Igauņu ģenerālis: Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Igaunija karā uzvarētu (16)

“Šobrīd es neredzu, ka militārais apdraudējums būtu tieši aiz mūsu robežas,” savu uzstāšanos sāka ģenerālis Herems. Viņš skaidroja, ka pirms kara iestāšanās ir riska periods, kad valsts sāk gatavoties, taču sabiedrību tas īpaši neietekmē.

Kad draudi palielinās, valsts pastiprina savu aizsardzību, kas nozīmē mobilizāciju.

Ja par piemēru ņemtu Ukrainu, Igaunijai ir pietiekami daudz laika, lai sagatavotos, ja draudi palielināsies. “Tas, vai sagatavoties, nav zināšanu, bet gan lēmumu jautājums,” sacīja Herems.

Ja Igaunija mobilizēs 43 000 karavīru, tas izmaksās gandrīz divus miljonus eiro dienā.

“Tā nav ļoti liela nauda, salīdzinot ar to, ko šie cilvēki vairs nerada valsts ekonomikai. Somi saka – ja viņi mobilizēs 250 000, pēc mēneša valsts varētu bankrotēt,”

sacīja ģenerālis.

NATO karaspēks jau ir uz vietas

Herems skaidroja, ka Igaunijai nav jāgaida NATO ierašanās, jo NATO jau ir klāt. “Šodienas sistēma ir tāda, ka NATO ir klāt un nekur neiet - kļūst tikai lielāka, ja ir draudi,” viņš teica.

NATO ir konkrēti kaujas plāni attiecībā uz Igaunijas aizsardzību. “Šodien ir konkrēti cilvēki, kas brauc uz Igauniju, praktizē un ir gatavi ļoti ātri reaģēt,” sacīja Herems.

Tomēr vienlaikus viņš norādīja, ka

Krievijai nav nepieciešams savākties trīs gadus pēc kara Ukrainā, lai uzbruktu nākamajai valstij.

“Šodienas Krievijas kara mašinērija darbojas tik labi, ka tad, ja tā vēlas veikt kaut vai tikai vienu mēnesi ilgu militāru operāciju pret Igauniju, Latviju vai Lietuvu, lai šeit radītu ļoti neglītu situāciju, pat zinot, ka tā militāri zaudēs, tai nav vajadzīga nekāda īpaša sagatavošanās,” teica Herems.

Krievijas mērķis var būt nevis uzvarēt karā, bet gan radīt spriedzi, ko vēlāk var izmantot.

“Šī [Krievijas uzbrukuma] rezultāts varētu būt mūsu militārā uzvara –20 000 bojāgājušo viņu pusē un tikai tūkstotis mūsu pusē. Taču mūsu militārā uzvara būtu pietiekami sāpīga, lai vairums no jums teiktu, ka aizsardzības spēku komandieris rīkojās muļķīgi un ka politiķi nedeva pietiekami daudz naudas, – mēs strīdētos savā starpā un vainotu latviešus un vāciešus, ka tie ir pārāk lēni. Tas varētu būt Krievijas mērķis, ko Krievija izmantos vēlāk,”

sacīja Herems.

Krievija gatavojas karam – par to nav šaubu

Aizsardzības spēku vadītājs sacīja, ka NATO plāniem ir aizsardzības mērķis, taču neatkarīgi no tā Krievija gatavojas karam. “Esmu redzējis NATO plānus. Nav tāda plāna, kur zilās bultas šķērsotu Krievijas robežu pirms tās agresijas,” sacīja Herems.

Ģenerālis teica, ka Krievija, izmantojot sabotāžu, rada spriedzi noteiktās jomās. “Pirms vairāk nekā mēneša aizsardzības policija aizturēja duci diversantu, kurus nolīga Krievijas specdienests un uzdeva šeit veikt tādas darbības, kas var vairot spriedzi sabiedrībā,” viņš sacīja.

Kā šādus sabotāžas aktus aizsardzības spēku vadītājs minēja uzbrukumu iekšlietu ministra automašīnai vai, piemēram, dažu noliktavu nodedzināšanu.

Herems pastāstīja, ka Igaunijas ziemeļaustrumos jau pārbaudītā un šogad piegādātā 90 kilometru rādiusa K-9 mobilo lielgabalu 155 milimetru “Vulcano” munīcija šauj līdz pat 70 kilometru lielā attālumā ar viena metra precizitāti.

Dienvidaustrumu Igaunijā tiks izvietoti trieciendroni “Mini Harpy” ar 90 kilometru lidojuma rādiusu, kuriem ir iespēja 20 minūtēs sasniegt objektus savā galamērķī, un “tiem nevar pretoties neviens tanks, nemaz nerunājot par mazākām lietām”.

Nākamgad Igaunija saņems HIMARS sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 kilometrus, un Igaunijai būs arī pretkuģu raķetes “Blue Spear” ar 280 kilometru darbības rādiusu.

“Mēs neatturēsim Krieviju ar labiem vārdiem vai kiberspējām. Ukrainas piemērā tam ir tikai viens instruments - letāls spēks,”

sacīja ģenerālis.

Baltijas jūra tiks slēgta no pirmā agresijas brīža

Igaunija, Somija un Zviedrija pārņem kontroli pār situāciju Baltijas jūrā jau no pirmā agresijas brīža. “Ja mēs slēgsim Baltijas jūru, kā jūs dabūsit kartupeļus no Sanktpēterburgas uz Kaļiņingradu?” Herems jautāja.

Igaunijas teritorijā ienākošās ienaidnieka vienības tiktu apturētas ar kājniekiem vai tankiem.

“Bet visi tie, kuri mūs plāno ietekmēt no 50 vai 100 kilometru attāluma, kā tas notiek šodien Ukrainā un pret kuriem viņiem nav zāļu, – mēs viņus samalsim miltos! Mēs viņus iznīcināsim nevis Rakverē vai Narvā, bet gan Ivangorodā, piemēram, 100 kilometru attālumā,”

sacīja Herems.

Herems sacīja, ka ir pilnīgi pārliecināts, ka Igaunija militāri uzvarētu, taču jautājums ir par to, cik šī uzvara izmaksātu.

Arī patvertņu marķēšana un sagatavošana ir ārkārtīgi svarīga, uzskata ģenerālis.

Ukrainas piemērs rāda, ka pretgaisa aizsardzība nav brīnumlīdzeklis

Herems stāstīja, ka Krievijas izmantotās pretgaisa aizsardzības sistēmas S-300 raķetes lido ar tādu ātrumu, ka neviena pretgaisa aizsardzība līdz šim neko no tām nav pārtvērusi.

“Planējošās bumbas tiek palaistas 60 kilometru attālumā no mērķa. Vienīgais veids, kā tām pretoties, ir iznīcināt ienaidnieka infrastruktūru,” sacīja ģenerālis.

Viņš teica, ka vidēja diapazona pretgaisa aizsardzība pret droniem ir pārāk dārga. Tā vietā jāattīsta smagie ložmetēji un lielgabali, ieroči jāaprīko ar termotēmēkļiem, akustiskajiem sensoriem un skaitļošanas sistēmām.

“Pašreizējā situācija nav slikta – jābaidās nevis no kara atnākšanas, bet gan no tā, ka mēs tam negatavojamies,”

secināja aizsardzības spēku vadītājs.