Topošā “Rheinmetall” munīcijas rūpnīca Lietuvā varētu darboties Šauļu aviācijas pretgaisa aizsardzības aizsegā

Lietuvas valdības un “Rheinmetall” pārstāvji otrdien Viļņā parakstīja nodomu protokolu par 155 milimetru artilērijas munīcijas rūpnīcas būvniecību Lietuvā un drīzumā sāks sarunas par investīciju līgumu.

Lai gan Lietuvā nav attīstītas metalurģijas nozares, valstī tiek ražoti augsto tehnoloģiju produkti - mikroelektronikas komponenti un pusvadītāji, norādīja ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite. Viņa pieminēja arī topošo augsto tehnoloģiju grupas “Teltonika” pusvadītāju mikroshēmu rūpnīcu Viļņā, Liepkalnos.

“Teltonika” varētu ražot aizsardzības uzņēmumiem nepieciešamos elektroniskos komponentus - sakaru iekārtas, radarus, dronus un piegādāt uzņēmumā jau ražotos sakaru moduļus, pastāstīja “Teltonika” dibinātājs un prezidents Arvīds Paukštis.

“Elektronika, kā es saprotu, ieņem ļoti nozīmīgu nišu aizsardzības nozarē. Mēs varētu ražot visu, kas saistīts ar elektroniku,”

viņš apliecināja.

Apsverot “Rheinmetall” munīcijas rūpnīcas celtniecību Radvilišķu rajonā, aizsardzības eksperti un nozares pārstāvji norāda, ka izvēlētajā teritorijā būs jānodrošina liela elektroenerģijas un gāzes piegāde, kā arī ērta loģistika. Amatpersonas pieļauj iespēju, ka šāda mēroga rūpnīcu vajadzēs pieslēgt nevis sadales, bet gan pārvades tīkliem un paplašināt apakšstaciju tīklu.

“Lādiņu izgatavošana ir metalurģija, kas nozīmē, ka tiks lieti tēraudi, būs dažas domnas, lai arī mazas, (..), līdz ar to ir nepieciešama elektroapgāde,” aģentūrai BNS pirmdien sacīja aizsardzības analītiķis Aleksandrs Matonis. Pēc viņa teiktā, tā kā lādiņu ražošana ir saistīta ar karstās ražošanas metodi, būs nepieciešams liels daudzums gāzes. Tas nozīmē, ka būs vajadzīgs gāzes vads.

Radvilišķu rajonā, kas minēts kā iespējamā rūpnīcas atrašanās vieta, atrodas arī sauszemes spēku vienības, gaisa bāze un pretgaisa aizsardzības bataljons. Līdz ar to ir iespējams nodrošināt pretgaisa aizsardzību, jo Šauļu aviācijas pretgaisa aizsardzība noteikti būs apgādāta ar visiem iespējamiem līdzekļiem, iepriekš uzsvēra Lietuvas militārais analītiķis Aleksandrs Matonis.

Lietuvas Aizsardzības industrijas asociācijas direktors Valds Sabaliausks informēja, ka labi attīstīta dzelzceļa infrastruktūra ražotājiem nav nepieciešama. Pēc viņa teiktā, sprāgstvielu rūpnīcas vietā ir jāierīko aizsarguzbērumi, tādēļ cilvēkiem nevajadzētu dzīvot tuvumā.

Ja rūpnīcu celtu Radvilišķu rajonā, tai būtu arī simboliska vērtība: pie Linkaičiem, kur šobrīd darbojas armijas arsenāls, 1939. gadā tika uzcelta Lietuvas armijas artilērijas šāviņu rūpnīca.

“Rheinmetall” plānus Lietuvā būvēt munīcijas rūpnīcu jau marta vidū apstiprināja uzņēmuma vadītājs Arminas Pappergeris, taču līdz šim rūpnīcas paredzamā atrašanās vieta nav oficiāli izziņota.

Lietuvas Ministru prezidente Ingrīda Šimonīte pirmdien ar Lietuvas Veselības zinātņu universitātes (LSMU) rektoru Rimantu Benečius apsprieda iespējamo zemes nodošanu rūpnīcas vajadzībām.

“Rheinmetall” pieejamos zemes gabalus pašlaik izmanto Universitātes lopkopības institūts.

Lietuvas Ministru prezidente Ingrīda Šimonīte, Viļņā parakstot līgumu ar “Rheinmetall” pārstāvjiem, paziņoja, ka “Rheinmetall” investīcijas būs līdz šim lielākie ieguldījumi aizsardzības nozarē un vieni no lielākajiem Lietuvas vēsturē.

“Šis solis dos stimulu mūsu nozarei, ekonomikai un reģiona drošībai,”

Lietuvas televīzijas tiešraidē pārraidītajā ceremonijā sacīja valdības vadītāja.

“Rheinmetall” kopš 2022. gada vasaras kopā ar aizsardzības uzņēmumu “Krauss-Maffei Wegmann” (KMW) pārvalda apkopes centru Lietuvā, kur tiek uzturēta Baltijā izvietoto NATO kaujas vienību militārā tehnika un Vācijas Ukrainai piegādātie kaujas tanki “Leopard 2”.