Braži apstiprina ārlietu ministra amatā (4)

Sveicu jauno ārlietu ministri @Braze_Baiba!
Ministre ir profesionāle, kura varēs efektīvi un veiksmīgi pildīt amata pienākumus no pirmās dienas. Novēlu panākumus, strādājot saskaņā ar Latvijas vērtībām un interesēm, stiprinot valsts drošību un veicinot tās ekonomisko attīstību. pic.twitter.com/x8MeItjQNh

— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) April 19, 2024

Braži amatam virzīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.

Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.

Opozīcija optimistiska par Braži kā ārlietu ministri

Deputāts Vilis Krištopans (LPV) debatēs pirms balsojuma apstiprināšanai amatā pauda prieku, ka beidzot "Jaunās vienotības" valdībā būs viens profesionālis. "Valsti izglābs darītāji, nevis runātāji," izteicās opozīcijas deputāts.

"Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzskata, ka opozīcija ar koalīciju var būt politiskie sāncenši valsts iekšpolitikā, bet ārlietās un ar Latvijas drošību un neatkarību saistītos jautājumus pusēm ir jāapvienojas. Ārlietas stāv pāri politisko partiju interesēm, teica politiķis.

Tavars aicināja Braži "noturēt stabilu stāju, pretstāvēt aicinājumam un saglabāt šo bezpartejiskā profesionāļa statusu, cik vien ilgi tas būs iespējams".

Raivis Dzintars (NA) norādīja, ka opozīcijas frakcija ir lēmusi atturēties balsojumā, jo NA neesot gatava "dot uzticības kredītu" "Vienotībai", kas virzīja Bražes kandidatūru.

Vienlaikus Dzintars atzīmēja, ka frakcija augstu vērtē ārlietu ministres kompetenci un līdzšinējo profesionālo darbību, un raugās uz Braži "ar cerībām".

"Latvija pirmajā vietā" (LPV) līderis Ainārs Šlesers apgalvoja, ka "zem katras kritikas" ir ekonomiskās izaugsmes jautājumi. Divpusējās ekonomiskās attiecības starp Latviju un citām pasaules valstīm ir ļoti sliktā līmenī, uzsvēra politiķis. LPV liekot lielas cerības, ka Braže spēs no iekšpuses to sakārtot, jo ir bijusi vēstniece Nīderlandē un arī Lielbritānijā.

Politiķis uzsvēra, ka partija vēlas, lai ārlietas Latvijā tiek vadītas profesionāli, un opozīcijas frakcija atbalsta profesionāļu valdību.

Atbalstu kandidātes apstiprināšanai iepriekš paudušas koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Līdzīgi arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" iepriekš kopumā pozitīvi novērtēja diplomātes kandidatūru. Nacionālā apvienība Braži vērtēja kopumā atzinīgi, taču balsojumā lēma atturēties un neatdot savas balsis par Braži.

Braže patlaban ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.

Bražei ir Latvijas Universitātē iegūta juridiskā izglītība, kā arī maģistra grāds komunikācijas zinātnē. Diplomāte kādu laiku arī mācījusies Dienvidaustrumāzijas studiju maģistra programmā Čulalongkornas universitātē Taizemē.

Diplomāte šonedēļ tikās ar vairākām Saeimas frakcijām un pēc šīm sarunām uzsvēra, ka būtiskākais, ka visas Saeimas frakcijas apzinās, ka starptautiskā situācija ārpolitikas jomā ir sarežģīta, un ir vienotas.

Jauns ārlietu ministrs bija jāizraugās, jo aprīļa sākumā šo amatu pameta ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV), šādi reaģējot uz Ģenerālprokuratūras lēmumu sākt kriminālprocesu, kurā vērtēs viņa īstenoto praksi, virknē komandējumu izmantojot privātos avioresisus.

Skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem publiskajā telpā ir aktuāls jau vairākus mēnešus, un daļā sabiedrības tie izpelnījušies kritiku. No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Ģenerālprokuratūra marta otrajā pusē paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.

Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad Kariņš paziņoja par atkāpšanos. Sākotnēji "Jaunā vienotība" publiski pauda apņēmību jaunu ārlietu ministru virzīt no savām rindām, tomēr amatam nominēta tika tobrīd bezpartejiska diplomāte.