Propaganda izmanto auditoriju, kas zemapziņā vēstures, kultūras traumu, politikas vai jebkādu citu iemeslu dēļ vēlas ticēt noteiktai realitātes versijai.
Un propaganda vienkārši dod šādu, teiksim tā, vīģes lapu, attaisnojumu, iespēju cilvēkiem ticēt šādā veidā.
Un tāpēc es domāju, ka nevēlos, lai atkal noraidītu propagandas nozīmi. Bet daudz svarīgāk, daudz interesantāk, manuprāt, ir aplūkot dziļākos cēloņus. Kāpēc šie iedzīvotāji vēlas un kāpēc viņiem ir nepieciešams šādi domāt? Kāpēc viņiem ir vajadzīga šī it kā "patiesība"?
Protams, es esmu redzējis reportāžas, kas uzņemtas no okupētajām Ukrainas teritorijām. Šķiet, ka viņi nav žurnālisti...
Man šķiet acīmredzams, ka Krievija ir ieinteresēta parādīt savu okupāciju šajās teritorijās kā kaut ko pozitīvu, ka tai ir pozitīva loma šo teritoriju attīstībā.
Manuprāt, šie naratīvi ir acīmredzami, jo īpaši pēc aneksijas Krievija vēlas pasniegt savu klātbūtni un okupāciju šajos apstākļos kā kaut ko pozitīvu. Man tas šķiet acīmredzami."
Pēc trim nedēļām Maskavā svinēs 9. maiju, kas arī kalpojis par rīku, lai Kremlis apvienotu tautiešus pasaulē.
Ukrainas asiņaino notikumu dēļ daudzviet Eiropā publiski nekādi svinību pasākumi nebūs iespējami.
Tāpēc Krievijas Ārlietu ministrijas paspārnē radītā "Viskrievijas tautiešu koordinācijas padome" uzrakstījusi un publicējusi dokumentu ar ieteikumiem, kā 9. maiju svinēt pareizi.
Un pieteikts noteikti ar šo saturu dalīties sociālajos tīklos, lai tautieši viens otru sajustu un paustu lojalitāti Kremlim.