Noskaties ⟩ Kariņš par privāto avioreisu skandālu: Nožēloju tikai vienu lietu (21)

Arī Kariņa līdzgaitnieki no viņa cits pēc cita norobežojas. Ir beigusies Kariņa politiskā ēra Latvijā, taču viņa politiskajai karjerai pilnīgi noteikti punkts vēl nav pieliekams.

ASV trimdas latviešu ģimenē dzimušais Krišjānis Kariņš skolojies kā Amerikā, tā Minsteres latviešu ģimnāzijā, kur viens no viņa pedagogiem bija arī vēlākais Latvijas prezidents Egils Levits. Pensilvānijas universitātē ieguvis zinātņu doktora grādu ar specializāciju lingvistikā. Iesaistījies ASV latviešu kopienas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, piemēram, 14. jūnija demonstrācijās pie Padomju Savienības vēstniecības Vašingtonā.

Uz dzīvi Latvijā Kariņš pārcēlās 90 gadu vidū. Šeit dibināja uzņēmumu "Lāču ledus". Sākotnējais biznesa plāns, ka varēs Latvijā tirgot ledu, izgāzās.

Lielākus ienākumus Kariņam nodrošināja darbības ar nekustamo īpašumu. Vairākkārt ticis pētīts darījums ar kādreizējo kinoteātra ēku Rīgas centrā (Skolas iela 2), kas sākumā piederēja Kariņam, bet tad ilgstoši to pārvaldīja viņa dzīvesbiedre.

Īpašums nonāca ģimenes ārstes Andas Kariņas jaunizveidota uzņēmuma pamatkapitālā un tika pārdots kopā ar to. Kaut Kariņa sievas kompānijai īsi pirms dibināšanas vairāku miljonu aizdevumus izsniedza divas ārzonas firmas, Kariņš uzsvēra, ka visi nodokļi tikuši nomaksāti un sieva ofšorus darījumā nav izmantojusi.

Vēlāk Anda Kariņa iegādājās 5 stāvu ēku Tērbatas ielā 13. Zemesgrāmatas dati liecina, ka darījuma summa bija 3,3 miljoni, pirkuma veikšanai nebija nepieciešams kredīts.

Krišjāņa Kariņa politiskā karjera sākās līdz ar "Jauno laiku". Viņš 2002.gadā pievienojās Einaram Repšem un bija viens no partijas dibinātājiem. Šis politiskais spēks ienāca ar zvērestu baznīcā un kara pieteikumu pie varas ilgstoši esošajām partijām.

Kariņu ievēlēja Saeimā, viņš bija "Jaunā laika" frakcijas priekšsēdētājs. Kā ekonomikas ministrs Kariņš strādāja "Jaunā laika" niknākā konkurenta Tautas partijas vadītajā Aigara Kalvīša pirmajā valdībā.

Šajā laikā Kariņš iesaistījās konfliktā ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu tā dēvētajā Grīnberga lietā.

2006.gadā kļuva arī zināms, ka ekonomikas policija sākusi kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas naudas piešķiršanā. Ekonomikas ministrs Kariņš par poligrāfijas firmu "S&G" bija pieņēmis lēmumu, kas ļāva uzņēmumam saņemt vairāk nekā vienu miljonu latu, kaut Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra bija komersanta pieteikumu noraidījusi.

"Jaunais laiks" tobrīd nostājās aiz Krišjāņa Kariņa kā mūris, aizejot no valdības. Un opozīcijā pavadīja trīs gadus. Krimināllieta izčākstēja. "Jaunajā laikā" tikmēr izveidojās nesaskaņas, un Krišjāni Kariņu ievēlēja par partijas vadītāju Repšes vietā.

Taču tas partiju nepasargāja, atšķēlās politiķi, arī Kariņa atbalstītāji. Kariņš vadības grožus atdeva Solvitai Āboltiņai, 2009. gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā, un vēlētāju atbalstu saņēma arī pēc pieciem gadiem, kā "Jaunā laika" pēcteces "Vienotības" pārstāvis.

Eiropā Kariņš kļuva par koordinatoru virknei svarīgu likumprojektu. Starptautiskā nevalstiskā organizācija "Vote Watch" Kariņu nosauca par vienu no ietekmīgākajiem eiroparlamentāriešiem. Pēc 10 Eiropā pavadītajiem gadiem viņu atpakaļ uz Latviju ataicināja partijas jaunais vadītājs Arvils Ašeradens. Pirms 13. Saeimas vēlēšanām Kariņš kļuva par partiju apvienības “Jaunā Vienotība” valdes priekšsēdētāju un Ministru prezidenta amata kandidātu.

