pieaugumu no 1.marta, kas kopējo patēriņa cenu līmeni Latvijā martā palielināja par 0,1%.

Inflācija Latvijā kopumā šobrīd ir zema un arī ekonomika pagaidām īsti neaug, tomēr ar inflāciju saistītie izaicinājumi, visticamāk, nav beigušies, atzīst Āboliņš. Piemēram, pakalpojumu cenu inflācija Latvijā joprojām saglabājas augsta, un pakalpojumu gada inflācija martā paātrinājās līdz 5,7% no 4,8% februārī. Ekonomists vērš uzmanību, ka tas joprojām ir ļoti augsts inflācijas līmenis, un kopējais cenu pieaugums martā par 1,2% ir lielākais viena mēneša cenu kāpums Latvijā kopš aizvadītā gada maija.

Tāpat inflāciju šobrīd arvien mazāk palīdz ierobežot arī zemākas energoresursu cenas, savukārt martā degvielas cenas Latvijā bija par 2,8% augstākas kā pirms gada. Lai arī elektrības un siltumenerģijas cenu kritums joprojām nodrošina kopumā zemu inflāciju Latvijā, tomēr citās jomās cenas samazinās ļoti nelabprāt, informē Āboliņš. Piemēram, dārzeņu cenas 2022.gadā Latvijā pieauga ļoti augsto dabasgāzes un energoresursu cenu dēļ. Taču tagad, kad dabasgāze Eiropā atkal ir relatīvi lēta, dārzeņu cenas Latvijā martā bija tikai par 2% zemākas kā pirms gada un gandrīz par 60% augstākas nekā 2021.gada martā. Arī citās jomās plaši cenu kritumi nav vērojami.

Energoresursu, pārtikas, metālu un citu dabas resursu cenu kritums pasaulē kopš 2022.gada vidus bija ļoti nozīmīgs faktors, kas ļāva pietiekami strauji samazināt inflāciju arī Latvijā. Tomēr pēdējos mēnešos resursu cenu kritums pasaulē ir apstājies un globālie faktori sāk kļūt labvēlīgi inflācijai, atzīst Āboliņš. Piemēram, naftas cenas ir pieaugušas no aptuveni 75 ASV dolāriem par barelu janvārī līdz aptuveni 90 dolāriem šobrīd, savukārt zelta un vara cenas kopš marta sākuma pieaugušas par vairāk nekā 10%.

Ekonomists skaidro, ka naftas cenu kāpuma galvenais iemesls gan šķiet nestabilā ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos, tomēr uzņēmēju noskaņojumu rādītāji liecina arī par pozitīvām tendencēm pasaules rūpniecībā, un inflācijas gaidas joprojām ir gana spēcīgas. Vienlaikus par ļoti strauju resursu cenu kāpumu šobrīd uztraukties, visticamāk, nav pamata, uzskata Āboliņš. Piemēram, naftas cenu kāpuma potenciālu īstermiņā ierobežo netipiski brīvas lielas naftas ieguves jaudas Saūda Arābijā, jo OPEC valstis pēdējā gada laikā ir centušās stabilizēt naftas cenas, samazinot naftas ieguvi.

Līdz vasarai inflācija Latvijā saglabāsies zema, un maijā Latvijā ir pat iespējams viens deflācijas mēnesis, jo aizvadītā gada maijā beidzās ar energoresursu cenu kāpumu saistītie valsts atbalsta pasākumi. Taču no jūnija inflācija Latvijā atkal sāks pakāpeniski pieaugt un, pēc Āboliņa prognozēm, līdz šī gada nogalei inflācija Latvijā varētu sasniegt jau 2-2,5%, lai arī atsevišķām cenām joprojām ir potenciāls samazināties. Piemēram, siltumenerģijas tarifi Rīgā un citviet joprojām ir balstīti uz pagājušā gada augstajām energoresursu cenām. Tādēļ šogad kopumā inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 1,5%, prognozē Āboliņš.

Ekonomists norāda, ka zemā inflācija eirozonā un Latvijā šobrīd ļauj jau pietiekami droši prognozēt, ka jūnijā ECB sāks samazināt procentu likmes eirozonā un kredīti Latvijā kļūs nedaudz lētāki. Tomēr uz ļoti strauju likmju kritumu šobrīd cerēt gan nevajadzētu, jo inflācijas gaidas joprojām ir augstas, resursu cenas sāk radīt jaunu cenu spiedienu un Eiropas rūpniecībā ir redzamas stabilizācijas pazīmes. Tādēļ EURIBOR likmes līdz gada beigām varētu nenoslīdēt zem 3%, uzskata Āboliņš.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka marts ir laiks, kad ierasti cenu pieaugums pret iepriekšējo mēnesi ir vislielākais. Vidēji iepriekšējos 10 gados cenas šajā mēnesī auga par 1%, savukārt šogad pieaugums ir vēl nedaudz lielāks jeb 1,2%.

