Rubļa rijēji. Kas ir Krievijas resursu lielākie importētāji Latvijā (21)

Atšķirībā no eksporta, kas divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir samazinājies tikai par nepilniem sešiem procentiem, imports kritis daudz straujāk. Pērn tas bija tikai trešā daļa no pirmskara apjoma.

Krievijas eksports ir avots, no kā tiešā veidā barojas kara mašīna. Kā rāda Re:Baltica analīze, Latvijā no Krievijas pirmajos divos kara gados visvairāk ievedusi graudus un lauksaimniecības produktus, energoresursus un metālu sakausējumus.

Ekonomikas ministrija (EM) atsākusi reizi ceturksnī publicēt Latvijas eksportētāju sarakstu uz Krieviju, bet par importētājiem to nedara. Re:Baltica rīcībā ir nonākuši dati no Krievijas muitas deklarācijām. No tiem atlasījām 20 lielākos Krievijas preču un resursu importētājus Latvijā. Datos nav iespējams nodalīt, kas ved palikšanai Latvijā, kas tranzītā.

Puse no topa ir Latvijas uzņēmumi. Otra puse – daži starptautiskie giganti un uzņēmumi , kas izskatās svešzemju, bet realitātē ir saistīti ar Krieviju.

Kompānija ir koša.

Starp tiem ir gan ASV sankcijām pakļauts uzņēmums, gan ieguvēji no Rietumeiropas aktīvu pārņemšanas Krievijā.

Re:Baltica deva iespēju visiem uzņēmumiem izskaidrot savas biznesa izvēles. No 20 atsaucās tikai trīs.

Gan starptautiski, gan skandalozi

Kopš sankciju ieviešanas Krievijai kā sēnes saaugušas līdz tam nezināmas kompānijas ar miglainu īpašnieku struktūru, kuras kļuvušas par ietekmīgiem spēlētājiem Krievijas naftas produktu eksportā pa jūru, eksportējot vismaz pusi no tā, ziņo ASV Finanšu ministrija. Divas no tām – “Nord Axis Limited” un “Bellatrix Energy Ltd.” – parādās lielāko Krievijas resursu importētāju sarakstā Latvijā.

“Nord Axis Ltd.” Honkongā reģistrēja deviņas dienas pirms Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā. Kā rakstīja Financial Times, pirms tam nepazīstamā kompānija ātri kļuva par vienu no apjomīgiem Krievijas naftas produktu treideriem un atpirka vairākus miljardus vērtas daļas “Vostok oil”, kas ir gigantiska atradne Arktikā un kuras izstrādi atbalsta Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Savukārt “Bellatrix Energy Ltd” nolīgtie kuģi kopš 2023.gada jūlija vismaz 150 reižu iegriezušies Krievijas ostās. Tā ir pārdevusi desmitiem miljonus tonnu Krievijas valstij piederošo uzņēmumu produkcijas un saņēmusi simtiem miljonu dolāru vērtu aizdevumu Krievijas valstij piederošā bankā, konstatēja ASV speciālisti. ASV šo firmu ir pakļāvusi sankcijām. Tā turpina darboties caur Latvijas ostām, jo ES sankciju sarakstā nav iekļauta.

Otrais un trešais lielākais importētājs – “Satka Alloys Trading SA” un “Omni Industries B.V” – ir reģistrēti Šveicē un Nīderlandē, un izplata Eiropas, Amerikas un citiem tirgiem domātus metālu sakausējumus.

Pirmais strādā ar Čeļabinskas apgabalā esošās Satkas metalurģijas rūpnīcas produkciju. Tā ir viena no lielākajiem dzelzs sakausējumu ražotājiem Krievijā, rāda uzņēmumu mājas lapas.

Savukārt Nīderlandes uzņēmumu kontrolē Kipras ofšors “Bonarda Investments Ltd.”, kura patiesie īpašnieki nav zināmi, taču saites arī ved uz Krieviju. Tā īpašnieki pastarpināti kontrolē Kasagorskas metalurģijas rūpnīcu Krievijā un Kramatorskas metalurģijas uzņēmumu.

