Aktīvisti Šveicē iniciē referendumu par atteikšanos no sankcijām Krievijai (11)

Valsts lielākā partija – Šveices Tautas partija – sākusi īstenot iniciatīvu par Šveices neitralitātes saglabāšanu. Partija aicina veikt izmaiņas valsts konstitūcijā, nosakot, ka “ir aizliegts iestāties jebkādās militārajās savienībās, kā arī aizliegt noteikt vai pievienoties sankcijām pret jebkādiem režīmiem”. Izņēmums tiek pieļauts tikai tādā gadījumā, ja mandātu noteikt sankcijas dod ANO Drošības padome.

Aktīvistu petīcijai izdevies savākt vairāk nekā 130 tūkstošus parakstu, un tā nodota valdības pārstāvjiem Bernē. Bijušais Šveices parlamenta deputāts Valters Vobmans ir viens no iniciatīvas līdzautoriem. Viņš paziņoja laikrakstam “Blick”, ka “mūžīgā neitralitāte ir modelis, kas ļauj Šveicei būt miera stāvoklī.

“Pateicoties tam, mēs jau vairāk nekā 200 gadu dzīvojam bez kariem. Neitralitāte, kas darbojas tikai atsevišķos gadījumos, nav pieļaujama,” teica Vobmans.

Šveices Tautas partija ir nosodījusi mēģinājumus atteikties no Šveices neitralitātes. Organizācija norāda: “Ja visas valstis darītu tā kā Šveice, tad karu nebūtu.”

Berne sankcijas pret Maskavu noteica īsi pēc Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā 2022. gada februārī. Valsts vairākas reizes ir pievienojusies ierobežojumiem un sankcijām, ko noteikušas Eiropas valstis. Šveice ir pievienojusies arī Eiropas Savienības 13. sankciju paketei, kas pagaidām ir jaunākais sankciju kopums pret Krieviju.

Šajā sarakstā iekļautas 106 fiziskās un 88 juridiskās personas, kuras palīdzējušas Krievijas militārā un tehnoloģiskā sektora stiprināšanai vai palīdzējušas attīstīt Krievijas aizsardzības sektoru.

Tāpat Eiropas Savienība paplašinājusi preču sarakstu, ko aizliegts eksportēt uz Krieviju. Tajā iekļauti komponenti, ko var izmantot kaujas dronu ražošanai, tāpat arī elektrības transformatori un statiskie pārveidotāji. Aizliegtas arī alumīnija kondensatoru piegādes.

Pēc Eiropas Padomes datiem, 2024. gada martā sankcijas pret Krieviju skārušas vairāk nekā 2000 fizisko un juridisko personu.