Tikmēr šī gada pirmajā ceturksnī 5728 (75,7%) CSNg fiksēti ar saskaņoto paziņojumu, bet 1860 (24,30%) – ar policijas protokolu. Lai arī CSNg skaits, kas fiksēti ar saskaņotajiem paziņojumiem, gadu no gada pieaug, tomēr daļa autovadītāju, spītības vai aizmāršības dēļ, uz CSNg vietu joprojām nepamatoti izsauc Valsts policiju.
"Kā liecina statistika par CSNg, kas šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti ar policijas protokolu, no kopumā 1860 gadījumiem 431 reizi CSNg cietušie nedrīkstēja pildīt saskaņoto paziņojumu, jo bija cietusi kāda persona, bojāta trešās personas manta vai negadījumā iesaistīti vairāk nekā divi spēkrati. Attiecīgi pārējos 1429 gadījumos, iesaistītie varēja paši aizpildīt saskaņoto paziņojumu, tādējādi nepamatoti nenoslogojot Valsts policiju, neveidojot liekus sastrēgumus, kā arī ekonomējot savu laiku," norāda LTAB valdes loceklis Juris Stengrevics.
"Savā ikdienas praksē nereti sastopamies ar autovadītāju viedokli, ka CSNg noformēšana, iesaistot policiju, ir vienkāršāka un drošāka. Protams, gadījumi ir dažādi – ir situācijas, kad CSNg iesaistītie nevar vienoties par negadījuma apstākļiem vai kāds no iesaistītajiem ir alkohola reibumā u.tml. Tomēr lielākoties policijas iesaistes iemesls bijis pašu autovadītāju spītība vai aizmāršība, nevadājot līdzi saskaņotā paziņojuma veidlapu. To apliecina LTAB martā veiktā aptauja, kas liecina, ka aptuveni puse šoferu nevadā to līdzi vai nav lejuplādējuši LTAB OCTA mobilo lietotni," skaidro LTAB valdes loceklis.