Trešdien, 17. aprīlī, vairāk nekā pussimts cilvēku piketēja pie Rīgas domes, lai protestētu pret mazdārziņu Lucavsalā nodošanu nacionālā futbola stadiona būvniecībai, novēroja žurnālisti.
FOTO un VIDEO ⟩ Vairāk nekā 50 cilvēku pie Rīgas domes protestē pret futbola stadiona būvniecību Lucavsalā (4)
Piketētāji rokās turēja plakātus ar uzrakstiem "Atstājiet šo zemi dzīvu mūsu bērniem un mazbērniem", "Lucavsalas dārzs ir mūsu dzīve. Nav dārza, nav dzīvības", "Futbols - laba lieta, Lucavsalā nav tam vieta", "Attīstīt, nevis aizvietot".
Pie protestētājiem bija iznākusi domes vadība, tostarp Rīgas mērs Vilnis Ķirsi (JV), vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) un vairāki deputāti.
Kā novēroja aģentūra LETA, protesta akciju vērot bija atnācis arī Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko. Viņš gan pie protestētājiem nepienāca, bet notiekošo vēroja pa gabalu.
Piketu rīkoja biedrība "Daugavkrastu dārzi". Piketa mērķis bija protestēt pret futbola stadiona būvēšanu Lucavsalā. Kā informēja biedrība, tā aicina atlikt lēmuma pieņemšanu par zemesgabala Lucavsalā nodošanu bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai (LFF).
Tā aicina uzdot LFF precizēt stadiona projektēšanas darba uzdevumu, nosakot konkrētu stadiona sēdvietu un nepieciešamo autostāvvietu skaitu, kā arī optimizēt stadionam nepieciešamo zemesgabala platību.
Biedrības "Daugavkrasta dārzi" ieskatā, pēc šīs informācijas aktualizēšanas jāatjauno stadiona būvniecībai pieejamo zemesgabalu saraksts. Turklāt esot jānolīgst neatkarīgs pilsētplānošanas konsultants, kurš veiktu neatkarīgu izpēti par labāko vietu stadiona būvniecībai.
Biedrības ieskatā domei jālemj par Lucavsalas kā apstādījumu teritorijas bez apbūves tiesībām saglabāšanu nākotnē, veicot attiecīgos grozījumus Rīgas pilsētas attīstības plānā.
Rīgas dome šodien lems par vairāk nekā 10 hektāru zemes piešķiršanu nacionālā futbola stadiona būvniecībai Lucavsalā.
Plānots zemes gabalu nodot bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai. Zeme tiks nodota lietošanā līdz brīdim, kad nekustamais īpašums būs nepieciešams pašvaldībai tās funkciju nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem.
Piecu gadu laikā LFF jāizstrādā stadiona būvniecības dokumentācija un pašvaldībai būs jālemj par turpmāko rīcību ar šo zemi, piemēram, to atsavinot par labu federācijai.
Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilduši Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki, kuri šodien plāno piketēt pie Rīgas domes.
Balstoties uz pēdējiem publiskotajiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja LFF prezidents Vadims Ļašenko. No šīs summas 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šīs aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.
Apmēram trešā daļa no šīs summas jeb nepilni 16 miljoni eiro ir nepieciešami papildu funkcionalitātei, lai izveidotu kopā strādāšanas telpas, birojus, konferenču zāles, viesnīcu un restorānus.
Pēc projekta realizēšanas objekts ik gadu varētu ģenerēt piecus miljonus eiro ienākumus, tādējādi nosedzot visas uzturēšanas izmaksas, lēsa Ļašenko. Arī LFF viceprezidents un valdes loceklis Olafs Pulks (JV), kurš ir arī Rīgas domes deputāts, atzīmēja, ka stadions pēc darbības sākšanas neprasīs papildu investīcijas.
Pēc deviņu potenciālo stadiona atrašanās vietu izvērtēšanas nonākts pie secinājuma, ka visatbilstošākā vieta, kur būvēt 16 000 sēdvietu stadionu, ir Lucavsala.
UEFA un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) rekomendētā Vācijas arhitektu biroja "Fiebiger GMBH" izveidotā vizualizācija paredz, ka multifunkcionālā sporta kompleksa projekta kopējā platība varētu būt nepilni 119 000 kvadrātmetru, no kuriem stadions aizņemtu nedaudz vairāk kā 66 000 kvadrātmetru.
Pēc LFF aprēķiniem, realizējot šādu projektu, Latviju apmeklētu vismaz par 40 000 vairāk tūristu katru gadu, kas Latvijas ekonomikā katru gadu ienestu papildu 35 miljonus eiro. Ik gadu stadionā varētu notikt vairāk nekā 35 starptautiska līmeņa futbola spēles, kā arī desmit koncerti vai cita veida pasākumi.
Projekts šobrīd ir pirmajā no trīs attīstības posmiem, un tā noslēgums, kas paredz arī projekta nodošanu ekspluatācijā, iecerēts ne ātrāk par 2027.gadu.
Latvijā patlaban nav ceturtās kategorijas stadiona, kā dēļ var izveidoties situācija, ka nacionālajai izlasei jāaizvada spēles kādā citā valstī, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā.