"Providus": Pietrūkst ilgtermiņa redzējuma par korupcijas mazināšanu Latvijā (1)

"Providus" piektdien ekspertus un žurnālistus iepazīstināja ar diskusiju dokumentu par to, kā uzlabot pretkorupcijas plānu izstrādi Latvijā.

"Providus" secinājis, ka ilgtermiņa stratēģiska plānošana, kurā iezīmēts redzējums, kādu vēlams sasniegt, lai būtiski mazinātu korupciju Latvijā, ir svarīga, lai īstermiņa veiktie pasākumi būtu ar noteiktu virzību uz skaidru sasniedzamo mērķi. Diskusiju dokumentā ir apkopota pēdējo vairāk nekā desmit gadu prakse pretkorupcijas politikas plānošanā, kas parāda, ka plānošana ir bijusi īstermiņa, ar uzsvaru uz atsevišķu pasākumu izpildi nevis vērtējumu, vai izdevies panākt redzamus uzlabojumus, vairāk vērtējot rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

Pētnieki secinājuši, ka nav skaidra ilgtermiņa vektora konkrētās jomās, uz ko virzīta kopējā pretkorupcijas politika, piemēram, interešu konflikta regulējumam, korupcijas apkarošanai un atklātības politikai, secinājuši pētnieki.

Ilgtermiņa plānošana ļautu veiksmīgāk nospraust īstermiņā veicamos darbus. Piemēram, skaidrs redzējums par vēlamo interešu konflikta novēršanas regulējumu palīdzētu saprast, vai ir vērts turpināt "lāpīt" esošo likumu vai izstrādāt jaunu. Politiskā pieprasījuma pēc šādas ilgtermiņa stratēģijas nav, turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ar šādu iniciatīvu arī nav nācis.

Iepriekšējo Pretkorupcijas politikas pamatnostādņu 2015.-2020.gadam izpildes izvērtējums kavējās par vairāk nekā gadu, jauns plānošanas dokuments bija jāizstrādā, paralēli strādājot pie iepriekšējo Pamatnostādņu izpildes ziņojuma. Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2023.-2025.gadam tika apstiprināts ar divu gadu nobīdi, īsi pirms apstiprināšanas mainot arī tā darbības termiņu, norāda "Providus".

Plāna saskaņošanas process esot bijis smagnējs, citām valsts institūcijām nebijusi vēlme uzņemties atbildību vai līdzatbildību par virkni pasākumu, kas iekļauti plānā. Izstrādes un saskaņošanas gaita radījusi šaubas, cik efektīvs ir šāds plānošanas process un cik nopietni to uztver iesaistītās institūcijas. "Providus" ieskatā būtu nepieciešama diskusija, kā uzlabojams plānošans process, kā arī kā panākt citu iesaistīto pušu ieinteresētību korupcijas mazināšanā.

Pētnieku ieskatā pretkorupcijas pasākumu plāna satura kvalitāte būtu uzlabojama. Pasākumu plānā ietverta virkne nozīmīgu pasākumu, taču daļai no pasākumiem nebūtu jābūt šādā plānā, jo to izpilde nav saistīta ar sistēmiskiem uzlabojumiem pretkorupcijas jomā, uzskata "Providus". Organizācijas ieskatā, KNAB jāuzņemas analītiskā loma plāna izstrādes procesā.

Pirmkārt, KNAB būtu jāveic korupcijas risku analīze savas kompetences jomās, balstot plāna pasākumus pierādījumos un datu analīzē. Otrkārt, KNAB rūpīgi jāvērtē citu institūciju priekšlikumi un to nozīmīgums - kuri no pasākumiem ir ar sistēmisku raksturu, iestāžu iekšienē risināmos jautājumus atstājot ārpus plāna. KNAB ir 20 gadu darbības pieredze, pēdējos gados ievērojami pieauguši pieejami resursi, tai skaitā analītiskajam darbam, norāda "Providus".

Treškārt, jābūt skaidram atbildību sadalījumam nozaru līmenī - kura ir atbildīgā institūcija, kura izvērtē korupcijas riskus. Šobrīd iestādes to vairāk redz kā KNAB atbildību, kamēr KNAB sagaida, ka iestādes to paveiks pašas, norāda domnīca.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā 2023.-2025.gadam arī neesot ietverti pasākumi, kas risināti citos dokumentos, rīcības plānos, īpaši attiecībā uz korupcijas apkarošanas jautājumiem, daļēji arī citiem jautājumiem. Katram no šiem dokumentiem ir savs darbības periods, to izpildes izvērtējums, atbildību sadalījums starp iestādēm, bet nav skaidrs, vai kāds pārrauga kopējo bildi par to, vai Latvijas pretkorupcijas politika ir plānveidīga un virzās uz sistēmiskiem uzlabojumiem, norāda "Providus".

Vērtējot korupcijas risku mazināšanu publiskajos iepirkumos, secināts, ka plāns tikai minimāli risina šo jautājumu, bet vairāk paļaujas uz rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai.

Savukārt šim rīcības plānam neesot skaidra tā izpildes uzraudzības mehānisma, proti, vai kāds un kādā laika termiņā izvērtēs, vai tā pasākumi ir uzlabojuši situāciju. Līdz ar to veidojoties situācija, ka šī joma pēc būtības paliek līdz galam "nepieskatīta".

Šādu uzraudzību nenodrošina arī Ministru kabinets vai Saeima, Tādēļ politiskā uzraudzība par pretkorupcijas politikas plānu izpildi kopumā ir ļoti vāja vai nenotiek vispār, secinājuši "Providus" eksperti.

Gada sākumā arī biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna") direktore Inese Tauriņa paziņoja, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības rīcības plānā nav neviena pasākuma izrāvienam cīņai ar korupciju.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.