Aploksne – bankomāts – partija. KNAB izbeigtās "Latvijas attīstībai" lietas rāda nelikumīgas finansēšanas shēmu (2)

Viņš ir bijušā Saeimas deputāta, LA kādreizējā ģenerālsekretāra Viestura Liepkalna bērnības draugs. Paikens KNAB sacījis, ka abi kopā mēdz svinēt svētkus un uzticas viens otram. Ziedojis divas reizes — konta izrakstā redzams, ka 2017. gadā Liepkalns kā aizdevumu ieskaitījis 1000 eiro Paikena bankas kontā, un viņš tai pašā dienā to iemaksāja kā biedra naudu. “2018. gadā Viesturs atkal mudināja veikt biedru naudas iemaksu, viņš man iedeva naudu, ko es ieskaitīju sev kontā un veicu pārskaitījumu.” Šoreiz 2000.

Likums aizliedz partijai ziedot cita cilvēka naudu.

“Es nezinu, kas tajā liecībā sarakstīts. Bet, ja tur ir apgalvots, ka es esmu devis, tā noteikti nav bijis,” Re:Baltica apgalvo Liepkalns. Viņš nezinot, kāpēc draugs tā saka.

Partijai ziedojusi arī Liepkalna dzīvesbiedre, kura tobrīd bija bezdarbniece. Arī viņa māte.

Paikens sarunai ar Re:Baltica nepiekrita, nevēloties komentēt “vecus notikumus par nebūtisku lietu”.

KNAB gan to par nebūtisku neuzskatīja. Otrajā procesā par aizdomīgiem atzina vēl 25 ziedotājus un pieprasīja arī viņu kontu izrakstus.

Izbeigtajās lietās ir skaidri redzamas fiktīvu ziedojumu pazīmes. Daļa cilvēku paši atzīst, ka bijuši starpnieki, daļai nav tādu ienākumu, citi vienlaikus ziedo lielas summas partijai un ņem ātros kredītus iztikai. Daudzus vieno arī shēma, kā nauda nonāk partijas kasē. Tā rāda – rīcība bijusi organizēta.

Ziedo vairāk nekā pelna

2016. gada janvārī LA kasē ieripoja 2500 eiro. Tos pārskaitīja sieviete, kura strādā minerālmēslu pārkraušanas terminālī par uzskaitvedi. Neilgi pirms darījuma viņa devās uz banku Ķengaragā un šo naudu iemaksāja kontā. Gan banknotes, gan lapiņu ar partijas rekvizītiem iedevusi draudzene. “Man nav ieraduma interesēties par svešām lietām,” viņa skaidroja KNAB, kāpēc draudzenei neko nav jautājusi.

Savukārt draudzenei Jūlijai Koreņkovai naudu devis vīrietis vārdā Oļegs, ar kuru viņai bijušas attiecības. Tik neilgas, ka nezina pat uzvārdu. “Es viņam stāstīju, ka darbā man nav perspektīvas un es gribētu karjeras izaugsmi. Kādu dienu viņš man teica, lai man būtu karjeras izaugsme, man būtu jāatbalsta viena politiskā partija.” Iedevis naudu, ko Koreņkova iemaksāja partijas kontā (KNAB datu bāze rāda, ka 3000 eiro). Oļegs lūdzis atrast vēl kādu ziedotāju, un viņa paprasījusi draudzenei.

Kārlis Bērziņš savukārt stāsta, ka 2020. gadā lūdza mammai 1000 eiro (tik viņš nopelna mēnesī), jo gribēja nopirkt dīvānu dzīvoklim, kuru plānoja izīrēt. Izrādījās, ka īrniekiem ir savas mēbeles, naudu dīvānam vairs nevajag, tāpēc visu noziedoja LA.

2018. gadā 1900 eiro partijai atvēlēja arī pārdevējs Artūrs Strazdiņš, kurš saka, ka bijis partijas biedrs. Viņa alga tolaik ir trīsreiz mazāka par ziedoto — 600 mēnesī. Ziedot varējis, jo sakrājis. Īsi pirms ziedojuma nauda iemaksāta bankomātā vienā no Rīgas lielveikaliem. Ziedo arī viņa toreizējā draudzene Violeta Smule, kuras vienīgie ienākumi ir apgādnieka zaudējuma pensija. Viņa LA pārskaitīja 2100 eiro. Naudu devis Strazdiņš vai viņa tēvs. Viņai “nebija nekādas aizdomas, ka tas varētu būt pretlikumīgi”.