Viens no marta dārdzības iemesliem ir apģērbu un apavu izpārdošanas sezonas beigas, skaidro ekonomists. Arī šogad cenas attiecībā pret februāri šajā preču kategorijā pieauga par 6,9%, tāpēc tās ietekme uz kopējo cenu līmeni bija visspēcīgākā starp galvenajām patēriņa grupām (pavisam to ir 12) jeb 0,35 procentpunkti. Naftas cenu kāpums padarīja transporta izmaksas par otro galveno cenu kāpuma veicinātāju ar 0,2 procentpunktu devumu, savukārt sezonalitātes ietekme uz pārtikas cenām palielināja patēriņa izdevumus par 0,19 procentpunktiem.

Lielās mēneša inflācijas dēļ gada inflācija pieauga no 0,4% februārī līdz 0,9% martā. Strautiņš sagaida, ka aprīlī gada inflācija saglabāsies apmēram marta līmenī, savukārt maijā to krasi samazinās bāzes efekts. Pērnajā maijā bija neparasti liela mēneša inflācija, tas arī ir līdz šim augstākais cenu punkts un tāds var palikt vēl ilgu laiku.

Vislielākā ietekme uz cenu līmeni martā gada griezumā bija izdevumiem par veselību, kas palielināja cenu līmeni par 0,4 procentpunktiem. Strautiņš uzskata, ka tā ir neparasta situācija. Šī ir vidēji liela kategorija, kuras daļa patēriņa grozā šobrīd ir 6,6%, un tajā izmaksu līmenis parasti mainās plūstoši un pakāpeniski. Nesenā inflācijas viļņa laikā tajā cenu kāpums bija mazāk nekā puse no vispārējā dzīves dārdzības pieauguma tempa - 10,4% pret 22,1%.

Patlaban, kad preču cenas kopumā ir stabilas, pakalpojumu ietekme uz patēriņa izmaksām kļūst jūtamāka, un to var uzskatīt par nākotnes priekšvēstnesi, domā Strautiņš. Ja šogad svarīgākais notikums dārdzības datu pasaulē ir mājokļu uzturēšanas izmaksu samazināšanās - tās martā cenu līmeni lejup vilka ar 1,28 procentpunktiem -, tad nākamgad šīs un arī citas šobrīd krītošas preču cenas pakāpeniski stabilizēsies. Tad "pirmo vijoli" patēriņa cenu jomā no importa palētināšanās pamazām pārņems Latvijas iedzīvotāju laika jeb darbaspēka izmaksu sadārdzināšanās.

Preču cenas šogad un nākamgad vēl vilks inflāciju uz leju, taču skaidrs, ka ilgākā laikā par galveno stāstu kļūs pakalpojumi, uzskata Strautiņš.

"Algu kāpums būs kā daudzu uzņēmumu un pat veselu nozaru "pārbaude uz izturību". Cilvēku resurss Latvijā ir ierobežots, tāpēc viņa augstība darba tirgus lems, kam "būs dzīvot un kam nē". Izmaksu kāpums un arī iespējama konkurences mazināšanās pakalpojumos paaugstinās to cenas pircējiem," pauž Strautiņš.

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni, kas ar lielu pārsvaru aizņem vislielāko daļu patēriņa grozā - vairāk nekā ceturtdaļu -, šobrīd kopējo dzīves dārdzību daudz nemaina, norāda ekonomists. To gada inflācija martā (plus 0,7%) bija mazākā kopš 2021.gada aprīļa. Strautiņš skaidro, ka pirms dažām dienām statistiķi spilgti ilustrēja iemeslu, kāpēc daļai pārtikas vēl ir jākļūst lētākai. Lauksaimniecības produktu cenu līmenis 2023.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 19%. Augkopības produktu cenas bija tikai par 1% augstākas nekā 2021.gadā pēc sarukuma par 24% pērn.

Strautiņam šķiet, ka daļa šī samazinājuma vēl varētu būt ceļā pie patērētājiem caur pārstrādes un tirdzniecības līkločiem. Lopkopības produktu cenas samazinājās par 9% un vēl bija 29% augstākas nekā 2021.gadā. Tehnoloģisku iemeslu dēļ lopkopības produktu cenas seko augkopības produktu cenām, tātad to samazinājums ražotāju pusē vēl ir gaidāms un varbūt šī laime kaut kad sasniegs arī patērētājus, min Strautiņš.

Savukārt enerģijas izmaksu frontē situācija kļuvusi kontrastaināka nekā bija gada sākumā, skaidro ekonomists. Joprojām ceļā pie patērētājiem cauri administratīvajiem procesiem un dārgajā pagātnē iepirktiem krājumiem ir gāzes importa palētināšanās. Tāpat vēl ir jāizpaužas šī notikuma, kā arī reģionālo elektrības cenu krituma plaši sazarotajai netiešajai ietekmei.

