Siliņa: Gan ASV demokrāti, gan republikāņi saprot, ar kādiem izaicinājumiem saskaras Latvija (1)

Premjerministrei oficiāli paziņojot, ka ārlietu ministra amatam tiek virzīta diplomāte Baiba Braže, viņa tika lūgta komentēt valdības turpmākos plānus, veidojot transatlantiskās attiecības ar ASV. Siliņa sacīja, ka ASV prezidenta vēlēšanas satrauc starptautisko sabiedrību, taču Latvija turpinās darbu ar transatlantisko partneri, pēc iespējas uzturot labas attiecības.

Taujāta par bažām, ko raisa republikāņa Donalda Trampa iespējamā ievēlēšana, Siliņa uzsvēra, ka Trampa jau aizvadītajā prezidentūrā Latvijas transatlantiskās attiecības ar ASV bija "gana aktīvas". "Man nav šobrīd skaidru signālu, ka šīs attiecības varētu pārtrūkt, jo ir gan NATO līgums, gan citi līgumi, kas ir spēkā, kurus ir nostiprinājis ne tikai ASV prezidents, bet arī kongress," teica Siliņa.

Premjerministre sacīja, ka gan ASV demokrāti, gan republikāņi saprot, ar kādiem izaicinājumiem saskaras Latvija, un ASV politiķi paši savulaik ir iestājušies par to, lai Latvija pievienojas NATO aliansei. "Tie cilvēki, kas bija klāt un iestājās par Baltijas valstu piesaisti NATO, šie cilvēki amatos ir arī šodien, un viņi apstiprina, ka turpinās iestāties par mums. Tā kā viņi paši ir lobējuši, lai mēs būtu NATO sabiedrotie, tad viņi turpinās to darīt," pārliecināta ir Ministru prezidente.

Vienlaikus Siliņa uzsvēra, ka Latvija turpinās stiprināt savas militārās aizsardzības spējas, "neskatoties ne uz ko". "Latvijai ir skaidrs aizsardzības plāns, skaidrs drošības plāns. Mēs darām maksimālo, ko varam, lai stiprinātu savas valsts aizsardzību un iestātos par savu pilsoņu drošību. Mēs turpināsim to darīt, neatkarīgi no vēlēšanām ASV," teica Siliņa.

Kā ziņots, Siliņa pēc vairāku nedēļu politiskajām konsultācijām "Jaunās vienotības" iekšienē ārlietu ministra amatam ir nolēmusi virzīt diplomāti Braži, par kuras apstiprināšanu amatā vēl būs jābalso Saeimai.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Saeimas frakcijas paudušas vēlmi tikties ar nākamo ārlietu ministra amata kandidātu. Nākamo ārlietu ministru tradicionāli iztaujās arī Valsts prezidents.

Kā ziņots, ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja bijušais premjers Krišjānis Kariņš.