Parādos līdz ausīm

Laikā, kad Strazdiņš ziedo partijai, jaunietis ir parādā vismaz sešām ātro kredītu kompānijām. Un viņš nav vienīgais.

Ēdienu piegādes uzņēmuma kurjers Ņikita Belousovs neatminas, kāpēc skaitījis LA 900 eiro, taču zina, ka to nav darījis neviena uzdevumā. “Veicu ziedojumu, jo mana vecmamma teica, ka man vajadzētu sākt sekot politiskajai situācijai valstī un jāpaskatās, par kuru politisko partiju es varētu balsot.” Ziedojis it kā no uzkrājuma, vienlaikus būdams parādā vairākām ātro kredītu firmām.

Vismaz deviņi aizņēmumi bija arī Vladislavam Balagurovam, kurš no 2017. līdz 2018. gadam partijai ziedoja 3500 eiro. Esot sakrājis iepriekšējo padsmit gadu laikā, tāpēc arī neilgi pirms ziedošanas iemaksājis kontā skaidro naudu, kuru turēja mājās.

2500 eiro no 2019. līdz 2021. gadam sakrājis un LA atvēlējis arī Agnis Kalniņš. Viņa ienākumi liecību sniegšanas laikā ir 570 eiro mēnesī. Nauda esot no uzkrātās darba algas. Vienlaikus vairāki ātrie kredīti.

Iesaista ģimenes

19 000 eiro partijas kasē nonākuši, pateicoties Edgaram Kalējam, kas sevi liecībā sauc par partijas dibinātāju un starpniecībai izmantojis māsu. “Bieži spēlēju spēļu zālēs, kurās vinnēju dažādas summas. Dažādas summas esmu devis māsai. Kopš 2012. gada, precīzi neatceros, esmu iedevis māsai kādus padsmit tūkstošus eiro skaidrā naudā. Viņa prasīja, ko ar šo naudas summu darīt, un es aicināju viņu ziedot partijai “Latvijas attīstībai”, kā arī citiem mērķiem, piemēram, dzīvnieku patversmēm,” viņš stāstīja izmeklētājiem.

Māsa sākotnēji KNAB teica, ka ziedojusi no saviem līdzekļiem. Vēlāk atzina, ka melojusi, jo baidījusies no soda. Brālis naudu deva ar konkrētu norādi: “Viņš teica, ka nauda jāpārskaita minētajai partijai.”

Ziedo arī bijušā aizsardzības ministra Arta Pabrika padomnieka Valda Vernera māte un brāļa sieva, kuras vienīgie ienākumi tolaik ir bērna pabalsts. Viņa partijai atvēl 3000 eiro, jo dzīvošanu nodrošinot vīrs.

Atbalsta draugi un paziņas

Tāpat shēmā iesaistīti draugi un paziņas.

Uldis Kaņeps KNAB stāsta, ka viņam naudu ziedojumam devis vēlāk par VARAM ministru kļuvušais Artūrs Plešs “ar mērķi veikt minētās naudas summas pārskaitījumu partijai.” No kurienes Plešam nauda? Nezinot. “Vienkārši iedeva minēto naudu aploksnē un teica, ka tā jāpārskaita partijai”. Viņš KNAB apmeklējuma laikā neatceras summu, šķiet, ka 400. Ziedojumu datu bāzē gan redzams, ka 2017. gada novembrī noziedoti 1500. Plešs Re:Baltica norādīja, ka Kaņepu pazīst, bet naudu devis neesot.

3000 eiro LA pārskaitījis Vjačeslavs Stepaņiščevs. Viņš ir otrās grupas invalīds ar mazu pensiju, kuram “kā sociālais darbinieks palīdz” LA biedrs Ēriks Plankejs. “Ēriks man dažreiz palīdzēja arī finansiāli, es viņu uzskatu par dēlu,” liecina sirmgalvis. Pie naudas esot ticis, kad aptuveni 2017. gadā tiesu izpildītāji pārdeva viņa dzīvokli. Notikušais viņu pamatīgi sadusmojis un tāpēc visu šo naudu nolēmis ziedot partijai, par kuru Plankejs vairākkārt stāstījis. Gaidījis “labumus un izmaiņas”. Daļu naudas iedevis arī krustbērna mammai un Plankejam, lai ziedo viņi, jo negribējis sev pievērst uzmanību.

Pats Plankejs KNAB apgalvo, ka ziedoto naudu esot nopelnījis celtniecībā.

Partijai ziedo vēl viens Plankeja paziņa, ostā strādājošais Dmitrijs Breusovs. Viņš 2015. un 2017. gadā noziedojis kopā 3500 eiro, jo ticot drauga Ērika teiktajam, ka partija strādā valsts labklājībai. Pirms katra ziedojuma viņš summu iemaksā kontā skaidrā naudā.

