Par jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu lielāka skaidrība varētu būt maijā vai jūnijā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešdien deputāti interesējās par jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu. Atsevišķi opozīcijas deputāti pauda bažas par jaunā modeļa ieviešanas gaitu.

Reinberga norādīja, ka nav vienošanās, līdz kuram datumam būtu jāpieņem lēmums par to, kad ieviesīs jauno modeli. Šobrīd Finanšu ministrija (FM) un valdība spriež, kas varētu būt piemērotākais scenārijs, ņemot vērā iespējamos riskus un vajadzības. Piemēram, vai pašvaldības jauno modeli ieviestu atšķirīgā laikā atbilstoši to gatavībai, vai tā ieviešanu pārceltu uz vienu gadu. Viņa darīja zināmu, ka visi iespējamie scenāriji ir aprēķināti. Sarunas norit arī ar citu nozaru ministrijām, uz kurām attiektos reformas ieviešana.

Vienlaikus norit sarunas ar pašvaldībām, kuras laikus sakārtojušas savu skolu tīklu un varētu ieviest jauno modeli. Reinbergai esot zināms, ka vairāk nekā puse pašvaldību apliecinājušas "tiešām lielu vēlmi un augstu gatavību" pāriet uz jauno modeli. To vidū esot pašvaldības, kurās nav līdz galam pieņemti visi lēmumi, arī Rīga.

Nekavēties ar lēmuma pieņemšanu aicināja arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, jo pašvaldības laikus vēlas plānot nākamā gada budžetu. Vienlaikus viņa aicina IZM atteikties no idejas reformu ieviest pašvaldībās atšķirīgā laikā. Viņasprāt, jaunais modelis jāievieš visās pašvaldībās vienlaikus. Ja pašvaldība vēl nav gatava, bet saredz modeļa pozitīvu ietekmi, valstij būtu jāfinansē starpība. Dundure arī aicināja IZM pārskatīt pieejamības skolas.

IZM parlamentārā sekretāre solīja, ka jaunā modeļa trešo versiju sadarbības partneri saņems pēc tam, kad ministrija pārbaudīs datus. "Mēs gribētu, lai šī trešā versija potenciāli būtu gala redakcija," pauda Reinberga.

Reinbergas teikto kritizēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa nesaprot, kā IZM var veikt precizējumus, ja nav vienošanās par turpmāko pedagogu darba slodžu balansēšanu. Jaunais modelis paredz noteiktu stundu skaitu programmas īstenošanai.

"Ir jautājums, ko jūs tur rēķināt aiz ķēķa durvīm, slepeni no visiem sociālajiem partneriem, ja nav skaidrība, kā balansēsies slodze pilnīgi visām pedagogu grupām no septembra," pārmeta Vanaga. Viņa norādīja, ka jaunais modelis paredz noteiktu stundu skaitu programmas īstenošanai. Balansējot slodzes, radīsies vairāk likmju, kam attiecīgi nepieciešams papildu finansējums.

Viņasprāt, ministrija tādā veidā grauj pedagoga profesijas prestižu. "Tas tiešām vairs nav pieļaujams. Mācību gads tūlīt beigsies, un pedagogi atkal nezina, kādi pārsteigumi būs jaunajā mācību gadā," izteicās Vanaga.

Arī opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS) uzskata, ka IZM iecere par turpmāko slodžu balansēšanu pasliktinās darba apstākļus pedagogiem. Deputāts atsaucās uz normatīviem noteikumiem, kas paredz, ka pedagoga darba slodze tiek sabalansēta "65:35". Ieviešot 40 stundu darba nedēļu, kā to piedāvā ministrija, kontaktstundām atvēlētu 26 stundas, bet 14 - pārējo pienākumu pildīšanai. Tikmēr IZM piedāvā noteikt 30 stundas kā maksimālo stundu skaitu. Batņa arī aicināja IZM precizēt izmantoto terminoloģiju.

Kā ziņots, IZM bija iecerējusi no nākamā gada būtiski reformēt skolu finansēšanas modeli, kā rezultātā pašvaldībām beidzot nāktos sakārtot skolu tīklu, pretējā gadījumā kritērijus neizpildošās skolas būtu jāfinansē pašām pašvaldībām, kurām tam nav līdzekļu.

Reformas pieteikumam sekoja atsevišķu Latvijas pašvaldību un to iedzīvotāju neapmierinātība ar iespējamu skolu slēgšanu, kam savukārt sekoja ZZS paziņojums, ka tā nav gatava atbalstīt reformu sākotnējā veidolā. Vēlāk gan koalīcijas sarunās iezīmējies nosacīts progress virzībā risinājuma rašanu, ZZS norādot, ka tagad runa ir jau par krietni citādāku piedāvājumu.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) gan neatkāpjas no ieceres jauno skolu finansēšanas modeli daļēji sākt ieviest ar nākamo mācību gadu. Savukārt visas pašvaldības uz jauno modeli varētu pāriet ar 2026./2027.mācību gadu, prognozē ministre.