Zārks bibliotēkām (5)

Oficiāli dokumentos Skultes muižas bibliotēka nezin kāpēc tiek saukta par Straumes bibliotēku. Bet arī tam vairs nav nekādas nozīmes. Zārks jau ir gatavs. Vāks nocelts, un vainagus neviens nepirks, jo pati apglabāšana, tāpat kā viss bibliotēku likvidācijas process, visdrīzāk notiks pa kluso un tumsas aizsegā.

Visas septiņas likvidēšanai paredzētās Limbažu novada bibliotēkas reģistrētas KM bibliotēku reģistrā un akreditētas kā vietējas nozīmes bibliotēkas. Tajās ir diezgan jaudīgs tehniskais aprīkojums. Straumes bibliotēkā vien 4 datori un labs multifunkcionālais printeris.

Kopējais šo bibliotēku aktīvo lietotāju skaits ir vairāk nekā pustūkstotis. Tā sauktais fizisko apmeklētāju jeb apmeklējumu kopskaits pērn bijis ap 9000. Bet tieši šis domes prāt it kā mazais lietotāju un apmeklējumu skaits ir viens no likvidācijas iemesliem. Tajā pašā laikā visos sešos pagastos, kur atrodas šīs bibliotēkas, oficiāli skaitās tikai 8100 iedzīvotāju. Reāli to noteikti krietni mazāk. Tomēr pat ar astoņiem tūkstošiem sanāk, ka bibliotēku pakalpojumus regulāri izmanto 7% iedzīvotāju. Laukos un mūsdienās tas nav maz!

Nevar nepiekrist Broņislavai Keišai, kura saka: “Darba vietas likvidētas. Autobusi likvidēti. Labi ja divreiz dienā iet. Aizbrauc uz Limbažiem – nezini, kā atpakaļ tikt. Vietējie ceļi, sevišķi pavasaros, rudeņos, ziemā, neizbraucami. Cilvēki pārcēlušies uz pilsētām vai vispār pametuši Latviju, bet tagad pie visa vainīgas bibliotēkas. Apmeklētāju maz! Tāpēc tiem, kas vēl palikuši, tās pašas atņems. Vienīgo vietu, kur tikt pie grāmatām un informācijas, kas šajos ciemos palikusi. Un tad vairs nebūs te nekā! Bet cilvēki nevienu neinteresē. Man ir vairākas kundzes, kas tiešām vairs nevar atnākt. Pāris reizes mēnesī ņemu grāmatas un pati aizvedu. Es par sevi neuztraucos. Es esmu pensijā. Man lasītāju, kuru skaits šogad pieaudzis… Man viņu visvairāk žēl.”

“Toties veikals paliks. Tas tad arī būs vietējais kultūras centrs,” smejas Uldis – neskatoties uz gadiem, vēl enerģisks vīrs un liels grāmatu lasītājs. “Un tie,” viņš turpina, ”kuri nav nodzērušies, uz vecumu varēs to paspēt. Visu dienu pie televizora nenosēdēsi.”

Limbažu novada domes mājas lapā var lasīt, ka tās izpilddirektors Artis Ārgalis priecājas, ka, likvidējot 7 bibliotēkas, tikšot ietaupīti līdz 125 000 eiro gadā. Kundzes Skultes muižas bibliotēkā dusmojas: “Ja nolikvidētu abu domes priekšsēdētāja vietnieku štata vietas, tur jau būtu puse no tās summas.” Es mājās parēķināju - sanāca pat krietni vairāk par pusi. Bet bibliotēkas apmeklētājas nesaprot, kā var būt – Valsts prezidentam nav nekādu vietnieku, Ministru prezidentei – nav, pat ministriem nav, bet novadā, kurā labi ja 29 000 iedzīvotāju, domes priekšsēdētājam veseli divi. Tas liecinot – vai nu viņš īsti ar tiem saviem pienākumiem netiekot galā, vai arī tai domei tik daudz naudas, ka nezinot, kur likt.

Tomēr vissmieklīgākais ir mazo bibliotēku likvidācijas trešais iemesls. Redziet, tām esot grūti piekļūt! Tātad, ja jums ir kāds objekts, kuram grūti piekļūt, lai atrisinātu šo problēmu un neviens nesūdzētos, vienkārši likvidējiet to. Kā Staļins savulaik – nav objekta, nav problēmu! Tiesa, neesmu gan dzirdējis, ka no bibliotēku apmeklētājiem kāds būtu sūdzējies, ka nevar tām piekļūt, lai gan daļa tiešām atrodas savu laiku nokalpojušās ēkās.

Broņislava, kas Straumes bibliotēkā sākusi strādāt pirms 23 gadiem, atceras - toreiz gan situācija bijusi traģiska. Logus nevarēja atvērt - krituši ārā ar visām eņģēm. Telpas nolaistas līdz pēdējam. Bet 2008. gadā uztaisīts kārtīgs remonts. Vienā vietā jumts gan vēl drusku tek, bet, par laimi, priekštelpā, kur nav grāmatu. Jā, ziemā krāsns jākurina, bet, ja pagasts atsūta kādu, kurš palīdz malku sanest, tad neesot jau grūti iekurināt.