Basketbola kluba VEF Rīga galvenais treneris Jānis Gailītis 2018. gadā LA noziedojis 5000 eiro kā pateicību Jaunupam par nokļūšanu šajā amatā. Jaunups gan neko neesot prasījis, pateikties Gailītis nolēmis pats. Ienākumi atļautu, bet konta izrakstā redzams — iemaksā naudu skaidrā, uzreiz pārskaita tālāk.

Atbalstot draugu Andri Bačkuru, naudu partijai skaitīja Ance Rozīte un viņas bijušais vīrs. Rozīte četros gados biedra naudā un ziedojumos LA iemaksā 2887 eiro un apgalvo, ka tas ir no uzkrājumiem. Bankas konta izraksti rāda — vienā dienā iemaksā skaidrā, nākamajā pārskaita partijai. Bačkurs sarunā ar Re:Baltica teica, ka tie ir viņa draugi, aicinājis abus atbalstīt partiju, bet naudu devis nav.

Ziedo arī palīgi

Vēl viena apšaubāmo ziedotāju kategorija ir partijas nodarbinātie.

Piemēram, agrākais Saeimas deputāta palīgs Igors Ščerbakovs. Viņa ienākumi 2018. gadā ir ap 350 eiro mēnesī, finansiāli atbalsta vecāki. Tas netraucē kā biedra naudu pārskaitīt 2000 eiro. Vienu dienu iemaksā kontā skaidrā naudā, nākamajā – skaita tālāk. KNAB pats skaidro — esot sakrājis.

Tāpat ziedo Ilze Grīnberga, kura savulaik esot bijusi Jaunupa tēva Modra palīdze un arī partijas valdes locekle. Skaidru naudu viņa savā kontā regulāri skaitījusi, jo bijuši iekrājumi. Savukārt Jaunups vecākais viņai naudu vairākkārt pārskaitījis kā “draudzīgu palīdzību” grūtā brīdī un nekad nav prasījis atpakaļ. Sieviete astoņos gados LA ziedojusi gandrīz 10 000 eiro.

Pabrika smaida apburtie svešinieki

Virkne ziedotāju apgalvo, ka nevienu no partijas nepazīst, bet viņus ļoti iespaidojuši priekšvēlēšanu materiāli.

Grāmatvede Anastasija Jeļņika 2018. gadā LA ziedo 1100 eiro. Var atļauties, jo abi ar vīru labi pelna. Tomēr, nonākusi KNAB, sieviete neatminas pat precīzu partijas nosaukumu. Stāsta, ka ziedojusi, jo “ja viņiem būtu vara Latvijā, viņi uztaisīs valstī labāku sistēmu visās jomās, būs labāki ceļi, risinātu daudzās problēmas valstī.” Par partiju pastāstījis brālis Mihails Levčuks.

Viņš 5400 eiro ziedojis, jo ieraudzījis avīzē Pabriku, kas paticis viņam kā aizsardzības ministrs, “turklāt avīzē bija rakstīts, ka partija attīstīs Latviju pēc Skandināvijas modeļa.” Nauda bijusi no mājas pārdošanas Zviedrijā, kas nav deklarēta VID, jo nodokļus samaksājis tur un naudu Latvijā pa daļām ievedis skaidrā.

Priekšvēlēšanu bukleti uzrunājuši arī krāvēju Vladimiru Zaicevu. Pastkastē atradis brošūru un aizgājis uz divām sapulcēm, kur uzstājies Pūce. Teiktais Zaicevu tā pārliecinājis, ka 2018. gadā noziedoja partijai 2100 eiro. Kad viņš liecina KNAB, krāvēja ienākumi ir ap 900 eiro mēnesī. Naudu esot sakrājis iepriekš.

Ekspeditors Germans Šļubers 2018. gadā partijai noziedoja 1000 eiro, jo jaunatnes nodaļas sapulcē Pūce aicinājis visus to darīt. Vajag naudu vēlēšanām. Lai gan Šļubera ienākumi mēnesī bija 800 – 900 eiro, esot palicis skaidras naudas uzkrājums no darba Norvēģijā un vecvecāku dāvanām svētkos.

Staņislavs Ovčarenko 2018. gadā savā kontā iemaksāja 5200 eiro un pārskaitīja LA, jo cerējis, ka partijā pamanīs šo ziedojumu un sazināsies ar viņu, “iespējams ar kādu no “nopietnākiem” celtniekiem iepazīstinās, es vēlējos sava biznesa attīstību”. Naudu krājis ilgus gadus, arī strādājot Baltkrievijā, jo gribējis pirkt dzīvokli.

