Vēlāk Anda Kariņa iegādājās 5 stāvu ēku Tērbatas ielā 13. Zemesgrāmatas dati liecina, ka darījuma summa bija 3,3 miljoni, pirkuma veikšanai nebija nepieciešams kredīts.
Krišjāņa Kariņa politiskā karjera sākās līdz ar "Jauno laiku". Viņš 2002.gadā pievienojās Einaram Repšem un bija viens no partijas dibinātājiem. Šis politiskais spēks ienāca ar zvērestu baznīcā un kara pieteikumu pie varas ilgstoši esošajām partijām.
Kariņu ievēlēja Saeimā, viņš bija "Jaunā laika" frakcijas priekšsēdētājs. Kā ekonomikas ministrs Kariņš strādāja "Jaunā laika" niknākā konkurenta Tautas partijas vadītajā Aigara Kalvīša pirmajā valdībā.
Šajā laikā Kariņš iesaistījās konfliktā ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu tā dēvētajā Grīnberga lietā.
2006.gadā kļuva arī zināms, ka ekonomikas policija sākusi kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas naudas piešķiršanā. Ekonomikas ministrs Kariņš par poligrāfijas firmu "S&G" bija pieņēmis lēmumu, kas ļāva uzņēmumam saņemt vairāk nekā vienu miljonu latu, kaut Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra bija komersanta pieteikumu noraidījusi.
"Jaunais laiks" tobrīd nostājās aiz Krišjāņa Kariņa kā mūris, aizejot no valdības. Un opozīcijā pavadīja trīs gadus. Krimināllieta izčākstēja. "Jaunajā laikā" tikmēr izveidojās nesaskaņas, un Krišjāni Kariņu ievēlēja par partijas vadītāju Repšes vietā.
Taču tas partiju nepasargāja, atšķēlās politiķi, arī Kariņa atbalstītāji. Kariņš vadības grožus atdeva Solvitai Āboltiņai, 2009. gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā, un vēlētāju atbalstu saņēma arī pēc pieciem gadiem, kā "Jaunā laika" pēcteces "Vienotības" pārstāvis.