Latvijas Zinātņu akadēmijai būs jāatmaksā kompensācija 446 551 eiro apmērā producentam Milleram, lemj tiesa (12)

No LZA par labu Milleram piedzīta ieguldījumu atlīdzība 433 89 eiro, tiesas izdevumi 5944 eiro un ar pierādījumu iegūšanu saistītie izdevumi 6715 eiro.

Milleram atzītas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no akadēmijas 6% gadā no nesamaksātās piedzītās summas.

Apgabaltiesa noraidīja prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu 220 321 eiro piedziņu par periodu no 2014.gada 28.oktobra līdz 2023.gada 13.aprīlim un likumisko nokavējuma procentu 1714 eiro piedziņu par periodu no 2018.gada 29.oktobra līdz 2023.gada 13.aprīlim.

Tāpat no akadēmijas valsts labā piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3635 eiro.

Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Iepriekš pirmās instances tiesa prasību apmierināja. Par spriedumu tika saņemta apelācijas sūdzība.

Millers uzsver, ka 2014.gadā viņš, piesaistot privātos līdzekļus, atjaunoja LZA ēkās lielo zāli, kurai deva nosaukumu koncertzāle "Rīga". Vēlāk starp pusēm radās konflikts, LZA nolēma lauzt līgumu ar Milleru, bet neuzskatīja par pamatotu prasību kompensēt telpu atjaunošanā ieguldītos līdzekļus. Kopš 2016.gada 1.janvāra telpas atkal stāv tukšas.

Pats Millers paziņojumā presei pauž viedokli, ka konflikta cēlonis esot bijusi LZA amatpersonu, tostarp bijušā prezidenta Ojāra Spārīša, alkatība.

"2014.gadā, kad es ar komandu dažu mēnešu laikā izdarīju to, ka LZA funkcionāri nespēja 42 gadus - atjaunoju koncertzāli, bija aizskarta viņu pašcieņa, parādot viņu nespēju," klāsta Millers, apgalvojot, ka viņam esot tikuši izteikti piedāvājums darbā pieņemt piecus LZA darbiniekus, "kuri faktiski neko nedarītu, bet tiem ikmēnesi tiktu izmaksāta alga". Atsakoties no šī piedāvājuma, attiecības ar toreizējo LZA vadību strauji esot pasliktinājušās.