Viens ziedotājs atklāj, kā organizēta shēma caur uzņēmumiem. Runa ir par bijušo Jelgavas novada domes priekšsēdētāju Madaru Lasmani, kas šobrīd nonācis sabiedrības uzmanības lokā nepiedienīgas uzvedības dēļ pašvaldības sēdes videosaziņas laikā. Ģirts Venckus stāstīja KNAB, ka Lasmanis 2019. gadā lūdzis ziedot partijai, solot naudu atdot caur viņam piederošo uzņēmumu “ML koks”. Tas noticis, apmaksājot fiktīvu rēķinu. Lasmanis sarunā ar Re:Baltica apstiprina, ka aicinājis Vencku ziedot, bet naudu devis neesot.

Vairāki liecinieki KNAB sauca politiķus, kas devuši naudu un aicinājuši ziedot – Pūce, Jaunups, Liepkalns, Plešs. Paši nosauktie šos apgalvojumus noliedz. Taču KNAB nav aicinājis politiķus liecināt.

“Tā bija mūsu taktika,” skaidroja Andris Donskis, KNAB Administratīvi procesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšnieks. “Tā būtu lieka laika tērēšana. Un varbūt arī mēs netieši atklātu savas kārtis.”

Kā tas var nebūt krimināli?

“Lasot paskaidrojumus, ir absolūti skaidri redzams, ka tur notiek nelikumīga partiju finansēšana. Vai jūs tam piekrītat?,” Re:Baltica jautāja KNAB. “Jā,” kodolīgi apstiprina Donskis.

Taču jāatbild par to nevienam nebūs.

Viens no iemesliem — kriminālatbildība sākas, ja nelikumīgi ziedoti lieli apmēri jeb 50 minimālās algas. (2018., 2019. gadā tas būtu aptuveni 21 000 eiro, skaidro KNAB)

Ja apšaubāmos ziedojumus summē, sanāk daudz vairāk. KNAB priekšnieka vietniece Ineta Cīrule atzīst, ka tāds sākumā bijis iestādes domu gājiens — apvienos vienā lietā, jo skaidri redzams, ka ziedotāji saistīti un labumu gūst viena partija. Taču tam nav piekritis prokurors Māris Leja. Viņš Re:Baltica teica, ka lielo apmēru avotam jābūt vienai fiziskai personai. Pantos, uz kuriem viņš atsaucas, nav rakstīts “fiziska persona”, taču tāda esot jēga. KNAB tagad rosina likumu mainīt un noteikt, ka kriminālatbildībai pietiktu ar būtiskiem apmēriem jeb 10 minimālajām no viena avota.

No lietas kaut kas būtu varējis iznākt, ja Mičerevskis par nelikumīgo shēmu paziņotu ātrāk, nevis tad, kad nolēma aiziet no partijas. Iespēja bija, jo par viņa “kreisajiem” ziedojumiem bija sācis interesēties Valsts ieņēmumu dienests. “No kurienes nauda? Un tad tu saceri kaut kādu stāstu, ka vecmāmiņa iedeva,” atceras politiķis. Viņš samelojis un tālāk rīkojies uzmanīgāk. Centies netērēt kontā esošo algu, skaitījis no tās, bet dzīvojis no skaidrā saņemtā. “Sākumā bija 500 eiro banknotes, un tu kā muļķis ej uz Rimi un pērc cīsiņus. Vēlāk bija 50,” viņš atminas. Politiķis pieļauj, ka melo un turpina klusēt arī citi, jo baidās.

Ne naudas devēji, ne starpnieki netiks sodīti pat administratīvi. Administratīvā pārkāpuma process par starpniecību nosaka, ka KNAB naudas devēji vai ziedotāji nelikumībās būtu jāpieķer divu gadu laikā. Šajās lietās kopš visiem apšaubāmajiem ziedojumiem bija pagājis ilgāks laiks, tāpēc arī abus procesus, kas ierosināti pēc Mičerevska un Paikena liecībām, izbeidza.

LA viss kārtībā

Tas, ka par notikušo neviens nav sodīts un lietas materiālu saturs nav bijis publiski zināms, partijai līdz šim ļāvis apgalvot, ka tā neko nelikumīgu nav darījusi. “Partijas darbībā nav bijuši nekādi sistemātiski partiju finansēšanas pārkāpumi. Un šobrīd to ir atzinusi arī pārbaudošā iestāde,” Re:Baltica rakstiski atbildēja Jaunups, kurš intervijai nepiekrita.

