Video ⟩ No Āzijas pēc izglītības Latvijā: kursi vien dažas stundas nedēļā (1)

Neraugoties uz skanīgo nosaukumu, ēka, kurā atrodas Rīgas Starptautiskais mācību centrs, atstāj pamestības iespaidu. Pieticīga izskata kāpņu telpa aizved uz mācībām pielāgotu otrā stāva dzīvokli. Trešdienas pēcpusdienā vienā no telpām latviešu grupai stāsta par santehniķa darbu. Ārzemniekiem mācības notiekot vienu dienu nedēļā, visbiežāk – nedēļas nogalēs.

Atbildot uz “de facto” telefona zvanu, Rīgas Starptautiskā mācību centra direktore Inese Bobule stāsta par to, kādēļ šāds grafiks kursiem: “Pedagogiem ir savi plāni, un mēs parasti varam sarunāt vienu, vai maksimums – divas dienas nedēļā. Tie tautā saucas – kursi. Un kursiem cilvēki parasti velta 1-2 dienas nedēļā. Cilvēki nevelta saviem kursiem katru dienu. Parasti tie ir brīvdienas vai vakari, vai rīti.”

Mācību centrā saka, ka viņiem patlaban esot pārdesmit apmācāmo no ārzemēm. Kāpēc atmaksājas te braukt no Āzijas, nav skaidrs. Centra direktore nedomā, ka mācības, kas aizņem nelielu brīdi nedēļas ietvaros, kļūst par piesegu nelegālai imigrācijai. Iestādi ik pa laikam inspicē arī robežsargi. “Jūs ziniet, es redzu, ka cilvēki šeit būvē savu dzīvi. Viņi būvē ģimenes, viņi precas, viņiem ir bērni. Viņi šeit asimilējas un viņi šeit atrodas ilgāku periodu. Un nevis tikai atbrauc, kaut ko izdara, es nezinu, vai jūsu izpratnē tas ir slikti vai labi, apmācās un aizbrauc.

Bet parasti viņi grib šeit palikt, asimilēties – ģimenes, bērni, atved sievas,” stāsta Rīgas Starptautiskā mācību centra direktore Bobule.

“de facto” zināms, ka nesen lidostā robežsargi aizturēja vairākus cilvēkus, kuri no Vjetnamas braukuši uz Latviju, lai te mācītos angļu valodu trīs mēnešu kursos. Angliski vispār nav spējuši sarunāties. Viņus plānoja uzņemt valodu skola “Pygmalion”. Firmas birojā stāsta, ka vjetnamiešiem bija plānoti iesācēju kursi.

Lidostā papildu pārbaudes veiktas vjetnamiešiem, kuri braukuši mācīties “Hotel School” Viesnīcu biznesa koledžā. Te viena mācību gada maksa ārzemniekiem ir četri tūkstoši - dārgāk nekā daļa programmu, piemēram, Tehniskajā universitātē. Mācībām koledžas līmenī netiek prasīts vairāk kā sarunvalodas līmenis (A2).

“Hotel School” Viesnīcu biznesa koledžas valdes priekšsēdētāja, direktore Jūlija Pasnaka: “Ja mēs runājam par pavāru programmu, tad tās nodarbības notiek praktiski, nevis rakstot referātus. Praktiski viņi ļoti labi tiek galā ar to visu, tā kā lielus šķēršļus, tā kā neredzu.”

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Viesnīcu biznesa koledžai bija vieni no augstākajiem vīzu atteikuma rādītājiem – no 104 pieteikumiem noraidīti 35 jeb trešā daļa (34%).

Ārlietu ministrijas sniegtie dati liecina, ka 2023. gadā kopumā Latvija atteikusi 624 vīzas jeb 15 procentus no visiem pieteikumiem ar ieceļošanas mērķi “mācības”.

Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa: “Ja mums dažreiz pārmet, ka vēstniecības speciāli atsaka vīzas, tad es varu teikt, ka tas tā noteikti nav, jo mums vīzu no procesa viedokļa ir daudz vieglāk izsniegt nekā atteikt. Jo katram atteikumam ir jābūt pamatotam un argumentētam, jābūt konkrētiem faktiem, konkrētām atsaucēm uz normatīvo regulējumu. Tāpat arī katrs šis atteikums var tikt pārsūdzēts. Līdz ar to, no tāda procesa viedokļa tas tiešām ir ļoti laikietilpīgi. Un, ja vienu vīzu izsniegt - tās būtu apmēram 30 minūtes, tad atteikumu noformēt un,

ja vēl sarežģītāks klients, tas var aizņemt vairākas stundas darba ar vienu vīzu pieteikumu.”