Abus uzņēmumus vieno direktors Jevgēņijs Ivanovs. Holdinga struktūras pārvaldīšanā ir iesaistīts viņa tēvs, norādīts Ukrainas Analītisko studiju un hibrīddraudu apkarošanas centra pētījumā par Krievijas investīcijām kā hibrīdkara daļu. “Ja ieskaita Kramatorskas rūpnīcu, tad šis holdings kontrolē 35 – 38 procentus visa Krievijas dzelzs sakausējumu tirgus,” teikts pētījumā. “Iespējams, tas pieder Ivanovu ģimenei, taču tas nešķiet ticami, ņemot vērā apjomu, stratēģisko nozīmi un struktūras vietu Krievijā, vai kādai citai zem ofšoru kārtām noslēptai struktūrai. Iespējams, ka īstais šīs struktūras saimnieks ir “VEB banka” (Vnesheconombank).”

Kiprā reģistrētā “Espentina” uz pusēm pieder Krievijas biznesmeņiem Jurijam Kušnerovam un Aleksandram Govoram, kurš raksturots kā viens no galvenajiem ieguvējiem pēc Krievijā notiekošās Rietumu uzņēmumu pārdales kopš tās iebrukuma Ukrainā un sankciju ieviešanas. Viņš gan atpirka bijušos “McDonalds restorānus”, patriotiski tos pārsaucot par “Garšīgs un viss”, gan Somijas iepakojumu un vienreizējo trauku ražotāja “Huhtamaki” biznesu. Abiem pieder arī naftas pārstrādes rūpnīca Kemerovas apvidū, rakstīja ziņu aģentūra Reuters.

Neviens no šiem uzņēmumiem uz Re:Baltica jautājumiem neatbildēja.

Dīvainie kaimiņi

Ar Krieviju ir saistīta arī Lietuvā reģistrētā “Ekspogrūdas”, kas nodarbojas ar graudu tranzītu. Tās īpašnieki ir Krievijas pilsoņi Pāvels un Svetlana Demidovi, rāda Lietuvas Uzņēmumu reģistra dati. Šai firmai karš ir nācis ļoti par labu. Kantoris ar diviem darbiniekiem no nulles 2020.gadā ir uzlēcis līdz 46 miljonu eiro apgrozījumam divus gadus vēlāk un nopelnījis 5,4 miljonus eiro. Lietuvā šis uzņēmums nav zināms, bet Krievijas “Forbes” publikācijā norādīts, ka Demidovs ir viens no lauksaimniecības sektora lielajiem spēlētājiem. Viņam Kubaņā pieder vairākas cukura rūpnīcas.

Bitumena pārvadātājs “KeyStone Shipping OÜ” iezīmējies kā ceturtais lielākais Krievijas eksportētājs Igaunijā. “KeyStone Shipping” biznesa partneri bijuši Krievijas valsts uzņēmumi “Gazprom” un “Tatneft”.

Negribas runāt

Atgriežoties pie Latvijas biznesiem, otrs lielākais importētājs pēc Liepājas uzņēmumiem ir ”Ventspils graudu terminālis” (VGT). Arī tas pamatā ieved graudus un citus lauksaimniecības produktus. VGT no Krievijas ievesto kravu vērtība 2022. – 2023.gadā ir 87,5 miljoni ASV dolāru, liecina Re:Baltica rīcībā nonākušie dati.

Pēdējais uzņēmuma gada pārskats par 2022.gadu liecina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā tā biznesu ir ietekmējis – gan peļņa samazinājusies vairāk nekā uz pusi, gan apgrozījums krities par sesto daļu. Uzņēmuma vadības ziņojumā tas skaidrots ar “sarežģītajiem apstākļiem, ko izraisīja globālas pārmaiņas pasaules ekonomikā un nelabvēlīgas tendences tranzīta nozarē.” Vārda “karš” tajā nav.

Uz Re:Baltica jautājumiem uzņēmums neatbildēja.

Tāpat vēlmi sarunāties neizrādīja kuģu aģentēšanas uzņēmums “Compass Transit”, kura īpašnieku struktūru veido “BluOrBank” vadības un akcionāru līmeņa cilvēki un kas ir viens no lielajiem graudu ievedējiem.

