Noskaties ⟩ LIAA direktora konkurss: izvirzīti Bļodniece un Bikovs; Valainis grib ziņas arī par citiem kandidātiem

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kuram tika piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem, grib informāciju par plašāku kandidātu loku, jo piedāvājums neatbilst tam, ko viņš gaidīja no komisijas. Valsts kancelejā gan skaidro, ka atklāt šādas ziņas ministram viņiem liedz likums. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka konkursa finālisti ir Baiba Bļodniece un Fredis Bikovs.

Jauno LIAA direktoru meklē jau gandrīz visu ekonomikas ministra Valaiņa pilnvaru laiku. Iepriekšējais vadītājs Kaspars Rožkalns pērn septembrī amatu atstāja divas nedēļas pēc Evikas Siliņas valdības apstiprināšanas. Atlūgumu viņš iesniedza, jo nesaskatīja, ka uzņēmējdarbības vides sakārtošana būtu skaidra prioritāte valsts līmenī. Konkursu uz LIAA direktora amatu Valsts kanceleja izsludināja novembrī. Tad arī tika paziņots, ka konkurss notiks trīs kārtās, bet tā noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušo pretendentu ieteiks ekonomikas ministram iecelšanai amatā.

Marta sākumā kļuva zināms, ka no sākotnējiem 52 konkursa dalībniekiem trešajā kārtā sacentīsies pieci pretendenti. Pārbaudot viņu vadības kompetences, komisija aprīļa sākumā izlēma, ka Valainim ieteiks divus kandidātus.

“Jā, taisnība, konkursa komisija savu darbu ir beigusi, ir pieņēmusi lēmumu par diviem pretendentiem, kurus ieteikt ministram lēmuma pieņemšanai – par to, vai kādu no viņiem virzīt iecelšanai amatā, vai, ja nevirzīt, tad attiecīgi konkurss tiktu izbeigts bez rezultāta,” stāsta Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes jautājumos Ieva Lībķena.

Ne Valsts kanceleja, ne ekonomikas ministrs finālistu vārdus neatklāj – publiskojams esot tikai uzvarētāja vārds. Tomēr “de facto” neoficiāli zināmi abi finālisti. Viena ir ilggadēja partijas “Latvijas Attīstībai” politiķe, vēl nesen Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres amatu ieņēmusī Baiba Bļodniece. Viņa agrāk vadījusi dažādu nozaru lobija organizācijas, piemēram, Latvijas Būvuzņēmēju partnerību un Nebanku kredītdevēju asociāciju. Otrs ir Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs, kurš savulaik kā kustības “Par!” biedrs kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no “Attīstībai/Par!” saraksta.

Bikovs, vaicāts, vai viņš ir LIAA konkursa finālists, atbildēja, ka to nekomentēs, savukārt Bļodniece trīs dienu garumā “de facto” zvanus un īsziņas ar tādu pat jautājumu ignorēja.

Vai kāds no abiem kļūs par LIAA vadītāju, šobrīd gan izskatās maz ticams, jo Valainis ir acīmredzami nemierā ar komisijas izvēli. To apliecina arī šonedēļ Valsts kancelejā saņemtā ekonomikas ministra vēstule, kurā viņš lūdz papildu informāciju par pretendentiem. “Viņš lūdz par visiem pretendentiem informāciju papildus iesniegt,” stāsta Lībķena.

Vaicāta, vai Valsts kanceleja vispār drīkst šādu informāciju atklāt, iestādes direktora vietniece uzsver: “Nē, Valsts kanceleja nevienā, ne šajā, ne arī citos konkursos nesniedz informāciju arī ne publiski par pretendentiem, kas ir konkursa gaitā pieteikušies. Mēs vienmēr sniedzam ministram tikai gala informāciju par komisijas pieņemto lēmumu. Visai pārējai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss, līdz ar to nav tiesību ne ministram, ne kādam citam mums prasīt šo informāciju.”

Valsts kancelejā norāda, ka tā nav ierasta prakse konkursos. Direktora vietniece Ieva Lībķena atzīst, ka viņas pieredzē tā ir pirmā reize.

