Parādās aizvien vairāk pierādījumu, ka mēs pastāvīgi piedzīvojam hibrīduzbrukumus. Protams, ir jāturpina domāt par hibrīdapdraudējumu atturēšanu, taču, tā kā tos jau piedzīvojam, lietderīgi padiskutēt arī par to, kādas spējas un instrumentus varam vajadzības gadījumā pret tiem lietot, norāda Erki Korts, Igaunijas laikraksta "Postimees" un Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijas eksperts drošības jautājumos.

Jaunākajā Igaunijas Iekšējās drošības dienesta (IDD) gada pārskatā sniegts ieskats slēptajos draudos, ar kuriem saskaramies, un tajā skaidri norādīts, ka pastāvīgi tiekam pakļauti hibrīduzbrukumiem. Šis apgalvojums vēl plašāk izskanēja IDD ģenerāldirektora piezīmēs preses konferencē, kurā šis gada pārskats tika prezentēts.

Patiesībā hibrīduzbrukumi lielākā vai mazākā mērā ir bijuši sabiedrisko diskusiju temats jau visu pēdējo desmitgadi. Par šādām metodēm īpaši sāka runāt pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas un aneksijas.

2023. gadā parādījās ziņas par vandālisma gadījumiem, kuru mērķis bija iekšlietu ministra un žurnālista automašīnas. 2024. gada sākumā atklājās, ka aiz šiem uzbrukumiem stāv Krievijas specdienesti un ka IDD ir izdevies aizturēt personas, kas darbojušās pēc Krievijas specdienestu norādījumiem. Gada pārskata prezentācijā IDD ģenerāldirektors paziņoja, ka kopumā ir aizturētas 13 personas.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X