Uz jautājumiem neatbildēja arī naftas produktu pārkrāvējs un tirgotājs “OVI”, sašķidrinātās gāzes importētājs “Intergaz” , graudu un citu lauksaimniecības produktu terminālis Rīgas brīvostā “Alpha Osta” (puse uzņēmuma pastarpināti pieder zemnieku kooperatīvam “LATRAPS”), kravu ekspeditori “Cargo Concept” un Liepājas ostā strādājošais naftas un lauksaimniecības produktu lejamkravu terminālis “DG Termināls”.

Visi ceļi ved uz Centrālāziju?

Rakstiski par savu biznesu bija gatavi atbildēt gāzes balonu un autogāzes ievedēji “Latvijas propāna gāze” (LPG), un “Rīgas ogļu terminālis”. Pēdējo pastarpināti kontrolē oligarhu Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenes. Tas pamatā nodarbojas ar ogļu trazītu caur Rīgas ostu.

LPG norādīja, ka no Krievijas importē sašķidrināto naftas gāzi un tikai 28% no tās paliek Latvijā – pārējo aizved uz Poliju, Lietuvu, Igauniju un Ukrainu. Tas atteicās precizēt, no kurām Krievijas rūpnīcām iepērk produktu, bet piebilda, ka cenšas vairāk pirkt no Mažeiķu rūpnīcas un izvērtē piegāžu alternatīvas no Kazahstānas, Norvēģijas, ASV, kā arī vešanu ar tankkuģiem.

Iemesls? 2024.gada decembrī stāsies spēkā ES aizliegums ievest sašķidrināto naftas gāzi (pirms tam bija aizliegti tikai gāzes baloni). Tad arī pārtraukšot sadarbību ar Krieviju un cer to kompensēt ar sašķidrināto naftas gāzi no Kazahstānas, kuras pirmo partiju cer ievest jau šomēnes.

“Galvenā problēma ir, ka aizvietot Krievijas naftas gāzes apjomus pagaidām nav iespējams. Bet mēs piedāvājam jums kā žurnālistei noskaidrot no Latvijas valdības jautājumu par pilnīgu atteikšanos no sadarbības ar Krieviju tranzīta jautājumā,” raksta uzņēmums. “Sadarbības beigšanās ar Krieviju nozīmē liegt tranzīta iespēju pa Krievijas dzelzceļu, pa kuru notiek preces piegāde arī no Kazahstānas, Ķīnas un citām valstīm.” Tas izraisīšot naftas gāzes trūkumu Latvijas ekonomikā, kas savukārt vasarā un rudenī radīs problēmas graudu kaltēm, ko darbina ar naftas gāzi. To kompensēt varētu piegāde ar tankkuģiem, bet tik ātri tas nenotikšot. Tāpēc esot jāapspriež iespēja ar Krieviju sadarboties dzelceļa tranzīta saglabāšanai.

ROT valdes priekšēdētājs Miķelis Lapše norādīja, ka uzņēmums neimportē preces un izejvielas no Krievijas, tā kā ogles un naftas kokss kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir sankciju sarakstā. Tam neesot līgumu ne ar Krievijas, ne Baltkrievijas uzņēmumiem. ROT parādīšanās lielāko importētāju sarakstā esot skaidrojama ar to, ka Krievijas muitas deklarācijās uzrāda arī tranzīta kravas, piemēram, no Kazahstānas un Uzbekistānas, kas caur Baltijas ostām nonāk galamērķos visā pasaulē.

ROT 2022. un 2023.gados galvenais bizness esot bijušas ogles no ASV, Kolumbijas, Dienvidāfrikas un Kazahstānas, ko tālāk ved pamatā uz Poliju un citām Eiropas valstīm, kā arī mangāna rūda no Gabonas un Dienvidāfrikas, ko ekspeditori piegādā Krievijas rūpnīcām dzelzs sakausējumu ražošanai. Taču arī tās apjoms krītoties un pērn bijusi ceturtā daļa no ROT kravām.

