Kariņa kādreizējais biroja vadītājs Patmalnieks nesaskata savu atbildību VK atklātajos pārkāpumos (1)

Vaicāts par savu lomu lidojumu organizēšanā, Patmalnieks šodien telefonintervijā uzsvēra, ka valsts finanšu dokumentus neesot parakstījis un neesot pieņēmis lēmumus par finanšu līdzekļu izlietošanu. Viņš Kariņa biroja vadītāja amatā kā politiski konsultatīva persona organizējis premjerministra darba kārtību un konsultējis valdības vadītāju par politiskajiem jautājumiem.

Patmalnieks neuzņemas atbildību par Valsts kontroles saskatītajiem pārkāpumiem, attiecīgi viņš nav plānojis, piemēram, atkāpties no Saeimas deputāta amata. Viņš turpināšot darbu parlamentā, lai strādātu pie vēlētājiem "doto solījumu izpildes".

Politiķis norādīja, ka nesen kā atkāpies no Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) parlamentārā sekretāra amata, līdz ar to viņš nebūs iesaistīts Valsts kancelejas un Ministru prezidentes biroja darbības pārkārtošanas procesā.

Politiķis pauda, ka nav iepazinies ar pilnu Valsts kontroles ziņojumu, bet pašlaik notiekošo Patmalnieks vērtē kā publisku diskusiju par to, kā pēc iespējas organizēt Ministru prezidenta darbu. Latvijas kaimiņvalstis šādas debates veikušas iepriekš, bet kādās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs komandējumiem tiekot izmantotas valdības vai militārās lidmašīnas. Kariņa biroja bijušais vadītājs uzskata, ka VK ziņojums palīdzēs turpmāk pilnveidot premjera komandējumu organizēšanu.

Komentējot Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska pausto, ka nebija skaidrība par komandējumu summu pamatotību, Patmalnieks izteicās, ka šie izteikumi vērtējami kontekstā ar to, ka Valsts kancelejai "neizdevās pārliecināt" Valsts kontroli par izdevumu pamatotību.

Politiķis apgalvoja, ka visiem veiktajiem lidojumiem tikušas izvērtētas alternatīvas, ko viņš arī norādījis Valsts kontrolei. Vaicāts par vēstījumu iedzīvotājiem, kuri ir neapmierināti ar komandējumiem pārtērētajiem līdzekļiem, Patmalnieks savā atbildē akcentēja, ka Ministru prezidents Kariņš komandējumus veica Latvijas labā, pārstāvot valsts intereses gan finanšu jautājumos Eiropas Savienībā (ES), gan drošības jautājumos NATO - saistībā ar Latvijas robežas aizsardzību, aizsardzību pret hibrīduzbrukumiem un atbalstu Ukrainai.

Kā ziņots, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un ES Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē Valsts kontrole un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.

Kā norāda Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.

Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus. Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos.

Savukārt Valsts kanceleja uzskata, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.

Valsts kanceleja uzsver, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem esot sazinājies tieši. Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējies un apstiprinājis un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informējis Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies, uzsver Valsts kancelejā.