Mežotnes pili būtu jāsaglabā valsts īpašumā, uzskata Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Kā informēja NKMP pārstāve Linda Zonne-Zumberga, Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802.gadam pēc Šarlotes fon Līvenas iniciatīvas, par pamatu izmantojot arhitekta Džakomo Kvarengi izstrādāto projektu Elejas muižas pilij.

Mežotnes pils celtniecības vadītājs arhitekts Johans Georgs Ādams Berlics grozīja projektu, abos ēkas galos piebūvējot šķērskorpusus. Trīsstāvu ēka, kuras pagalma fasādes centru izceļ četrkolonnu portiks ar trīsstūra frontonu, bet parka fasādes centru - pusrotonda, demonstrē veiksmīgu arhitektoniski telpisko kompozīciju.

Pils fasāžu arhitektūrā izmantots trīsdaļīgā loga motīvs, tā saucamais Palladio logs, kas ir raksturīgs Kvarengi daiļradei, kā arī pusapļa logi frontonos un cokolstāvā. NKMP norāda, ka klasicisma pieminekļa māksliniecisko izteiksmību vairo jonisko kolonnu kapiteļi, sandriki, dzegas un rustojums.

Savukārt iekštelpu mākslinieciskajā izveidē jūtama klasicisma un ampīra noskaņa. NKMP akcentē, ka parādes telpas pārsteidz ar apaļā kupola zāli, kas ir uzskatāma par nozīmīgāko klasicisma interjeru Latvijā. Pils atrodas vienā no angļu stila ainavu parkiem Latvijā.

Mežotnes muižas ainavu parka aizsākumi meklējami 18.gadsimta beigās, parka veidošanu pabeidza 19.gadsimta divdesmitajos gados. Tam ir trīs atsevišķas daļas: parādes pagalms, centrālā daļa un blīvo stādījumu daļa ar skuju kokiem. Parka pusē no pils lieveņa un logiem paveras tālas skatu perspektīvas.

NKMP klāsta, ka pils stipri cieta Otrā pasaules kara laikā un tikai 1959.gadā sākās tās ilgstoša atjaunošana. Sasaistē ar Rundāles pils unikālo atjaunošanas procesu, Mežotnes pils ieguva tādas pašas augstas raudzes profesionālu konceptu, konsultācijas un kvalitatīvu darbu izpildījumu.

Otrais posms pils atjaunošanā sākās pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. 2001.gadā pils atjaunošana tika pilnībā pabeigta. Ēkā tika veikta daļēja telpu pārbūve, vietām - vēsturiskā plānojuma atjaunošana un radīts jauns daudzfunkcionāls izmantošanas risinājums. Arhitektu un interjeru mākslinieku sadarbības rezultātā, ēka kļuva par mūsdienīgi funkcionējošu objektu.

1997.gadā "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kā 100% kapitāldaļu īpašnieks dibināja SIA "Mežotnes pils". NKMP ieskatā pils apsaimniekošana ir izvērtusies neveiksmīga un visticamāk tāpēc VNĪ vēlas to pārdot. Tāpat NKMP norāda, ka 2006.gadā notikusī Kultūras ministrijas (KM) valdījumā esošo nekustamo īpašumu nodošana Finanšu ministrijas valdījumā tika īstenota ar pārliecību, ka tas ir labākais veids, kā nodrošināt valsts īpašumā esošo kultūras ēku saglabāšanu un atjaunošanu.

"Valsts funkciju īstenošanai joprojām kalpo daudzi kultūras pieminekļi, tomēr gaidītā efektivitāte un kvalitāte pēc minētās reformas vēl joprojām nav sasniegta. Rūpes par kultūras mantojumu ir visas sabiedrības atbildība, valsts prestižs un pienākums. Nozīmīgāko kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana prasa uzmanību, zināšanas un rūpes, kādas ne vienmēr ir pa spēkam privātīpašniekiem, tāpēc izcilāko vērtību saglabāšanai un uzturēšanai ir jābūt valsts atbildībai, neakcentējot ekonomisko izdevīgumu," uzsver NKMP.

NKMP akcentē, ka Eiropas senās kultūras zemēs katras valsts īpašumā ir vēsturiski veidojusies un apzināti komplektēta noteikta nozīmīgākā materiālā kultūras mantojuma daļa. Tā saglabāšanai tiek piešķirta salīdzinoši augsta prioritāte. Pēc NKMP pauž, ka arī Latvijai, kā savu kultūru cienošai valstij, jāveido valsts īpašumā saglabājama, izsvērti komplektēta materiālā kultūras mantojuma daļa.

"Valsts nekad nevarēs aptvert visu, arī sabiedrība, privātais sektors, uzņēmēji ir spējīgi sniegt būtisku un kvalitatīvu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā. Tas jānovērtē un jāciena. Valstij nevajag nodarboties ar to, ko dažkārt pat labāk spēj paveikt privātais sektors. Tomēr katras valsts kultūrā ir tādi materiālās kultūras mantojuma objekti, kuru vēsture, simboliskā nozīme un unikālā kultūrvēsturiskā vērtība jau sabiedrības uztverē nosacīti diktē to juridisku piederību valstij. Arī Latvijas valsts ir bagāta ar šāda veida kultūras pieminekļiem," norāda NKMP.

NKMP uzsver, ka Mežotnes pils ir viena no tām - savas unikālās kultūrvēsturiskās nozīmes, izmantošanas iespēju, tēla, izvietojuma un specifiskās uzturēšanas dēļ. Tāpēc NKMP iestājas par Mežotnes pils saglabāšanu valsts īpašumā un tās lietošanas sasaisti ar Rundāles pils muzeju, tomēr šādā aspektā tas kļūst par jautājumu, kuru jālemj muzeju nozares pārraudzības sektoram - KM, kā arī ministrija ir kompetentā un atbildīgā institūcija kultūras finansējuma piesaistē.

"Kultūras mantojums ir Latvijas kā nacionālas valsts viena no lielākajām vērtībām, atmiņas un identitātes nesējs, starptautiskās konkurences un atpazīstamības instruments, nozīmīgs resurss valsts līdzsvarotai attīstībai un dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Bez kultūras mantojuma nebūtu Latvijas. Izcilākajiem kultūras pieminekļiem jākalpo par kultūras mantojuma filozofijas, labas uzturēšanas un kopšanas prakses demonstrēšanas vietām, simboliem, kuri dod ticību Latvijas valsts pastāvēšanai ilgtermiņā," skaidro NKMP.

TVNET jau vēstīja, ka VNĪ izsludinātā nomas tiesību izsole divreiz noslēgusies bez rezultātiem, tāpēc izsludināta jauna izsole. Nomas tiesību izsoles sākuma maksa ir 1441,42 eiro mēnesī. Papildu maksājumi ietver apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, apdrošināšanu un zemes nomu. Līguma darbības termiņš plānots 30 gadi. Nomas tiesību izsoles nodrošinājuma nauda ir 10 000 eiro.

Mežotnes pils komplekss ietver pili, administratīvo ēku, sporta zāli un citus teritorijas elementus. Nomniekam būs pienākums saglabāt tajā esošo kustamo mantu, ieskaitot interjera priekšmetus un mēbeles.