Valainis intervijā “de facto” apgalvo, ka konkursa sākumā Valsts kancelejas pārstāvji veica interviju ar viņu kā pasūtītāju. Valainis esot paudis savu vēlmi – lai finālā viņam piedāvā trīs kategoriju cilvēkus ar dažādiem profiliem: uzņēmējdarbības pieredze, valsts pārvaldes pieredze un pieredze darbā lobija organizācijās. Komisija šo viņa lūgumu neesot izpildījusi. Tiesa gan, “de facto” pārliecinājās, ka Ministru kabineta noteikumi par kandidātu atlases kārtību šādu kvotu principu neparedz.

Sarunā ar Valaini “de facto”, neminot uzvārdus, vaicāja, kāpēc viņu neapmierina komisijas izvēle par kandidātiem, kur viens vada lielas pilsētas tūrisma aģentūru, bet otrs strādājis gan valsts pārvaldē, gan vadījis dažādas lobija organizācijas, nevalstiskās organizācijas, kas saistītas ar dažādiem ekonomikas sektoriem. “Viss kārtībā, jūsu nosauktie varianti ir labi, bet nenosauc nevienu kandidātu, kam būtu pieredze izteikta uzņēmējdarbības vadīšanā. Tā tomēr ir Investīciju un attīstības aģentūra, kuras pamatā ir darbs ar uzņēmējiem. Un izpratni par uzņēmējdarbību – es tomēr šajā procesā gribēju objektīvi salīdzināt arī šo kritēriju. Šobrīd šāda iespēja netiek dota,” apgalvo ministrs.

Konkursa komisijas sastāvu bija apstiprinājis pats Valainis. To vadīja šobrīd atstādinātais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, bet sastāvā bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, kā arī divi biznesa pārstāvji – Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa. Piesaistīti bija arī neatkarīgi novērotāji no Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Versijai, ka varbūt no uzņēmēju vidus nebija tik spēcīgu kandidātu, lai tos virzītu finālam, Valainis negribot ticēt. Vai šī neizskatās pēc vēlmes iedabūt amatā savējo kandidātu, apejot konkursu? Ministrs to noraida – runa neesot par konkrētiem cilvēkiem, bet gan par principu. Viņš gan nenoliedz, ka atsevišķi atsijātie ir vērsušies arī pie viņa: “Ir pie manis vērsušies cilvēki, informējot par to, ka viņiem ir plāns pārsūdzēt, un snieguši dažāda veida ziņojumus un pārdomas par visu šo procesu. Bet es viņiem arī esmu novēlējis veiksmes, lai viņi dodas uz Valsts kanceleju, jo tā absolūti nav mana atbildība un es tur nevaru nekādā veidā jaukties.”

Visticamāk, skandaloza pieskaņa konkursam būtu arī bez Valaiņa vēstules, jo politikas kuluāros jau dažas nedēļas izplatās runas par to, ka Bļodnieces kandidatūra tiekot lobēta gan no atsevišķu politiķu, gan uzņēmēju puses. Ekonomikas ministrs konkrētus vārdus nemin, taču norāda – interesi par konkursu viņš izjūt, taču spiedienu gan ne: “Ziniet, tāda lobisma kampaņa, protams, ka ir, bet nu, tādās normas robežās. Es katrā ziņā tādu pārspīlētu spiedienu neizjūtu šobrīd, ka būtu kaut kas. Protams, paši kandidāti individuāli sūta, ir tādi, kas no pirmās dienas, kad izsludināja konkursu, informē, ka ir pieteikušies. Un, protams, ir kandidāti, kuriem ir kādi draugi, kas informē, ka “esam pieteikušies”. Bet tādās normas robežās. Nav nekas tāds pārspīlēts.”

Valainis norāda, ka par savu tālāko rīcību izlems, kad būs saņēmis oficiālu Valsts kancelejas atbildi. Īpašas vilcināšanās nebūs, taču arī nekāda lielā steiga neesot, jo LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja strādājot labi. Ja LIAA direktora konkurss tiks izbeigts bez rezultāta, Valainis neizslēdz, ka rosinās grozīt atlases noteikumus, lai ministriem, kuriem politiski jāatbild par pakļauto iestāžu darbu, būtu lielāka teikšana pār to vadības izvēles procesu.