Krišjāni Kariņu par premjeru nosauca Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Un Saeima viņu apstiprināja amatā 2019. gada janvārī. Pēc ilgām mocībām izdevās izveidot koalīciju no piecām partijām, no kurām divas - KPVLV un Jaunā konservatīvā partija - bija neprognozējami, neviendabīgi spēki ar lielām ambīcijām.

Viņa vadītās pirmās valdības laikā valsts ārējais parāds pieauga. Atpalicība no abām Baltijas kaimiņvalstīm nesaruka. Kariņš kā iemeslus būtisko reformu atlikšanai piesauca pēkšņās krīzes, ar kurām viņa valdībai bija jātiek galā. Cits viedoklis ir bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei, kura Kariņam pārmet stingras līderības trūkumu. Kariņam izveidojās konflikts ar Viņkeli. Kādreizējo veselības ministri vēlāk apsūdzēja saistībā ar vakcīnu iepirkumu. Pirmā tiesu instance Viņķeli attaisnoja.

Premjers Kariņš sāka arī izvairīties no tiem raidījumiem, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera atbildību par valdības lēmumiem, vai noskaidrot viedokli par sabiedrībai būtiskiem notikumiem un pārmaiņām. Premjerministrs ilgstoši nenāca uz diskusiju raidījumu "Kas notiek Latvijā".

Kaut pēdējās Saeimas vēlēšanas nesa ievērojami labākus rezultātus (Jaunajai Vienotībai) nekā pirms četriem gadiem, un Kariņam bija otrs lielākais plusiņu skaits starp visiem 14. Saeimas deputātiem, otrajai Kariņa valdībai nebija ilgs mūžs. Politiskās taktikas rezultātā, kurā ilggadējais "Vienotības" biedrs Edgars Rinkēvičs kļuva par Valsts prezidentu, paģērēja jaunu koalīciju. Dzisa iepriekš novilktās sarkanās līnijas sadarbībai ar Lembergu saistīto ZZS un Kariņam bija jāsamierinās ar ārlietu ministra amatu Evikas Siliņas valdībā.

Politiskie novērotāji gan uzskatīja, ka tas ir tikai pagaidām, jo Kariņa tālākie karjeras plāni saistīti ar amatiem Eiropas struktūrās.

Tā tas bija līdz pagājušā gada rudenim, kad "Latvijas avīze" atklāja informāciju: ārvalstu komandējumos premjers Kariņš vairākumā gadījumu izmantojis privātos avioreisus. Vairākus mēnešus ilga žurnālistu izmeklēšana, taču Valsts kanceleja nesniedza pilnu informāciju.

Valsts kontrole šonedēļ nāca klajā ar saviem revīzijas secinājumiem, un tie bija iznīcinoši. Speciālie līgumreisi ar VIP centru, īpašo apkalpi, ar brokeru starpniecību izmaksājuši pat 8 reizes vairāk nekā tad, ja premjera delegācija lidotu komercreisos biznesa klasē. Covid-19 dēļ ieviestā ārkārtējā situācija valstī 2022.gadā beidzās, bet čarterreisi turpinājās.

Līdzvērtīgus lidojumus premjera komanda nevērtēja, kaut regulārie reisi visbiežāk bijuši pieejami ar dažu stundu starpību. Trīs gados nepamatoti iztērēts pusmiljons eiro.

Astoņos komandējumos lēmums izmantot speciālos reisus bijis nelikumīgs. Ierosināts kriminālprocess, pēc kura Kariņš atkāpās no ārlietu ministra amata.

Čarterreisu rēķinus apmaksājis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš no amata atstādināts. Viņš paguvis pateikt, ka lēmumus par privātajiem lidojumiem nav pieņēmis viņš, bet premjera birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem sazinājies tieši. Savukārt bijušais Kariņa biroja vadītājs Jānis Patmalnieks jau izteicies, ka pēdējais vārds par reisu izvēli bijis Kariņam.

Kaut šoreiz politiskā apvienība nestāv aiz Kariņa kā mūris, tā apzinās viņa popularitāti un Kariņš vēl arvien ir "Jaunās vienotības" otrais numurs jūnijā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Un patlaban vēl pāragri izdarīt secinājumus, vai un kā privātie komandējuma lidojumi paliks ierakstīti politiķa Kariņa biogrāfijā.