AST: martā sasniegts lielākais elektroenerģijas ražošanas apjoms kopš pērnā aprīļa

Kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms martā pieauga par 23% attiecībā pret februāri un par 11% attiecībā pret 2023. gada martu, savukārt patēriņš samazinājās par 2% attiecībā pret februārī un par 4% attiecībā pret 2023. gada martu.

Arī kopumā Baltijas valstīs vērojama līdzīga tendence – kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13% un patēriņš samazinājās par 3% attiecībā pret februāri.

Turpinoties paliem, martā 695 gigavatstundas (GWh) jeb 73% no visas valstī saražotās elektroenerģijas ģenerētas hidroelektrostacijās (HES), kas ir lielākais apjoms kopš 2023. gada aprīļa.

Kopumā HES saražotā apjoma pieaugums attiecībā pret februāri ir 80% apmērā, bet attiecībā pret 2023. gada martu - 21% apmērā.

AST arī atzīmē, ka, dienām kļūstot garākam un pieaugot saules elektrostaciju uzstādītajām jaudām,

martā sasniegts vēsturiski augstākais saules ģenerācijas apjoms – kopumā saražotas 23 GWh, kas ir par 461% vairāk nekā februārī un par 421% vairāk nekā 2023. gada martā.

Vienlaikus martā, saglabājoties ražošanai labvēlīgiem laika apstākļiem, turpinājās kopš gada sākuma Latvijā vērojamā tendence saražot vairāk elektroenerģijas nekā patērēt, un tā

martā saražoti 158% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas un pārpalikums – 350 GWh eksportētas uz kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju.

Jau ziņots, ka mēneša vidējā elektroenerģijas cena Latvijā martā samazinājās līdz 68,21 eur/MWh, kas ir zemākais līmenis kopš pērnā gada aprīļa, kad cena bija tikai nedaudz zemāka. Tādējādi martā elektroenerģijas cena Latvijā bija par 9% zemāka nekā februārī, bet attiecībā pret 2023. gada martu tā samazinājās par 22%.

Līdzīga tendence bija vērojama arī kaimiņvalstīs: Lietuvā cenu līmenis bija identisks Latvijai, bet Igaunijā mēneša vidējā cena bija nedaudz augstāka – 68,26 eur/MWh.

Elektroenerģijas cenu kritumu sekmēja zemākas gāzes cenas, kā arī siltāki laikapstākļi, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu, un intensīvāks palu process, kas paaugstināja ūdens pieplūdi upēs un līdz ar to arī elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās.

AST gan norāda, ka Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos martā vērojamas atšķirīgas tendences attiecībā pret vidējo elektroenerģijas cenu – Somijā un Zviedrijas 4. zonā cena pieauga, attiecīgi par 15% jeb līdz 59,38 eur/MWh un par 14% jeb līdz 56,05 eur/MWh, savukārt Polijā cena samazinājās par 1% jeb līdz 75,36 eur/MWh.

Martā salīdzinājumā ar februāri elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm samazinājies par 19% – no Polijas par 25%, Zviedrijas 4. cenu zonas un Somijas – par 17%, bet attiecībā pret 2023. gada martu importa apjoms uz Baltiju samazinājies par 25%. Kopumā elektroenerģijas imports uz Baltiju samazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas un martā tas bija gandrīz 2 reizes mazāks nekā 2023. gada decembrī.

"Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. AST pieder 68,46% dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" kapitāldaļu.