ASV piekrīt izvest vairāk nekā 1000 karavīru lielu militāro kontingentu no Nigēras

Ilgi gaidītā ASV karaspēka izvešana ir jauns reģionāls ieguvums Krievijai, kas pastiprināti fokusējas uz Āfriku un ir atbalstījusi militāros režīmus arī Nigēras kaimiņvalstīs Mali un Burkinafaso.

ASV valsts sekretāra vietnieks Kurts Kempbels piekrita aicinājumam izvest karaspēku, Vašingtonā tiekoties ar Nigēras huntas premjerministru Ali Mahamanu Laminu Zeinu, paziņoja ASV amatpersonas, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Viņi vienojās, ka ASV delegācija tuvāko dienu laikā dosies uz Nigēras galvaspilsētu Niameju, lai saskaņotu kārtīgu izvešanu, sacīja amatpersonas. Nigēras valsts televīzija iepriekš ziņoja, ka ASV amatpersonas nākamnedēļ apmeklēs Nigēru.

Valsts departaments vēl nav publiski paziņojis par šo izvešanu, un tai vēl nav noteikti termiņi.

Nigērai ilgu laiku bija svarīga loma ASV un Francijas stratēģijā džihādistu apkarošanai Rietumāfrikā. ASV par 100 miljoniem ASV dolāru uzcēla dronu bāzi tuksneša pilsētā Agadezā.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens 2023.gada martā kļuva par augstāko ASV amatpersonu, kas apmeklējusi Nigēru. Viņš solīja ekonomisku atbalstu vienai no pasaules nabadzīgākajām valstīm un centās atbalstīt vēlēto Nigēras prezidentu Mohamedu Bazumu.

Četrus mēnešus pēc šīs vizītes Nigēras armija gāza Bazumu un ātri panāca Francijas karaspēka izvešanu no Nigēras.

Nigēras hunta sākotnēji pauda gatavību saglabāt ilgstošo militāro sadarbību ar ASV, bet ASV prezidenta Džo Baidena administrācija uzstāja uz civilās varas atjaunošanu un Bazuma atbtīvošanu.

Šomēnes Nigērā ieradās Krievijas kara instruktori ar pretgaisa aizsardzības sistēmu un citu aprīkojumu. Tas notika pēc sarunām starp huntas vadītāju ģenerāli Abdurahamanu Tiani un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Nigēras armija martā valsts televīzijā paziņoja, ka tā lauž aizsardzības vienošanos ar ASV un šis lēmums stājas spēkā nekavējoties.