Skaidrības labad gan jāsaka, šī nav pirmā reize, kad Limbažu dome ķeras pie bibliotēku likvidācijas. Iepriekšējā bija 2019. gadā. Plāni tikpat ambiciozi. Par laimi, iesaistoties Latvijas Rakstnieku savienībai, Kultūras ministrijai, Latvijas Bibliotēku padomei, medijiem un pat Saeimas Kultūras komisijai, kas šim jautājumam veltīja veselu sēdi, bibliotēkas izdevās saglābt.

To darbs gan tika reorganizēts, un tās strādāja divarpus dienas nedēļā. Viens bibliotekārs divās bibliotēkās. Arī Broņislava paralēli Straumes bibliotēkai gādā par bibliotēku Bīriņos. Bet arī tā ir starp septiņām likvidēt paredzētajām.

Tomēr iepriekšējā reizē iedzīvotāji par likvidāciju tika informēti savlaicīgi un vismaz formāli pašvaldība centās izzināt sabiedrības viedokli un diskutēt par to. Acīmredzot pašlaik tieši šī komunikācija ar sabiedrību tiek uzskatīta par kļūdu, kas toreiz neļāva bibliotēkas likvidēt.

Tāpēc šoreiz ar sabiedrību vai vietējām kopienām neviens nerunā un runāt negrasās. Protams, baumas klīda, bet pašiem likvidējamo bibliotēku bibliotekāriem par likvidāciju paziņoja nedēļu pirms domes Apvienotās komitejas sēdes, kas notika 19. aprīlī. Lai gan materiāli par bibliotēku likvidāciju Latvijas Bibliotēku padomei nosūtīti jau marta vidū.

Tādējādi nepārprotami pārkāpti Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, Pašvaldību likums un pašas domes Nolikums.

Lieliski atceros, kā pirmajā bibliotēku likvidācijas mēģinājumā tagadējais domes izpilddirektors, toreiz vēl Skultes pagasta pārvaldnieks Artis Ārgalis teica, ka bibliotēkas esot padomju laika paliekas un tāpēc vien likvidējamas. Toreiz nesapratu, kā neatkarīgā valstī un materiāli nodrošinātā vietējo uzņēmēju ģimenē audzis jauns cilvēks var teikt ko tādu. Tagad saprotu, ka, būdams tikai sociālo zinātņu bakalaurs vadībzinātnē, Artis Ārgalis vienkārši nezina, ka bibliotēkas mūsdienās, sevišķi provincē, laukos, ir ne tikai grāmatu apmaiņas punkti, bet arī sava veida izglītības, kultūras un socializācijas centri. Acīmredzot, lai saprastu tādus jēdzienus kā izglītība un socializācija, ar bakalauru vien nepietiek, vajag vismaz maģistra grādu.

Protams te daudz kas atkarīgs no bibliotēkas vadītāja. Skultes muižas bibliotēkā regulāri tiek organizētas tikšanās ar literātiem un citiem interesantiem cilvēkiem, pārrunātas izlasītās grāmatas, notiek dažādas izstādes, konkursi un citas aktivitātes. Diemžēl notika… Jo tagad par to jārunā pagātnes formā.

Kā var noprast no Limbažu novada domes mājas lapas, jau pieminētajā 12. aprīļa sanāksmē novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs teicis, ka šoreiz (acīmredzot balstoties uz iepriekšējo pieredzi) nebūšot nekāda izpēte un apspriede pusgada garumā. Viss notikšot tuvākajā laikā – aprīļa beigās vai maijā. Citiem vārdiem sakot, kas un kā notiks, jau ir izlemts. Un pārējie, mani ieskaitot, tagad drīkst paklusēt. Jo, visticamāk, septiņas bibliotēkas zārkā tiks guldītas šo ceturtdien, 25. aprīlī, domes sēdes laikā. Un, kā jau teicu, – bēres būs klusas, drusku slepenas, piedaloties vienīgi koalīcijas pārstāvjiem, kas visu zina labāk par citiem.

Visbeidzot. Man tūlīt iebildīs, ka pagastu centros bibliotēkas taču paliks. Jā, bet tiem, kas nedzīvo laukos, paskaidrošu… Ja cilvēkam nav personiskā auto, tad pašreizējā situācijā ar sabiedrisko transportu no Skultes muižas vieglāk ir aizbraukt uz Rīgu, Viļņu vai Tallinu nekā uz 7 km attālajām Mandegām, kur atrodas pagasta centrs. Ar sabiedrisko transportu tas iespējams vienīgi teorētiski ar pārsēšanos Saulkrastos un bez garantijām tajā pašā dienā atgriezties mājās. Gan jau ka citos pagastos, varbūt izņemot Vidrižus, ir līdzīgi.

Tomēr, neskatoties uz to, kā uzzināju Latvijas Bibliotēku padomē, - šis drīzāk esot tikai sākums. Līdzīgs liktenis varot piemeklēt arī citas mazās bibliotēkas. Arī citos novados pašvaldības tām naglo vai jau sanaglojušas zārkus. Tāpēc turiet acis vaļā, grāmatu draugi! Kā liecina pieredze, laicīgi sākot un kopīgiem spēkiem bibliotēkas iespējams nosargāt. Protams, ja vien jūsu pašu ievēlētie domnieki kaut elementāri ievēro likumus un rēķinās ar savu vēlētāju interesēm. Ja ne, tad būs kā Limbažu novadā.

Šis ir viedokļraksts, kas var nesakrist ar TVNET redakcijas nostāju.