“Šobrīd es neredzu, ka militārais apdraudējums būtu tieši aiz mūsu robežas,” savu uzstāšanos sāka ģenerālis Herems. Viņš skaidroja, ka pirms kara iestāšanās ir riska periods, kad valsts sāk gatavoties, taču sabiedrību tas īpaši neietekmē.
Kad draudi palielinās, valsts pastiprina savu aizsardzību, kas nozīmē mobilizāciju.
Ja par piemēru ņemtu Ukrainu, Igaunijai ir pietiekami daudz laika, lai sagatavotos, ja draudi palielināsies. “Tas, vai sagatavoties, nav zināšanu, bet gan lēmumu jautājums,” sacīja Herems.
Ja Igaunija mobilizēs 43 000 karavīru, tas izmaksās gandrīz divus miljonus eiro dienā.
“Tā nav ļoti liela nauda, salīdzinot ar to, ko šie cilvēki vairs nerada valsts ekonomikai. Somi saka – ja viņi mobilizēs 250 000, pēc mēneša valsts varētu bankrotēt,”
NATO karaspēks jau ir uz vietas
Herems skaidroja, ka Igaunijai nav jāgaida NATO ierašanās, jo NATO jau ir klāt. “Šodienas sistēma ir tāda, ka NATO ir klāt un nekur neiet - kļūst tikai lielāka, ja ir draudi,” viņš teica.
NATO ir konkrēti kaujas plāni attiecībā uz Igaunijas aizsardzību. “Šodien ir konkrēti cilvēki, kas brauc uz Igauniju, praktizē un ir gatavi ļoti ātri reaģēt,” sacīja Herems.