Rīgas dome tomēr piešķir Futbola federācijai zemi stadiona izveidei Lucavsalā (14)

Zeme tiek nodota federācijas lietošanā līdz brīdim, kad nekustamais īpašums kļūs nepieciešams pašvaldībai tās funkciju nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Šo piecu gadu laikā LFF jāizstrādā stadiona būvniecības dokumentācija, bet pašvaldībai pēc tam būs jālemj par turpmāko rīcību ar šo zemi, piemēram, to atsavinot par labu federācijai.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Dārzu nomnieku pārstāvis domes sēdē uzsvēra, ka nav pret sportu vai futbolu. Dārziņu kopēji esot pret veidu, kā tiek īstenoti šādi projekti. No vienas puses tiekot rīkoti semināri par dārzu attīstību, bet tad, nevienu neinformējot, pieņemts lēmums par dārzu likvidēšanu un stadiona būvniecību.

Arī lielākā daļa deputātu, kas debatēs pauda, ka balsos pret zemes nodošanu LFF, uzsvēra, ka atbalsta stadiona būvniecību Rīgā un atbalsta futbola attīstību. Taču viņi esot pret konkrēto vietu, kur to plānots darīt.

Deputāti pauda arī bažas par neskaidro biznesa plānu un finansējumu stadiona būvniecībai.

Šajā jautājumā vienotas nostājas nebija arī koalīcijas deputātiem. Piemēram Einārs Cilinskis (NA/LRA) norādīja, ka, iespējams, projekts tiek virzīts nepareizā virzienā. Viņa ieskatā šajā vietā nebūtu jāplāno LFF mītne, muzejs un viesnīca.

Viņš norādīja, ka infrastruktūras izbūve iznīcinās zaļo teritoriju. Cilinskis uzskata, ka šis futbola stadions nekad nebūšot rentabls.

Ieva Brante (NA/LRA) uzsvēra, ka ir par zaļu Lucavsalu un neatbalstīs stadiona būvniecību šajā vietā.

Pret iestājās arī sociālo jautājumu komitejas vadītājs Juris Radzevičs (GKR), kurš norādīja, ka nevar šo lēmumprojektu atbalstīt, jo viņam neesot pieņemams, ka, izbūvējot ielu infrastruktūru, varētu tikt apdraudēta zaļā, atpūtai paredzētā teritorija salas ziemeļu galā, kur esot labiekārtots bērnu rotaļlaukums.

Viņš norādīja, ka piemērotāka vieta stadiona būvniecībai būtu Ziepniekkalnā, kur pašlaik esot degradēta teritorija, bet tā attīstīsies līdz ar Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūvi.

Pret zemes nodošanu bezatlīdzības lietošanā LFF iestājās "Progresīvo" deputāti. Piemēram, Zane Pūpola norādīja, ka Rīgā esot daudz brīnišķīgu vietu, kur šādu stadionu būvēt. Savukārt Lucavsala esot jāatstāj kā zaļā teritorija, kur cilvēkiem atpūsties.

Savukārt "Saskaņas" deputāti aicināja atbalstīt projekta virzību, uzsverot, ka jebkura infrastruktūra nozīmējot progresu.

Balstoties uz pēdējiem publiskotajiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja LFF prezidents Vadims Ļašenko. No šīs summas 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šīs aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.

Apmēram trešā daļa no šīs summas jeb nepilni 16 miljoni eiro ir nepieciešami papildu funkcionalitātei, lai izveidotu kopā strādāšanas telpas, birojus, konferenču zāles, viesnīcu un restorānus.

Pēc projekta realizēšanas objekts ik gadu varētu ģenerēt piecus miljonus eiro ienākumus, tādējādi nosedzot visas uzturēšanas izmaksas, lēsa Ļašenko. Arī LFF viceprezidents un valdes loceklis Olafs Pulks (JV), kurš ir arī Rīgas domes deputāts, atzīmēja, ka stadions pēc darbības sākšanas neprasīs papildu investīcijas.

Pēc deviņu potenciālo stadiona atrašanās vietu izvērtēšanas nonākts pie secinājuma, ka visatbilstošākā vieta, kur būvēt 16 000 sēdvietu stadionu, ir Lucavsala.

UEFA un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) rekomendētā Vācijas arhitektu biroja "Fiebiger GMBH" izveidotā vizualizācija paredz, ka multifunkcionālā sporta kompleksa projekta kopējā platība varētu būt nepilni 119 000 kvadrātmetru, no kuriem stadions aizņemtu nedaudz vairāk kā 66 000 kvadrātmetru.

Pēc LFF aprēķiniem, realizējot šādu projektu, Latviju apmeklētu vismaz par 40 000 vairāk tūristu katru gadu, kas Latvijas ekonomikā katru gadu ienestu papildu 35 miljonus eiro. Ik gadu stadionā varētu notikt vairāk nekā 35 starptautiska līmeņa futbola spēles, kā arī desmit koncerti vai cita veida pasākumi.

Projekts šobrīd ir pirmajā no trīs attīstības posmiem, un tā noslēgums, kas paredz arī projekta nodošanu ekspluatācijā, iecerēts ne ātrāk par 2027.gadu.

Latvijā patlaban nav ceturtās kategorijas stadiona, kā dēļ var izveidoties situācija, ka nacionālajai izlasei jāaizvada spēles kādā citā valstī, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā.