Noskaties ⟩ Valdošā koalīcija nespēj sadūšoties atvērt novadu reformas likumu (4)

Iepriekšējā novadu reforma atstājusi vairākas lietas pusratā. Viena no tām - Garkalnes pagasta dalīšana. Turīgo Pierīgas pašvaldību Garkalni pirms četriem gadiem, daudziem par pārsteigumu, kartes zīmētāji iekļāva jaunajā Ropažu novadā. Tagad Garkalnei novada centrs atkal varētu mainīties. Likumā īpaši noteikts, ka Ropažiem un Ādažiem jāizlemj par Garkalnes robežu grozīšanu.

Garkalnes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes locekle Terēza Luksa (LRA) stāsta, ka abām pašvaldībām vienoties nav viegli, jo Garkalnes teritorijas zaudēšana Ropažiem nozīmētu robu budžetā, tomēr vairums garkalniešu vēlētos būt kopā ar Ādažiem.

“Ja mēs skatāmies uz pagājušā gada novembrī notikušo iedzīvotāju aptauju, tad lielākā daļa, tieši tie, kas piedalījās, ir par pievienošanos Ādažiem. Izņēmums ir divi ciemi, kur varbūt tas balsojums nav bijis tik aktīvs, kur var redzēt, ka viņi vairāk sliecas uz Ropažu pusi,” stāsta Luksa.

Aptaujā piedalījās katrs piektais Garkalnes pagasta balsstiesīgais. No viņiem divas trešdaļas atbalstīja pievienošanos Ādažiem.

Ropažu novada domē gan uz šiem pašiem datiem skatās citādi. Tur uzskata, ka aptaujā piedalījušies pārāk maz iedzīvotāju, lai viņu dēļ atvadītos no visa pagasta. Tāpēc Ropažu dome piedāvā atdot Ādažiem tikai teritorijas ap lielo un mazo Baltezeru, kur balsojums bijis vispārliecinošākais.

“Jā, šis ir kosmētisks, šis ir vissaudzējošākais variants attiecībā uz to, lai Garkalnes pagasta tādu kultūrvēsturisko vai teritoriālo identitāti vienkārši nesagrautu totāli. Mēs savu lēmumu balstījām tikai un vienīgi uz iedzīvotāju aptauju rezultātiem, un tas lēmums, kāds ir pieņemts, tas ir mūsu piedāvājums par šo Garkalnes pagasta sadalīšanu,” skaidro Ropažu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Haralds Burkovskis.

Ādažu novada domē īpaša darba grupa pašlaik vērtē kaimiņu novada uzzīmēto karti. No domes priekšsēdētājas Karīnas Miķelsones (LRA) teiktā izriet, ka deputāti savu viedokli vēl nav izteikuši, bet pašvaldības speciālisti, ievērojot plānošanas principus, sliecas atbalstīt teju visa Garkalnes pagasta pievienošanu Ādažiem, ko atbalsta arī vairums aptaujas dalībnieku.

"Ņemot vērā to, ka nav definēts, kā mums šī vienošanās jāpanāk, mēs saskatām, ka labākais veids ir sarunas. Un tomēr, kāds būs tas formāts, kā abas domes pieņems ekvivalentus lēmumus, un vai abas domes spēs vienoties par vienotu variantu vienā vai otrā izpildījumā, to vēl rādīs šīs tikšanās," pauž Miķelsone.

Ādažu pašvaldība jautājusi Saeimas juristiem, kā deputātu griba par Garkalnes dalīšanu būtu izpildāma, bet atbilde nav saņemta.

“Es domāju, ka bez Saeimas iejaukšanās un Administratīvi teritoriālās reformas likuma atvēršanas nebūs iespējams [vienoties],” uzskata Garkalnes iedzīvotāju pārstāve Luksa.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atvēršana Saeimā draud izvērsties par grūti vadāmu procesu. No vienas puses – deputātiem pēc iespējas ātrāk jāizlemj Varakļānu liktenis, jo pievienošana Rēzeknes novadam neatbilda Satversmei. Taču no otras puses – atverot likumu, deputāti varēs sniegt priekšlikumus par jebkuru no citiem novadiem, krietni sarežģījot iespēju likumu laikus aizvērt pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām. Ņemot vērā, ka koalīcijā nav vienprātības, likumu pagaidām nekustina.

Tikmēr uz galda lēnām sāk krāties citu novadu sadalīšanas iniciatīvas. Garkalnes jautājumu liek atrisināt likums. Bet Ādažos pašlaik norit aptauja par Carnikavas pagasta atdalīšanos. Ikšķilē daļa iedzīvotāju grib atšķelties no Ogres, Kandavā – no Tukuma, Rojā - no Talsiem. Mārupes novads jau ir nobalsojis par Babītes novada izveidošanu. Jelgavas novads savukārt – par Ozolnieku novadu.

Parakstu vācējus Ikšķiles atdalīšanai no Ogres novada šonedēļ uzklausīja Saeimā izveidotā Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisija. Starp argumentiem tika minēts tas, ka pirms reformas Ikšķile bija finansiāli spēcīga, varēja pat iemaksāt naudu fondā trūcīgākiem pašvaldībām, bet tagad ikšķiliešus apdalot ar investīcijām un izglītības finansējumu.

“Ja kaut kas nestrādā, tad labāk ir ātrāk kaut ko pamainīt. Man liekas, neviens uzņēmējs nepateiks: kaut kas neiet, ai, pagaidīšu vēl četrus gadus, tad jau redzēs,” saka viens no parakstu vākšanas iniciatoriem, biedrības “Līdzās izglītotai sabiedrībai” pārstāvis Mariss Martinsons (LRA).

Ogres mērs Egils Helmanis (NA), lai apakškomisijas sēdē aizstāvētu Ikšķiles atrašanos Ogres novadā, no avīzes citēja bijušā Ikšķiles mēra Induļa Trapiņa viedokli, ka Ikšķile Ogres novadā ir spēcīgāka nekā agrāk.

“Nav tā, ka šī biedrība pārstāv pilnīgi visus Ikšķiles novada iedzīvotājus. Atceramies to, nav tā. Trapiņa kungs, mēs viņu pasaucām pie galda, kaut arī mums bija pilnīgākais pārsvars, mums ir 51%. Mēs varētu pilnīgi valdīt un skaldīt. Bet nē, mēs vēlamies, lai Ikšķiles novads arī attīstītos,” sacīja Ogres mērs Helmanis.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Valdis Maslovskis (ZZS) skaidro, ka deputāti pašlaik uzklausa dažādu novadu iedzīvotājus, lai izprastu viņu motivāciju atšķelties. Ne visur esot tik daudz pretrunu kā Ogres novadā: “Kā jūs šodien redzējāt, šī bija tāda ilga un mazliet emocionāla [sēde]. Attiecībā uz Mārupes-Babītes novadu tur pavisam cita noskaņa bija. Tur gan iedzīvotāju iniciatīva, gan novada vadība ir vienisprātis.”

Koalīcijas partijās atzīmē, ka laika ir ļoti maz nopietnām izmaiņām. Kā sacīja viens no deputātiem, pēc precībām apvienot mantu bija vieglāk, nekā to būs šķiroties dalīt. Tomēr vismaz atsevišķas izmaiņas gribētu panākt valdības partija Zaļo un zemnieku savienība. Piemēram, atteikties no normas, kas liek vairākām valstspilsētām līdz 2029. gadam apvienoties ar novadiem.

“Mums ir vēstules no Ventspils, Ventspils novada, no Jelgavas novada, no Jelgavas, no Augšdaugavas novada par to, ka viņi nevēlas apvienoties. Es domāju, ka šo normu svītrot nebūtu grūti, jo šobrīd jau viņi dzīvo atsevišķi,” pamato Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

No valstspilsētu un apkārtējo novadu apvienošanas grib atteikties arī opozīcijā esošā Apvienotā saraksta deputāti, kuri ir visaktīvākie novadu reformas pārskatītāji. Viņi šonedēļ arī iesniedza grozījumus likumā, lai Garkalnes pagastu pievienotu Ādažiem un izveidotu vairākus jaunus novadus.

Likuma atvēršanai gatavojas arī opozīcijā esošā Nacionālā apvienība, kura pašlaik aptaujā partijas nodaļas, lai uzzinātu biedru intereses novadu robežu grozīšanā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicinājis nepārsteigties ar administratīvi teritoriālās reformas labošanu. Viņaprāt, domēm vispirms vajadzētu nostrādāt vienu vai divus termiņus. Jāatzīmē, ka nākamais novadu reformas izvērtējums ir paredzēts vien 2026.gadā, bet ne visi Saeimā gatavi tik ilgi gaidīt.