Pēc ukraiņu uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijas dīzeļdegvielas eksports sarucis par 25%

Tankkuģi 13. aprīlī no Krievijas jūras ostām izveda tikai 740 000 barelu dīzeļdegvielas, salīdzinot ar 990 000 barelu tajā pašā dienā pirms gada. Eksports 12. aprīlī samazinājās līdz 720 tūkstošiem barelu dienā, kas ir zemākais līmenis kopš pagājušā gada oktobra. Salīdzinājumam – janvārī un februārī nevienu dienu dīzeļdegvielas eksports būtiski nesamazinājās zem 1 miljona barelu dienā, un februāra sākumā tas sasniedza 1,36 miljonus barelu dienā.

Kopš tā laika pārdošanas apjomi ir samazinājušies gandrīz uz pusi, kas jau ir ietekmējis ekonomikas eksporta ieņēmumus. Neraugoties uz naftas cenu kāpumu, naftas uzņēmumi martā zaudēja 2 miljardus ASV dolāru jeb piektdaļu no ārvalstu valūtas ieņēmumiem: saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aprēķiniem tie nopelnīja 9,3 miljardus ASV dolāru, lai gan fiziskajā apjomā tie uz ārvalstīm eksportēja vairāk degvielas – 7,84 miljonus barelu dienā salīdzinājumā ar 7,61 miljonu februārī.

Saskaņā ar Reuters aplēsēm laika posmā no janvāra līdz martam dronu uzbrukumi skāra vismaz 10 naftas pārstrādes rūpnīcas Krievijā. To vidū bija “Lukoil” naftas pārstrādes rūpnīca Volgogradā, kur aizdegās viena no naftas pārstrādes iekārtām, kā arī Ilskas naftas pārstrādes rūpnīca, “Novatek” naftas pārstrādes rūpnīca Ustjlugā, “Rosneft” naftas pārstrādes rūpnīca Tuapsē, Novošahtinskas naftas pārstrādes rūpnīca Rostovas apgabalā un NORSI naftas pārstrādes rūpnīca Ņižņijnovgorodas apgabalā, kas ir viena no lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām valstī un pieder “Lukoil”.

13. martā bezpilota lidaparāta trieciens skāra lielāko “Rosneft” naftas pārstrādes rūpnīcu Rjazaņā, kas piegādā degvielu arī Maskavai un Maskavas reģionam. Trīs dienas vēlāk bezpilota lidaparāta uzbrukumā aizdegās vienīgā strādājošā Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīca, bet 23. martā tika apturēta viena no divām “Rosneft” piederošās Kuiboševas naftas pārstrādes rūpnīcas naftas pārstrādes iekārtām.

Līdz aprīļa vidum naftas uzņēmumiem bija izdevies atjaunot tikai trešdaļu no zaudētās pārstrādes jaudas, aģentūrai Reuters pavēstīja avoti nozarē. Saskaņā ar aģentūras aprēķiniem iekārtas ar kopējo jaudu 90,5 tūkstoši tonnu dienā - jeb 9,9% no kopējās Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu jaudas – joprojām atrodas ārkārtas dīkstāves režīmā ārējo ietekmju dēļ. Marta pēdējā nedēļā avārijas režīmā apturēto primāro iekārtu kopējā jauda sasniedza 123,8 tūkstošus tonnu dienā jeb 13,6% no kopējās jaudas.

Saskaņā ar “Rosstat” datiem no marta sākuma līdz 7. aprīlim benzīna ražošana Krievijā samazinājās par 10,1%, bet dīzeļdegvielas – par 7,6%. Sakarā ar deficīta draudiem Krievijas varas iestādes vērsās pēc palīdzības pie Baltkrievijas un Kazahstānas: Kremlis lūdza Baltkrievijai piegādāt 100 – 150 tūkstošus tonnu benzīna mēnesī, bet Kazahstānai izveidot 100 tūkstošu tonnu lielu rezervi ārkārtas situācijai.