AS "Latvijas gāze" pērn cietusi 57 miljonu eiro zaudējumus (7)

Pagājušā gada finanšu rādītājus uzņēmums skaidro ar to, ka LG veica uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksājumus valsts budžetā 30,5 miljonu eiro apmērā par aprēķinātajām dividendēm akcionāriem.

Tāpat LG ir veikusi pārvērtēšanu dabasgāzes krājumiem, kas tika iegādāta 2022.gada beigās par tā brīža tirgus situācijai atbilstošu cenu, tādejādi izpildot prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos enerģijas lietotāju apgādei agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Uzņēmumam bija pienākums uzturēt krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) 1150 gigavatstundu (GWh) apjomā mājsaimniecību gāzapgādei laika periodā no 2022.gada 10.augusta līdz 2023.gada 30.aprīlim, katru mēnesi rezervēto atlikumu samazinot par iepriekšējā mēnesī faktiski piegādāto dabasgāzes apjomu mājsaimniecībām.

Vienlaikus paziņojumā teikts, ka LG kā publiskajam tirgotājam no 2023.gada 1.janvāra, kad tika apstiprināts tarifs, līdz 2023.gada 30.aprīlim bija pienākums pārdot dabasgāzi par regulētu tarifu.

Atbilstoši tarifu noteikšanas metodikai, zaudējumi, kas rodas publiskajam tirgotājam, tiek kompensēti cenu starpību ietverot nākamajā tarifa periodā. Tomēr nākamais tarifa periods neiestājās likuma grozījumu dēļ, kā arī netika noteikta pāreja no regulētās nozares uz tirgus apstākļiem, kas kompensētu regulētā tirgū uzņēmumam radītos zaudējumus.

Attiecīgi LG esot bijušas tiesības saņemt zaudējuma kompensāciju, bet tāda uzņēmumam nav piešķirta. LG turpina sarunu procesu ar atbildīgajām enerģētikas nozares iestādēm par šī jautājuma iespējamo risinājumu, teikts paziņojumā biržai.

Vienlaikus uzņēmums norāda, ka, neskatoties uz mazāku spriedzi dabasgāzes tirgos un zemākām dabasgāzes cenām salīdzinājumā ar 2022.gadu, dabasgāzes patēriņš 2023.gadā gan Latvijā, gan citviet Eiropā joprojām saglabājas zems.

Tas galvenokārt esot skaidrojams ar zemo aktivitāti rūpniecības sektorā, pieprasījuma samazināšanos enerģētikas sektorā, siltiem laikapstākļiem un kopējo ekonomiskās aktivitātes samazināšanos eirozonā.

Tāpat Eiropas Savienības līmenī joprojām pastāv apņemšanās brīvprātīgi samazināt dabasgāzes patēriņu par 15% periodā no 2022.gada 1.augusta līdz 2024.gada 31.martam.

LG paziņojumā norāda, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumam pērn bija mājsaimniecību dabasgāzes tirgus atvēršana no 1.maija. Neskatoties uz konkurentu mārketinga kampaņām un cenu politiku, LG ir strādājusi pie jaunu produktu izstrādes, veikusi pārdošanas aktivitātes, kā arī ir būtiski izmainījusi klientu apkalpošanas modeli, kas esot sniedzis rezultātus - pēc tirgus atvēršanas kompānija ir saglabājusi 86% mājsaimniecību klientu portfeļa, salīdzinot ar klientu skaitu 2023.gada sākumā.

Tāpat būtisks darbs paveikts, pildot 2022.gadā pieņemto LG akcionāru lēmumu par bijušā kompānijas meitasuzņēmuma AS "Gaso" pārdošanu. Pārdošanas process noslēgts 2023.gada vasarā.

Jau ziņots, ka LG apgrozījums 2022.gadā bija 702,604 miljoni eiro, kas bija par 32,5% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un sasniedza 40,824 miljonus eiro.

LG lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), "Rietumu banka" (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Jau ziņots, ka LG valdes locekļiem Aigaram Kalvītim, Elitai Dreimanei un Egīlam Lapsalim piederošā "Energy Investments" iegādājās 28,97% LG akciju no "Marguerite Gas II", bet, lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, "Energy Investments" šīs akcijas ar atpakaļpirkuma tiesībām atsavināja "Rietumu Bankai" kā finansētājam. Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam.