Sāktas ārkārtas sarunas par Stradiņa slimnīcas korpusa neatliekamajiem darbiem

Pēc viņas paustā, kopš A2 korpusa pārņemšanas slimnīca nodrošinājusi skaidru ēkas būvniecības un attīstības tālāko plānu, kas ir īstenojams trīs posmos. Pirmais paredz ārkārtas darbu veikšanu pašu spēkiem, otrais - neatliekamos darbus, piesaistot būvdarbu veicēju, bet trešais - ēkas izbūvi un pabeigšanu ar jauna ģenerāluzņēmēja palīdzību.

Pirmajā posmā uzsākts ēkas tehniskais apsekojums, būvekspertīzes un inženierkonsultācijas. Vienlaikus par slimnīcas resursiem veikti steidzamie un ārkārtas darbi, tostarp nodrošināta pastāvīga ēkas apsardze, videonovērošana, mikroklimata uzturēšana, apkures nodrošināšana, būvlaukuma sakārtošana, gaisa apmaiņas pagaidu sistēmu un papildu kaloriferu uzstādīšana, apgaismojuma un tehnisko drošības sistēmu ierīkošana, regulāra objekta uzturēšana un apsekošana, mikroklimata kontrole pagrabstāvā un citi.

Lai šos darbus nodrošinātu visaugstākajā kvalitātē, PSKUS pēc rūpīgas personāla atlases ir noteikusi atbildīgo būvdarbu veicēju un darba aizsardzības koordinatoru, kā arī ierosinājusi izmaiņas būvatļaujā, reģistrējot slimnīcu par galveno būvdarbu veicēju ar mērķi veikt ārkārtas darbus objektā pirms neatliekamo darbu uzsākšanas, norādīja Vārpa.

Piesaistīti starptautiski eksperti visas A2 ēkas apsekošanai, analīzei un rekomendāciju izstrādāšanai, lai likvidētu pelējumu ēkas pagrabstāvā. Atbilstoši laboratoriski veiktajām analīzēm eksperti konstatējuši pelējumu būtiskā apjomā vairākās vietās. Saskaņā ar izpēti lielākā daļa pārbaudīto paraugu neatbilst drošības noteikumiem, tāpēc pagrabstāvā rekomendēta materiālu demontāža un ķīmiskā apstrāde. Šie darbi plānoti 2.posmā jeb neatliekamo darbu apjomā.

Ņemot vērā, ka PSKUS vienpusēji atkāpās no līguma ar SIA "Velve", neatliekamie būvdarbi jāveic steidzamības kārtā, lai nepieļautu neatgriezenisku ēkas bojājumu risku, līdz iepirkuma procedūrā tiks izvēlēts jauns A2 korpusa būvnieks. Šodien 12.aprīlī tiek izsludināta ārkārtas sarunu procedūra par neatliekamo būvdarbu veikšanu, un tās rezultātā tiks izvēlēts viens neatliekamo darbu veicējs.

"Kaut arī mums netrūkst izaicinājumu, kas radušies iepriekšējā būvnieka rīcības rezultātā, pašlaik raiti virzāmies uz priekšu un darbi rit, atbilstoši plānotajiem darbiem. Paši ar saviem resursiem nodrošinām ārkārtas uzdevumu izpildi, bet, lai pārliecinātos par A2 jaunbūves kopējo tehnisko stāvokli, esam organizējuši iepirkumu ar mērķi definēt neatliekamo būvdarbu veidu, apjomu, kā arī defektus un to rašanās cēloņus," saka slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.

Viņš pauda, kā būves ekspertīzi plānots uzsākt vēl aprīlī, bet neatliekamos būvdarbus īstenot līdz 2024.gada beigām, lai no gadu mijas varētu turpināties iecerētā būvniecība un jaunais slimnīcas korpuss uzņemtu pacientus saskaņā ar vislabāko iespējamo laika grafiku bez liekas kavēšanās.

Neatliekamo darbu apjomā ir iekļautas tādas būvdarbu pozīcijas kā ārējo norobežojošo konstrukciju izbūve, tajā skaitā jumts, parapeti, logu un aiļu izbūve un fasādes darbu pabeigšana; iekšējo lietusūdens novadīšanas sistēmas izbūve; pagaidu apkures, ventilācijas sistēmas izbūve ēkas mikroklimata nodrošināšanai; dežurapgaismojuma izbūve; drošības nožogojuma izbūve; pagaidu apsardzes sistēmas izbūve; pagraba demontāža, tajā skaitā inženiertīklu izbūve; teritorijas labiekārtošanas darbi, tajā skaitā pandusa izbūve, evakuācijas laipu izbūve; un citi tehniskajā specifikācijā iekļautie papildu neatliekamie būvdarbi.

Plānots, ka ēkas ārējās kontūras tiks noslēgtas 2024.gada septembrī, tā nodrošinot iekšējo klimatisko apstākļu stabilitāti. Kopumā neatliekamos būvdarbus plānots pabeigt 2024.gada decembrī.

Darbu trešajā posmā paredzēts nodrošināt atlikušā būvdarbu apjoma izbūvi līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā, un tas nozīmē arī jauna ģenerālbūvuzņēmēja piesaisti. Prognozējamais iepirkuma procedūras ilgums, ieskaitot līguma noslēgšanu, ir līdz 2024.gada nogalei, būvdarbu uzsākšana plānota 2025.gada sākumā, bet darbus pabeigt plānots līdz 2026.gada beigām.

Kā vēstīts, būvniekam atzīstot nespēju pildīt savas līgumsaistības, līgums ar SIA "Velve" tika lauzts 13.februārī.

Pērnā gada rudenī bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu no amatiem tika atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kuras galvenie uzdevumi ir veikt ārēju būvniecības auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Novembrī "Velve" pabeidza slimnīcas A2 ēkas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes. Tomēr mēneša beigās slimnīcas jaunā A2 ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ tika atklāts pelējums. Pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīja starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan "Bior" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

"Velve" vēlāk paziņoja, ka pelējuma skartās daļas ir demontētas, bet termiņu kavējumus esot ietekmējušas nepilnības un kļūdas slimnīcas būvprojektā. Tā apliecināja gatavību un spēju pabeigt būvniecību, taču tas aizņemtu 15 līdz 17 mēnešus. Tomēr slimnīca paziņoja, ka lauzīs līgumu ar būvnieku, bet "Velve" sola lēmumu apstrīdēt.

21.februārī pēc trīs stundu garām sarunām slimnīca pārņēmusi no "Velves" nepabeigto korpusu.

Līgums starp PSKUS un "Velvi" tika noslēgts 2020.gada 27.augustā, un tajā paredzētais darbu izpildes termiņš bija 30 mēnešu - jauno slimnīcas korpusu būvniekam vajadzēja pabeigt 2023.gada pavasarī. Līguma laikā pēc "Velves" ierosinājuma tā nosacījumi tika mainīti kopumā piecas reizes, bet darbu izpildes termiņi pagarināti trīs reizes, par 16 miljoniem eiro palielinot arī līgumcenu. Rezultātā šo gadu laikā izbūvēti vien nepilni 60% paredzētā būvapjoma, no kuriem daļa nav nodoti pasūtītājam, kopumā neapgūstot 26 miljonus Eiropas Savienības finansējuma.