Taču naftas cenu ietekme šobrīd darbojas pretēji, atzīst Strautiņš. Kopš 2022.gada jūnija pīķa transporta izmaksas līdz šī gada janvārim bija samazinājušās par 11,1%, kopš tā brīža tās augušas par 4,1%.

"Te darbojas galvenais aizdomās turamais - Tuvo Austrumu valstu "sirsnīgās" attiecības, kas rada bažas par lielāku karu šajā reģionā. Arī ukraiņu sekmīgajiem uzbrukumiem Krievijas naftas infrastruktūrai varētu būt ietekme. Taču, ja nebūs jaunu politisko risku, naftas cena atkal virzīsies uz nesenā pagātnē ierasto 70-80 ASV dolāru par barelu koridoru no pašreizējiem apmēram 90 ASV dolāriem par barelu. Pastiprināsies tehnoloģiju attīstības lejupvērstā ietekme uz naftas cenu," prognozē Strautiņš.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda, ka marts vēsturiski ir bijis mēnesis, kurā novērojams visnaskākais mēneša cenu kāpums. Arī šis gads nav bijis izņēmums - Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka martā, salīdzinot ar februāri, vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,2%. Gada inflācija mazliet pakāpās līdz 0,9% atzīmei.

Lielākā ietekme uz novēroto mēneša inflāciju bija apģērbiem un apaviem (plus 6,9%), veikalos ienākot jaunajās sezonas precēm. Sadārdzinājās arī transports (plus 1,5%), augot degvielas un aviobiļešu cenām, un pārtikas preces (plus 0,7%), noslēdzoties iepriekšējos mēnešos notikušajām atlaižu kampaņām. Savukārt lētākas bija ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi (mīnus 0,4%), lielākoties lētākas elektroenerģijas dēļ.

Pakalpojumu cenu pieaugums martā bija netipiski augsts (plus 1,6%). Mālnieks skaidro, ka tas, galvenokārt, saistāms ar dārgākiem pasažieru aviopārvadājumiem, kā arī telekomunikācijas un atpūtas pakalpojumiem. Kopumā pakalpojumu cenas pēdējos gados aug visai strauji, kas lielā mērā ir arī straujā algu kāpuma iespaidā.

Mālnieka ieskatā pozitīva ziņa ir tā ka, augšupvērstais spiediens no algām kļūst vājāks. Ieskatoties jaunākajos "Swedbank" klientu neto algu datos, redzams algu pieauguma tempu sabremzējums. Martā, salīdzinot ar martu pērn, algas kāpušas par 8,1%, kas ir zemākais pieauguma temps kopš 2022.gada aprīļa.

"Brent" naftas cena tirgos kopš 2023.gada izskaņas pieaug. Aprīļa sākumā tās cena pārsniedza 90 ASV dolāru par barelu, pērn tik augstu cenu varēja novērot vien septembrī un oktobrī. Tai pat laikā citu energoresursu cenas joprojām saglabājas salīdzinoši zemas, informē Mālnieks. Elektroenerģijas cena martā turpināja samazināties un vidēji svārstījās ap 68 eiro par megavatstundu (eiro/MWh). Šī gada pirmajos trīs mēnešos tās vidējā cena bija zemākā pēdējo trīs gadu laikā.

Arīdzan dabasgāzes cena biržā, lai arī nedaudz sadārdzinājās martā, ir vien par aptuveni 10 eiro/MWh augstāka par ilgtermiņa vidējo. Lai arī lētāka enerģija ir laba ziņa mājsaimniecībām, paies kāds laiks līdz tas pilnībā atspoguļosies iedzīvotāju apkures un elektrības rēķinos, atzīst Mālnieks.

Ekonomists vērš uzmanību, ka kopumā siltumenerģijas ražotāji nav bijuši īpaši naski samazināt gana augstos siltumenerģijas tarifus. Ja izmaiņas tarifos ir notikušas, tad lielākajās pilsētās pēdējo mēnešu laikā tās pārsvarā bijušas dažu procentu apmērā. Martā siltumenerģija kļuva par vien 0,5% lētākā. Un, ja domājam par vēl gaidāmajām izmaiņām, piemēram, Rīgā apkures tarifs jūnijā saruks par niecīgu 0,1%. Turpretim, apkures sezonas izskaņā maijā, izceļas plānotais samazinājums tarifam Jūrmalā un Daugavpilī, kur tas samazināsies par aptuveni piektdaļu.

Tuvākajos mēnešos inflācija turpinās būt diezgan svārstīga gan sezonalitātes, gan citu faktoru, piemēram, akcīzes pieauguma alkoholam un tabakai dēļ. Maijā gada inflācija varētu būt tuva nullei. "Swedbank" prognozes saglabājas nemainīgas par gada vidējo inflāciju šogad 1,5% apmērā

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (plus 0,2 procentpunkti).