Pabriks kritizē kavēšanos izvēlēties jaunu ārlietu ministru

Kā aģentūrai LETA norāda Pabriks, ārlietu ministrs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām ar lielu lomu gan miera, gan krīzes laikos. Ministra loma vēl vairāk pieaugot šī brīža nestabilajā situācijā, kad Ukrainā plosās karš, jo tieši ārlietu ministrs ir tas, kurš pauž valsts pozīciju un spēj ietekmēt mūsu sabiedrotu viedokli gan NATO, gan Eiropas Savienībā dažādās visaugstākā politiskā līmeņa sanāksmēs.

Bijušais aizsardzības ministrs kritizē, ka pēc ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas "Jaunā vienotība" steidza paziņot, ka nākamais ārlietu ministrs nāks no viņu rindām, bet jau divas nedēļas jaunais ārlietu ministrs nav atrasts.

"Kavēšanās ar jauna ministra nosaukšanu traucē Latvijas politisko mērķu sasniegšanai. Valdības vadītājs nevar piedalīties ārlietu ministru sanāksmēs. Ministru prezidentei uz laiku uzņemoties šo pienākumu veikšanu, situācija neuzlabosies, jo parasti premjeri nepiedalās ministru sanāksmēs aizņemtības un statusa dēļ," uzsver politiķis.

Pabrika ieskatā, nedrīkst novērtēt šī brīza situācijas nopietnību par zemu. Pēc politiķa vārdiem, citējot Polijas prezidentu Donaldu Tusku, atrodamies pirmskara apstākļos.

"Ikdienā redzam, kā Lietuvā strādā un savu politiku realizē viņu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kamēr mums mēnešiem ilgi bija ārlietu ministrs ar korupcijas ēnu un līdz ar to ierobežotām darbspējām. Tas negatīvi ietekmē ne tikai publisko viedokli, bet arī praktiskās politkas norises - daudzās Eiropas Savienības un NATO sanāksmēs Landsberģim trūkst tik ļoti nepieciešamā Latvijas ārlietu ministra atbalsta," izsakās Pabriks.

Kā norāda politiķis, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) slavēja Kariņu, par to ka viņš demisionējot deva laiku jauna ministra atrašanai. "Diemžēl beigās vienīgais, kurš nezaudē laiku, ir pats Kariņš - demisiju pieskaņojot Saeimas sēdes datumam, ir iespēja uzreiz atgūt deputāta mandātu," saka Pabriks.

Nākamā ES Ārlietu padomes sanāksme notiks 22.aprīlī. "Latvijai pēc iespējas ātrāk nepieciešams kompetents ārlietu ministrs, ministra nosaukšana nedrīkst kļūt par otršķirīgu notikumu un pazust "Jaunās vienotības" iekšējās varas cīņās," uzsver bijušais aizsardzības ministrs.

Kā ziņots, ārlietu ministrs Kariņš pēc privāto avioreisu skandāla pagājušajā nedēļā paziņoja par atkāpšanos no amata ar 10.aprīli.

Iepriekš tika pieļauts, ka Saeima par jauno ārlietu ministru varētu lemt sēdē 11.aprīlī, bet, turpinoties meklējumiem pēc jaunā ministra, nav izslēgta iespēja balsojumam atbīdīties uz vēlāku laiku.

Kuluāros kā iespējamie kandidāti ārlietu ministra amatam izskanējuši vairāki vārdi - bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV), Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže u.c.

Tāpat kuluāros pieļauta esošo valdības ministru rotācija. Kā viena versija izskanējusi esošā aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) rotēšana uz ārlietu ministra amatu, tādējādi vakantu atstājot posteni Aizsardzības ministrijā. Tāpat pieļauta iespēja, ka esošā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) varētu ieņemt ārlietu ministra posteni, viņas vietā virzot Tieslietu ministrijas līdzšinējo parlamentāro sekretāri Laumu Paegļkalnu (JV) vai Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu (JV). Pati politiķe gan šādu rokādi esot noraidījusi, un aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus par šo jautājumu.