“ROT klienti ir dažādas starptautiskas ekspedīcijas, loģistikas un treideru kompānijas, “ Lapše raksta. “ Mums nav tiešu līgumu ar kravu īpašniekiem un to pircējiem.”

Prasa alternatīvu

Sarunai vienīgais piekrita “Liepāja Bulk Terminal” valdes priekšsēdētājs Juris Matvejevs. Viņa argumenti ir parastie – tiešo līgumu ar Krieviju nav. No 2,5 miljoniem tonnu graudu un citu produktu, ko terminālis gadā pārkrauj, Latvijā divos gados esot palikušas labi ja 1000, pārējo aizved tālāk Eiropas un ASV patērētājiem. Īpašnieki terminālī ieguldījuši 50 – 70 miljonus eiro, tas Liepājā nodarbina 374 cilvēkus un nodokļus pērn samaksājuši 5,8 miljonus. Nevedīs liepājnieki – vedīs citi. Krievijas graudus, piemēram, pērkot ASV otrais lielākais treideris. “No šī kara visi pelna. Neesiet nu naiva,” Matvejevs teica Re:Baltica.

“Mūs visvairāk traucē neziņa un lēmumu trūkums – tas maksās tik, tik un tik. Jūs taču redzat, kādas ir diskusijas. Nav jautājumu par to, ka no šī virziena ir jāatsakās. Ja vajag, vajag – mēs neesam pret, bet tam vajag vairākus gadus,” viņš saka. “Bet kāpēc mēs nerunājam par to, ka kopš laika, kad pirms gadiem pieciem sākās ostu kritums un bija skaidrs, ka kravas aiziet uz Krievijas ostām, mēs neesam neko izdarījuši, lai izveidotu iekšzemes pārvadājumus pa dzelzceļu? Ministri nez cik nomainījušies, bet ir tikai vienas runas – mums tas jāizdara, mums tas jāizdara.”

Viņš skaidro, ka autotransporta tranzīta izmaksas ir 50 centi, kamēr dzelzceļa pārvadājumi maksā 2,5 – 3 eiro tonnā. “Kas ir reāli darīts, lai kaut vai iekšēji mēs pa dzelzceļu vestu graudu kravas no Latgales? Nekas, bet tagad man kā uzņēmējam jāatbild, kā es pārorientēšos dienas laikā,” viņš saka. “Tad kāds ir mūsu mērķis? Atteikties un neko nedarīt, vai kritizēt tos, kuri turpina strādāt, un domā, kā pārkārtoties?”

Kad vaicāju, kā LBT vadītājs var garantēt, ka viņa pārvaldītie uzņēmumi nepārvadā Ukrainā nozagtos jeb “asins graudus”, viņa pacietība beidzas. “Kāpēc jūs uzdodat tik muļķīgus jautājumus? Paskatieties taču kartē! (..) Kāda jēga viņiem būtu vest kaut ko uz šejieni ar tik augstām pārbaudes cenām? “

Atteikšanās cena

Ekonomikas ministrija nesen ministriem un ostām prezentēja aprēķinus, ko Latvijas ekonomikai nozīmētu austrumu robežas slēgšana.

Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks izteicies, ka Latvijas sadarbība ar Krieviju līdzinās sēdēšanai uz pulvera mucas. Ja atteiktos, tas nozīmētu, ka, piemēram, šogad ekonomikā nebūtu izaugsmes vai būtu neliela recesija. “Bet tas nav nekas nepaceļams. Jā, tas ir sāpīgi, bet tas nav visas ekonomikas sāpju jautājums. Ja bezdarba kāpums būs, tas būs īslaicīgs un neliels, jo darba tirgus joprojām ir diezgan spēcīgs. (…) Tas vairāk ir atsevišķu uzņēmumu, atsevišķu sektoru jautājums,” sacīja Kazāks.

Lielo importētāju gada pārskati rāda, ka visi pirmajā kara gadā strādājuši ar peļņu. Diez vai kāds no tās vēlēsies brīvprātīgi atteikties.

21.04.22 Precizēts "Alpha Osta" īpašnieku sastāvs. Puse no uzņēmuma pastarpināti pieder zemnieku kooperatīvam LATRAPS.