Video ⟩ Kas ir jaunā ārlietu ministre Baiba Braže? (1)

Braže prot trīs svešvalodas – angļu, nīderlandiešu un krievu. Bijusi Latvijas vēstniece Nīderlandē un Lielbritānijā un strādājusi par vienu no pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vietniekiem.

Braže ieguvusi juristes izglītību Latvijas Universitātē, sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē. Viņa arī papildinājusi zināšanas NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa programmā ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem.

Siliņa sacīja, ka Braže ir "cīnītāja un drosmīga sieviete", kura diplomātijā strādā kopš 1993.gada, šajā laikā ieguvusi plašu starptautisku pieredzi. Siliņa Bražes pievienošanos valdībai raksturo, kā "spēcīgu signālu" tam, ka Latvija domā par savu ārpolitiku ļoti nopietni.

Vairāk skaties sižetā!

Komentējot Bražes izraudzīšanos augstajam amatam, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle norādīja, ka partija nevarētu atļauties ārlietu ministra amatam piedāvāt kandidātu ar apšaubāmu reputāciju.

Politoloģe uzsvēra, ka svarīgs ir jautājums, vai ārlietu ministra amata kandidāte kļūs par politiskā spēka biedri. Pēc Metlas-Rozentāles paustā, Bražes pievienošanās un darbs ĀM ar laiku varētu asociēties ar partiju, kas JV varētu dot pozitīvu pienesumu tēla stiprināšanā.

"Ja Braže iestāsies partijai un viņai izdosies sekmīgi vadīt ĀM, kas, manuprāt, diplomātei varētu labi izdoties, JV tas būs tikai ieguvums. Savukārt, ja Braže neiestājas partijā, tad, no politiskā spēka viedokļa raugoties, pievienotā vērtība būs mazāka," sacīja politoloģe.

Runājot par Bražes politisko potenciālu, ja viņa nepievienojas JV, Metla-Rozentāle uzsvēra, ka kritiskās situācijās, piemēram, par finansējuma piesaisti vai pārdali var rasties jautājums par partijas aizmuguri un atbalstu pie partijām nepiederoša ministra idejām.

"Ja, piemēram, cilvēks nav partijas biedrs un ir "no malas" pieaicināts, partijai ir nedaudz distancētāka nostāja. Tā neizjūt vajadzību par ministru cīnīties tik lielā mērā, kā tas būtu gadījumā, ja cilvēks būtu partijas biedrs. Tad partija var redzēt, ka ikviena ministra sasniegumi ir arī pluspunkts politiskajam spēkam," teica politoloģe.

Taujāta, vai Bražes virzīšana ārlietu ministra amatam parāda, ka JV trūkst kandidātu, Metla-Rozentāle uzsvēra, ka iepriekš saistībā ar šo posteni izskanēja bijušās ĀM parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas (JV) vārds.

Politiķes ieskatā, lai gan Kalniņa-Lukaševica profesionālā ziņā būtu atbilstoša kandidāte, viņas vārds ir saistāms ar reputācijas problēmām - 2022.gadā klajā nāca ārlietu resora darbinieku vēstule, kurā norādīts uz izaicinājumiem sadarbības prasmēs un ne gluži ētiskām cilvēciskām attiecībām.

"Iespējams, JV bija bažas par to, ja ieliktu ārlietu ministra amatā šādu cilvēku un eskalētos kāda konfliktsituācija, tas atsauktos uz partijas popularitāti un reputāciju. Tika minēti arī citi iespējamie kandidāti no partijas rindām. Šķiet, ka ir bijusi diskusija par potenciālo kandidātu vājajām pusēm," sacīja Metla-Rozentāle.

Politoloģe norādīja, ka patlaban JV situācija ir pietiekami kritiska, līdz ar to atrast cienījamu kandidātu "no ārpuses" ir otrs variants un vienīgā izeja, ja neizdodas atrast piemērotu kandidātu partijā. Tāpat viņa uzsvēra, ka JV interesēs nav atdot ārlietu ministra amatu kādam citam politiskajam spēkam.

"Partijai ir vajadzīgs spēcīgs kandidāts, kas pārliecinoši var pildīt ne tikai ārlietu ministra, bet arī politiskā spēka reputācijas atjaunotāja misiju. No partijas reputācijas viedokļa, patlaban uz ārlietu ministru tiek liktas ļoti lielas cerības. Iespējams, ka ministra piesaiste "no ārpuses" jebkurā gadījumā ir drošāks risinājums, nekā atlasīt no partijas ne tik pārliecinošu kandidātu," teica Metla-Rozentāle.

Viņa uzsvēra, ka JV būtu labāk, ja izdotos Braži pārliecināt kļūt par partijas biedri, ņemot vērā ne visai labvēlīgo situāciju, kas ir saistīta ne tikai ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālajiem avioreisiem, bet arī ar aplokšņu algu skandālu. Politoloģe pieļāva, ka arī Bražei varētu būt jautājums, vai šis ir īstais brīdis pievienoties partijai, un vai arī pār viņu nenāks kāda negāciju vētra.

"Cilvēks reputāciju veido ilgi, bet to var sagraut diezgan vienkārši. Iespējams, Braže rūpīgi izvērtē piedāvājumu kļūt par partijas biedri. Protams, piedāvājums būt par ārlietu ministru ikvienam diplomātiskajā dienestā strādājošajam, kuru interesē arī politiskā puse, varētu būt viens no mērķiem. Taču no otras puses ir arī racionāli izvērtēt riskus, pieņemot piedāvājumu būt par ministri un partijas biedri," teica politoloģe.

Taujāta, vai Saeimas balsojumā Braže tiks apstiprināta ārlietu ministra amatā, Metla-Rozentāle norādīja, ka šķietami koalīcijas partneru vidū ir vienošanās, ka kandidātu uz šo amatu virzīs JV. Viņa uzsvēra, ka Braže ir cienījama kandidāte ar ilglaicīgu pieredzi ārlietu dienestā. Viņa uzreiz varot ķerties pie pienākumu pildīšanas bez kāda mācīšanās perioda.

"Manuprāt, šeit vairāk ir stāsts par politisko vienošanos. Ja politiskā vienošanās ir panākta, tad nav objektīvu iemeslu, pret kuriem iebilst. Skaidrs, ka Braže ir piemērota un var šo amatu pieņemt. Domāju, ja vienošanās ir panākta, tad var prognozēt, ka balsojums būs sekmīgs," sacīja politoloģe.