Ja dokumenti saņemti, vēl viens siets ir Valsts robežsardzes veiktās kontroles, visbiežāk lidostā, ierodoties Latvijā. “Tas ir viens no pamata filtriem. Iekšienē mēs strādājam jau uz konkrētu informāciju, uz subjektiem, kam ir anulētas šīs uzturēšanās tiesības. Mēs viņus pārbaudām, vai viņi ir izceļojuši, nav izceļojuši, tālāk jau notiek izzināšanas darbs, informācijas iegūšana, vai mums ir vērts braukt baudīt vai ne. Bieži vien mums palūdz kompetentās iestādes aizbraukt. Arī taisām sadarbības reidus gan ar Valsts policiju, gan citiem. Un veicot lielākus tādus - ierodamies tieši tajās studentu viesnīcās, pārbaudām uzturēšanās nosacījumus,” stāsta Valsts robežsardzes Imigrācijas kontroles nodaļas priekšnieks Agnis Višņevskis.

Pie izmaiņām Imigrācijas likumā šobrīd strādā Saeima. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ieskatos vajadzētu ierobežot iespējas pieaugušajiem no trešajām valstīm mācīties šeit vidējās izglītības posmā.

"Šajā grupā mēs esam pamanījuši, ka mēdz būt arī tādi, kas vidusskolā vēlas mācīties, bet 40 gadu vecumā. Braucot ar visu ģimeni, un pie tā mēdz būt arī tā, ka jau bagāžā ir, piemēram, augstākā izglītība. Pamatojums gan ir - bet nu cita veida izglītība, un tagad, lai varētu iestāties, nepieciešams atkal atjaunot vidusskolas zināšanas," stāsta PMLP vadītāja Maira Roze.

Lielo augstskolu atlasītajiem studētgribētājiem vīzu atteikumu ir retāk. Uzraugošās iestādes uzsver, ka ievērojama loma tajā, lai būtu mazāk vīzu atteikumu, ir tas, kā mācību iestādes izvērtē izglītojamos, viņu dokumentus, valodu zināšanas un veic intervijas.

Izglītības ministrija atbildīgo Saeimas komisiju aicinājusi izveidot darba grupu Imigrācijas likuma pilnveidošanai, lai novērstu nelegālas migrācijas riskus izglītības iegūšanas aizsegā.

“Tas, ko mēs redzam, ka bieži vien tik tiešām šīs mācības ir tikai iegansts un faktiski mācības pēc tam nenotiek, un tie cilvēki kaut kur dodas tālāk,

kaut kur strādā Eiropas Savienības citās valstīs un nav atrodami studijās vai mācībās. Un, mūsuprāt, mums tiešām šobrīd Imigrācijas likums ir ļoti tāds plašs un neprecīzs. Un, mūsuprāt, būtu daudz skaidrāk jāizveido tādi kritēriji un principi, kā var piesaistīt izglītojamos mācību iestādēm Latvijā,” saka IZM Augstākās izglītības Zinātnes un inovāciju departamenta direktore Diāna Laipniece.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) par šādu vajadzību ir piesardzīgs: “Izglītības ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju un vēl vienu ministriju ir šajā darba grupā par šo cilvēkresursu piesaisti. Nu arī tur taču.. un šis likumprojekts jau nāca no Ministru kabineta. Un līdz ar to es domāju, ka Ministru kabinetā šoreiz par šiem visiem aspektiem jau izrunāts un apspriests, un tad jau droši vien arī iestrādāts. Bet nu, kā es teicu, mēs esam gatavi rīkoties, ja tāda nepieciešamība ir.”

Pagaidām noraidīts ir priekšlikums, ka varētu liegt ārzemnieku uzaicināšanu tiem, kam iepriekšējā gadā noraidīta puse no pieteiktajām vīzām.

Izglītības ministrija bažījas, ka, ļaujot nepārdomāti aicināt trešo valstu pilsoņus uz zemākā līmeņa izglītības programmām, var tikt ietekmēts Latvijas studiju prestižs. Kā arī tas, ka sistēmas noslogošana ar pieteikumiem, ko ar augstu ticamību noraidīs, palēnina dokumentu kārtošanu studentiem, kuri šeit plāno pilnvērtīgi studēt augstākā līmenī.