Briškens norādīja, ka SM nav ne mazāko šaubu par ceļu infrastruktūras nozīmi gan Latvijas attīstībā, gan starptautiskajā un reģionālajā savienojamībā, gan savienojamībā veselības, izglītības, drošības un ekonomikas konkurētspējas kontekstā.
"Šogad ir izdevies investīciju budžetu ceļu nozarē palielināt par 20 miljoniem eiro. Vienlaikus es apzinos, ka Latvijas autoceļu fonds ir nepietiekams jau daudzu gadu garumā," piebilda Briškens.
Ministrs atzīmēja, ka gaidāmajās valsts budžeta sarunās viņš iestāsies par to, lai autoceļu fondā būtu vairāk finansējuma un lai vairāk būtu pieejami fondu projekti.
Tāpat Briškens sacīja, ka SM turpina darbu pie lielajiem attīstības projektiem, piebilstot, ka pērn satiksmei izdevās atvērt Ķekavas apvedceļu, kas ir realizēts ar publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli.
"Līdzīgu modeli mēs vēlamies piemērot arī pārējiem elementiem "Via Baltica" koridorā - gan Bauskas-Iecavas apvedceļam, gan tālāk Rīgas apvedceļa izbūvei. Ministrija ir sagatavojusi visu nepieciešamo dokumentāciju, lai varētu virzīties uz priekšu," sacīja Briškens.
Komentējot Salacgrīvas tilta pārbūves situāciju, Briškens norādīja, ka, ministrijai un nozarei sadarbojoties, ir izdevies atrast ātrus risinājumus, lai šāda veida Latvijas savienojamībai kritiskos infrastruktūras objektus varētu atjaunot maksimāli īsos termiņos.