Karš un teroraktu draudi Krievijas iedzīvotājus nesatrauc tik ļoti, cik cenu kāpums (4)

Kā vēsta “The Moscow Times”, vairāk nekā puse “Levadas centra” aptaujāto cilvēku (54%) norādījuši, ka tieši cenu kāpums ir visnopietnākā problēma Krievijā. Otrajā vietā (32%) karš pret Ukrainu, konflikts ar Rietumiem un sankcijas, bet trešajā vietā (29%) sprādzienu vai teroraktu draudi.

Inflācija teju vienmēr ir faktors, kas visvairāk satrauc Krievijas iedzīvotājus. Pēdējā reize, kad inflācija nebija galvenā problēma, bija pirms 20 gadiem, kad to apsteidza nabadzības riski sabiedrībai. Pēc kara sākuma citas ekonomiskās problēmas (bezdarbs, nabadzība, krīze) satrauc vien 9-18% aptaujāto.

Aptauja tika veikta no 21. līdz 27. martam, un tās laikā notikušais terorakts “Crocus City Hall” nespēja gāzt inflāciju no troņa. Tas vien nedaudz palielināja bažas par terorakta draudiem. Terorakts “Crocus” notika 22. marta vakarā, un pirmajās divās dienās vien 14% respondentu teica, ka satraucas par teroraktiem, taču nākamajās dienās šādu cilvēku skaits palielinājās līdz 32%. Pēc terorakta palielinājās arī to cilvēku skaits, kas pauda bažas par “migrantu un iebraucēju pieplūdumu”, kā arī par “nacionālisma pieaugumu un starpnacionacionālo attiecību pasliktināšanos” (attiecīgi no 19 līdz 25% un no 6 līdz 10%). Inflācijas daļa tikpat kā nemazinājās – pirms terorakta 56%, pēc tā - 54%.

Pēc “Rosstat” datiem, inflācija nedaudz samazinās. 2022. gadā patēriņa cenas pieauga par 12%, bet pērn – par 7,4%. Šī gada pirmajā ceturksnī inflācija bijusi 1,87% apmērā. Lai arī inflācijas-devalvācijas šoks ir beidzies, jo vairs nav tādu preču, kuru cenām pieaugt par vairākiem procentiem nedēļā, tas tāpat uztrauc Krievijas iedzīvotājus.

Inflācija bijusi galvenā problēma neatkarīgi no cilvēku vecuma, ienākumiem, dzīvesvietas un attieksmes pret Putina režīmu. Par galveno pagājušā gada notikumu Krievijas iedzīvotāji nosaukuši cenu un tarifu pieaugumu, kā arī rubļa kursa izmaiņas attiecībā pret dolāru un eiro.

Kā noskaidrojuši pētnieki, cilvēka dzīvības vērtība Krievijā ir vairākas reizes mazāka nekā attīstītākajās valstīs. To liecina valsts attieksme pret savu pilsoņu dzīvību. Arī paši cilvēki tikpat kā neciena ne savu dzīvību, izvēloties arvien mazāk naudas tērēt kā dzīvības apdrošināšanai, tā medicīniskajiem izdevumiem.