Ārvalstu investori Latviju pērn novērtējuši ar līdz šim zemāko atzīmi (21)

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informē, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā - no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.

"Turklāt augstais birokrātijas slogs uzņēmumiem noved pie liela darba apjoma un augstākām izmaksām kā rezultātā cieš gala patērētāji. Latvijas izaicinājums ir ilgtermiņa vīzijas definēšana, kas iezīmētu skaidru stratēģiju par nepieciešamām pārmaiņām. Vīzija ir ļoti būtiska, lai investori justos droši un gaidīti Latvijā," norāda Elksniņa-Zaščirinska.

Jautāti par iemesliem zemajam vērtējumam, vairākums investoru izcēluši ģeopolitisko situāciju, minot arī kvalificēta darbaspēka nepieejamību, augstas darbaspēka izmaksas un nepārdomātu normatīvo regulējumu.

Vienlaikus būtiski zemāk investori novērtējuši arī politikas veidotāju darbu investīciju piesaistē - ar 2,4 punktiem piecu punktu skalā. Tas ir zemākais vērtējums kopš 2017.gada. Lai arī ir uzlabojusies komunikācija ar politikas veidotājiem un ir jūtama vēlme ieklausīties, investoru skatījumā, trūkst reālas rīcības. Investori arī norāda, ka skaidras vīzijas trūkums traucē Latvijai veiksmīgāk konkurēt par jaunām ārvalstu investīcijām, jo nav skaidra pozicionējuma, kas izceltu Latvijas stiprās puses.

Pagājušā gada pētījumā lielāka uzmanība pievērsta administratīvajam slogam, to izceļot kā būtisku faktoru, kas kavē Latvijas konkurētspēju un investīciju piesaisti.

Ārvalstu investori norāda, ka administratīvo slogu Latvijā rada augsts birokrātijas līmenis, koordinācijas trūkums starp publiskā sektora iestādēm, izmērāmu mērķu neesamība valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem un sarežģīts normatīvais regulējums. Administratīvais slogs vērojams it visās jomās - būvniecībā, nodarbinātībā, tieslietu sistēmā, nodokļu administrēšanā un citās. Investori norāda, ka administratīvais slogs rada papildu darbu, sadārdzina izmaksas un rada nenoteiktības sajūtu, atturot no tālākām investīcijām Latvijā.

Kritiskais investoru vērtējums iezīmē tos izaicinājumus, kuri jārisina valsts pārvaldei. Tie ir saistīti ar darbaspēka pieejamību un cilvēkkapitāla attīstību, publiskā sektora modernizāciju, caurspīdīguma un paredzamības nodrošināšanu, kā arī godīgas konkurences veicināšanu valsts kapitālsabiedrību un uzņēmumu starpā. Šie problēmjautājumi tostarp iezīmē jomas, kurās investoru vērtējumā bijis mazākais progress pēdējā gada laikā, pieprasot tūlītēju rīcību no politikas veidotājiem.

Kopumā 67% investoru apstiprinājuši, ka plāno turpināt investīcijas Latvijā, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pētījuma vēsturē. Vairāki investori atzinuši, ka investēt citās Baltijas valstīs ir kļuvis vieglāk, gan iekšējā tirgus lieluma, gan zemākas birokrātijas dēļ. Savukārt tie investori, kas vēl nav izlēmuši, sagaida skaidru vīziju par valsts attīstību.

FICIL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu un Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru 26.aprīlī plkst.10 organizēs diskusiju "Investīciju vide Latvijā: risinājumi investīciju piesaistei" kuras laikā iepazīstinās ar pētījuma rezultātiem. Diskusija būs skatāma tiešraidē FICIL "Youtube" kanālā un Latvijas sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv/" latviešu valodā un "eng.lsm.lv/" angļu valodā.

FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksu 2015.gadā izveidoja FICIL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Pētījuma galvenais mērķis ir veicināt pierādījumos balstītus politikas lēmumus, kas sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā. Šīs ir devītais investīciju vides ziņojums. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šis ziņojums balstās uz intervijām - situāciju analīzēm ar ārvalstu investoriem.

No 2024.gada februāra līdz marta sākumam tika intervēti 66 ārvalstu uzņēmumu vadītāji Latvijā, kuru ieguldījums Latvijas ekonomikā ir būtisks, veidojot 24% no uzņēmumu maksāto nodokļu ieņēmumiem, 33% no kopējās peļņas un vairāk nekā ceturto daļu jeb 26% no kopējā darbaspēka ārvalstu uzņēmumos Latvijā.