Pārbaudošā iestāde gan neko tādu nav atzinusi. Tieši pretēji. KNAB saka, ka ir skaidri redzams — notikusi nelikumīga partiju finansēšana. Neviens nav sodīts tāpēc, ka tā atklāta pārāk vēlu.

Gan Jaunups, gan Pūce atbildēs Re:Baltica pārmet, ka publikācija topot, lai nomelnotu partiju pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. “Godīgi sakot, nevaru saprast, kāda ir šī raksta nozīme? Un vai jūs esat izvērtējuši, kādu iespaidu šis raksts varētu atstāt?” dusmojas Pūce. Jaunups piebilst, ka uztver to kā politiskās cīņas sastāvdaļu: “Apbēdina fakts, ka atsevišķu mediju pārstāvji tajā naski piedalās un tādējādi negodprātīgi ietekmē vēlēšanu rezultātus.”

Publikācijā neesot nekā jauna, tāpēc Pūce nesaprotot, kāpēc žurnālisti ceļ gaismā jau savulaik plaši apspriesto.

Arī tā nav tiesa. Publiski bija izskanējis tikai Mičerevska stāsts un KNAB paziņojums par lietu izbeigšanu. Nebija zināms, ka izbeigtajās lietās atrodamas daudzas liecības, kas rāda nelikumīgu finansēšanu. Tās nāca gaismā tikai pēc tam, kad Re:Baltica ar tiesas lēmumu šos materiālus ieguva. Līdz tam partija varēja netraucēti apgalvot, ka “nav bijuši nekādi sistemātiski partiju finansēšanas pārkāpumi”, kas nav patiesība.

Tīrām rokām nav arī citi

LA apšaubāmā finansēšana augstāko vilni sit laikā, kad partijas pārsvarā pārtika no ziedotāju naudas. Tā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju bija neliela (ap 600 000 eiro gadā uz visiem). Tas mainījās pēc bijušā prezidenta Egila Levita virzītajām likuma izmaiņām, kuru rezultātā, piemēram, šogad, partijām sadalīja 6,6 miljonus no valsts budžeta. Levits pamatoja, ka tā mazināsies atkarība no sponsoriem, partijas profesionalizēsies un sabiedrība tām vairāk uzticēsies. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” izpētīja, ka sponsoru ziedojumu īpatsvars nudien ievērojami mazinājās. Tiesa, Zaļo un Zemnieku savienība, Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība saikni ar ziedotājiem nepārrāva.

Kopš izmaiņām partiju finansēšanā bijuši divi skaļi skandāli — šis un nule kā izgaismotās iespējamās aplokšņu algas Jaunās Vienotības birojā.

Savukārt vienīgā lieta, kur KNAB izdevās kādu saukt pie atbildības par pretlikumīgu partiju finansēšanu, ir saistīta ar ZZS un No sirds Latvijai. 2020. gadā par starpnieku izmantošanu partiju finansēšanā sodīja miljonāru Jūliju Krūmiņu un par viņa finansistu dēvēto Jorenu Raitumu.

Beigas?

Nav tā, ka šis Latvijas politikas skumjais stāsts beigsies pilnīgi bez rezultāta.

KNAB var divos gadījumos administratīvi prasīt atmaksāt daļu naudas, kuru uzskata par nelikumīgi ziedotu. Pirmais — ja cilvēks atzina, ka bijis starpnieks. Otrais — ziedojis it kā no seniem uzkrājumiem vai pērnā gada ienākumiem, bet summa pārsniedz 30% no saņemtā. Te laika limits ir četri gadi.

KNAB izdevis 13 šādus lēmumus un prasa LA atmaksāt 32 756 eiro. Astoņi ir par uzkrājumiem, pieci — par starpniecību.

Trīs starpnieku ziedojumus partija piekrita atmaksāt, pavisam 7353 eiro, taču pārējos gadījumos apstrīdēja KNAB lēmumus tiesā. Nesen Augstākā tiesa vienā no uzkrājumu lietām lēma par labu partijai, nepiekrītot KNAB interpretācijai, ka ziedot var tikai no iepriekšējā gada uzkrājumiem. Kas nozīmē, ka, visdrīzāk, izgāzīsies arī pārējās, kas ir par to pašu. Tad paliks tikai tās par starpniecību.

Vienīgā lieta, kurā jau stājies spēkā spriedums, ir par Mičerevska ziedojumiem. Tiesa atzinusi, ka LA jāatmaksā valstij 8099 eiro. Partija februārī to ir izdarījusi.