Nore uzsver, ka atbalsta dēļ Rusiņš vēl varētu būt dzīvs un slēpties ārzemēs. Tāpat viņš joprojām varētu saņemt palīdzību, uzsver advokāte.
Ilze atminas, ka Rusiņš Ivetu vaktējis uz katra soļa. Viņš viņu visur gaidīja – gan pie bērnudārza, tepat uz šiem soliņiem, uz katra soļa viņš viņu vaktēja un gaidīja pieturās. Viņš pat uz Rīgu brauca. Iveta brauca ar autobusu, viņš brauca līdzi pie katras pieturas, kur piestāja autobuss, viņš pamāja viņai visu laiku."
Gan Ilze, gan advokāte nesaprot, kādēļ Iveta liktenīgajā dienā pameta Jēkabpili un devās uz attālajiem kapiem.
Ilze pieļauj arī policijas versiju, ka Rusiņš izdarījis pašnāvību.
"Man rakstīja, ka pats arī sev izdarīs pāri, lai tiktos ar Ivetu tur augšā. Tā viņš solījās, es viņam vaicāju, vai tu gribi tādu pašu likteni kā tavam brālim, jo brālis kādreiz arī kaut ko tur bija izdarījis. Viņš ārzemēs sēdējis cietumā, iznācis ārā un upē noslīcinājies."
Lai gan oficiāli Rusiņam nekas nepiederēja un viņš nekur nebija atrodams, ar citu palīdzību viņš dzīvoja salīdzinoši normālu dzīvi.
"Viņam bija arī bankas karte, uz viņa tā brīža sievietes vārda uztaisīta. Kā es to zinu? Jo tā bankas karte atnāca uz manu dzīvokli, viņš tā bija to piereģistrējis, atbrauca pakaļ. Kad viss vēl bija normāli. Pēc Ivetas viņam bija cita sieviete, kas palīdzēja, tur tā naudiņa skaitījās. Un, protams, tas darba devējs viņam maksāja. Gribas jau, lai ātrāk atrod viņu, un man pašai miers būs. Jo galvā tas ir visu laiku," stāsta Ilze.
Ivetas jaunākais dēls tagad par mammu sauc Ilzi, bet savas mammas Ivetas kapu nevienam citam apkopt neļauj.
Plašāk skaties televīzijas kanāla LTV raidījuma "Aculiecinieka" sižetā!