Valsts kontrolieris: Biznesa klase ir maksimums, ko amatpersonas var atļauties, dodoties komandējumos (18)

Patmalnieks skaidroja, ka tobrīd, kad tika pieņemti lēmumi par Krišjāņa Kariņa avioreisiem, tika vērtētas arī alternatīvas, un esot izvēlēta tā alternatīva, kas bija vispieejamākā tajā brīdī premjera vajadzībām. “Tika vērtētas gala alternatīvas, gan arī speciālie reisi un komercreisi,” uzsvēra Patmalnieks.

Tomēr Korčagins norādīja, ka normatīvie akti skaidri paredz: biznesa klase ir maksimums, ko amatpersonas var atļauties, dodoties komandējumos. “Regulējums ir pietiekami skaidrs,” uzskata valsts kontrolieris.

Savukārt Citskovskis iebilda, ka normatīvais akts nav viennozīmīgi interpretējams. “Mums kā Valsts kancelejai nebija acīmredzama pamata neveikt apmaksu par pakalpojumu, kas ir likumīgi saņemts, ko likumīgi ir pasūtījis Ministru prezidents un Ministru prezidenta birojs,” skaidroja Citskovskis.

TVNET jau ziņoja, ka Valsts kontrole (VK) konstatējusi nelikumīgu un neekonomisku rīcību, organizējot bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālos lidojumus, kas Latvijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus.

VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi vismaz 221 566 eiro valsts budžeta papildu izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc VK aplēsēm, radījusi vismaz 323 688 eiro papildu izdevumus ES Padomei.

"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē VK un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.

VK uzsver, ka komandējumu nodrošināšanai nepieciešamie iepirkumi veikti, neievērojot likumu. Valsts kanceleja, neņemot vērā plānotos izdevumus un nevērtējot faktiskās komandējumu izmaksas, nav noteikusi atbilstošu paredzamo līgumcenu un nav veikusi komandējumu nodrošināšanas pakalpojumu iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajām procedūrām.

VK nevarēja gūt pārliecību, ka Valsts kanceleja būtu izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu speciālo lidojumu nodrošināšanai. Lai arī līgumos par komandējumu un darba braucienu nodrošināšanu ir paredzēta speciālo lidojumu organizēšana, Valsts kanceleja nav veikusi piedāvājumu atlasi par šo pakalpojumu un nav vērtējusi šī pakalpojuma piedāvājuma cenas, līdz ar to ceļojumu aģentūrām ir iespēja brīvi noteikt savu starpniecības pakalpojumu maksu, norāda VK pārstāvji. Valsts kanceleja trīs gadu laikā kopumā ir samaksājusi pakalpojumu starpniecības maksu ceļojumu aģentūrām 91 208 eiro apmērā, kas veido no 2,7% līdz 13% no katra speciālā lidojuma faktiskajām izmaksām.

VK revīzijā pievērsa uzmanību arī komandējuma dienas naudām, dienas naudu piemaksām un kompensācijām par reprezentācijas izdevumiem.