Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Laika trūkums un cerības uz labvēlīgu ST spriedumu: biežākie iemesli, kādēļ Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi nav sakārtojuši formalitātes (1)

Krievijas pase. Ilustratīvs attēls.
Krievijas pase. Ilustratīvs attēls. Foto: Salivanchuk Semen/Shutterstock

Formalitāšu nesakārtošanu ar Latvijas valsti Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi skaidrojuši ar nepietiekamu laiku un cerībām uz Satversmes tiesas (ST) labvēlīgu spriedumu par Imigrācijas likuma grozījumiem, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē atzina Valsts robežsardzes priekšnieks Ivars Ruskulis.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze deputātus informēja, ka PMLP izdevusi 25 izbraukšanas rīkojumus Krievijas pilsoņiem, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un nav iesnieguši nekādus dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai Latvijā.

Izceļojošo skaits un izbraukšanas rīkojumu skaits mainās ik dienu. Līdz šim izceļojuši 274 Krievijas pilsoņi, bet patlaban izsniegti 25 izbraukšanas rīkojumi.

Izbraukšanas rīkojumi izsniegti Krievijas pilsoņiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Septiņi šādi rīkojumi ir izpildīti, viens pagarināts, bet viens nav izpildīts un attiecīgi Valsts robežsardze noskaidro Krievijas pilsoņa atrašanās vietu.

Roze arī informēja, ka apmēram 600 cilvēkiem divu gadu laikā paliks 75 un vairāk gadu, kas nozīmē, ka latviešu valodas pārbaudes prasības uz viņiem neattieksies, taču būs jāiesniedz dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai.

Runājot par to, ka Saeimā ir iesniegti grozījumi Imigrācijas likumā par valsts valodas zināšanu prasīšanu vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu, Roze norādīja, ka pie šādu grozījumu pieņemšanas veidosies papildus slogs PMLP, tāpēc pārvalde lūgs atstāt darbā vairākus līdz šim pieņemtos darbiniekus.

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis deputātus informēja, ka patlaban robežsardze saņēmusi no PMLP informāciju par 781 pārbaudāmu personu, no kurām 526 personām pārbaudes jau ir veiktas. 436 personas no šīm personām jau ir izceļojušas. 51 persona netika sastapta dzīvesvietā un attiecīgi pārbaudes turpinās. Par 40 personām uzturēšanās vieta nav zināma, tāpēc viņu atrašanās vietas jāskaidro. Deviņas personas ir sākušas dokumentu noformēšanu PMLP uzturēšanās tiesību pieprasīšanai. Ir arī četras personas, kas atteikušās kontaktēties, lai gan zināms, ka viņas atrodas dzīvesvietā un šīm personām atstātas pavēstes.

Divas personas nebija iesniegušas dokumentus PMLP, bet viņām sākts valodas kārtošanas eksāmens. Vienai personai izsniegts izbraukšanas rīkojums, bet divas personas ir mirušas un vēl divas personas ir izsludinātas kā bezvēsts pazudušas. Attiecībā uz 27 personām VRS sākusi administratīvā pārkāpuma procesus.

Runājot par iemesliem, kāpēc Krievijas pilsoņi nesakārto uzturēšanās tiesības un piederību Latvijas valstij, Ruskulis norādīja, ka saskaņā ar šo personu skaidrojumiem tie cerējuši uz ST labvēlīgu spriedumu par Imigrācijas likuma grozījumiem vai arī tiem neesot bijis pietiekami laika.

Valsts izglītības satura centra pārstāvji deputātus informēja, ka 2023.gadā valodas pārbaude bija plānota 17 865 personām un pārbaudei reģistrējās 12 780 personas, no kurām uz pārbaudi neieradās 919 personas. Attiecīgi aptuveni 5000 personu pārbaudei nereģistrējās un nekādu iniciatīvu neizrādīja. Kopumā pārbaudi kārtoja 11 861 Krievijas pilsonis. Sekmīgi pārbaudi nokārtoja 6367 cilvēki, bet nenokārtoja 5494 cilvēki.

Šogad aktivitāte pārbaudes kārtošanā ir diezgan zema un mēnesī tiek eksaminēti apmēram 100 cilvēki. Kopumā gada pirmajos trīs mēnešos pārbaude bija jākārto 303 cilvēkiem, no kuriem to nokārtoja 23%, bet nenokārtoja 56% un uz pārbaudi neieradās 21%.

Kopumā līdz šim pārbaudi nokārtojuši 6436 personas. Tuvojoties divu gadu termiņuzturēšanās atļauju termiņa beigām, paredzams, ka aktivitāte varētu pieaugt.

Jau ziņots, ka PMLP kopumā 1016 Krievijas pilsoņiem lūdza sniegt skaidrojumu par iemesliem, kāpēc viņi nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un iesnieguši dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai valstī, kā arī lūgts sniegt informāciju par plānoto izceļošanas datumu, ja šiem Krievijas pilsoņiem vairs nav pamata uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

Ja persona pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas 30 dienu laikā nav izceļojusi, tad tiek pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, ko izpilda Valsts robežsardze.

Imigrācijas likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī un finanšu resursu esamību.

Politiķi pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma veikt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Neskatoties uz šīm izmaiņām, no 2023.gada septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem bija jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja. Kā iepriekš pauduši PMLP pārstāvji, tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2.septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas un viņiem sāka izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts.

3.janvārī spēku zaudēja pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi un kuri līdz 2023.gada 31.decembrim nebija iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecās tikai uz personām, kuras līdz pērnā gada 30.novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi.

Gadījumā, ja valsts valodas pārbaude nav nokārtota sekmīgi, līdz 2023.gada 31.decembrim bija jāpiesakās atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga.

Pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēja spēku no 3.janvāra arī tad, ja Krievijas pilsonis bija iesniedzis pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Šajā gadījumā persona varēs turpināt uzturēties Latvijā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļauju, bet jāņem vērā, ka uzturēšanās atļaujas karte, kuras derīguma termiņš būs beidzies, nebūs izmantojama ceļošanai, kā arī var būt apgrūtināta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana.

Tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir attaisnojoši iemesli nekārtot latviešu valodas pārbaudi, var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujai līdz 2024.gada 31.martam. Atļauja uzturēties Latvijā tiks piešķirta uz diviem gadiem. Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti iemesli vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli.

Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neiesniegušo, Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu izraidīšanas process būs ļoti sarežģīts un smagnējs, pērn 6.decembrī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā atzina PMLP priekšniece Maira Roze.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu