/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
Atceraties Covid-19 pandēmijas sākumu? Nevienam nebija nojausmas, ko un kā darīt. Nevienai pašai valstij. Nebija zināms, kad un vai būs pieejamas kādas vakcīnas. Visi skatījās apkārt un centās izdomāt, no kura lai nošpiko labāko un efektīvāko rīcības plānu. Bet neviena veiksmes stāsta nebija, jo pilnīgi visa pasaule šādos apstākļos nonāca pirmo reizi.
Lai izvairītos no šādas situācijas atkārtošanās, Pasaules Veselības organizācija izstrādājusi starptautisku nolīgumu par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām jeb globālo pandēmijas līgumu. Es par to neko nenojaustu, ja vien iedzīvotāju iniciatīvu platformā ManaBalss.lv nebūtu pamanījis kādu fantastisku iniciatīvu.
Iniciatīvas nosaukums ir “PAR LATVIJAS NEPIEVIENOŠANOS PANDĒMIJAS LĪGUMAM”, un brīdī, kad rakstu šīs rindas, 16 dienu laikā to parakstījuši jau astoņi tūkstoši cilvēku. Kas patiesībā jau nekādi nepārsteidz, jo aizgājušās pandēmijas laiks lieliski parādīja, cik liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir intelektuāli nevainīgi.
Un – tavu brīnumu – iniciatīvas autore ir Jūlija Stepaņenko. Politiķe, kura pamanījās tikt izmesta no Aināra Šlesera partijas par to, ka nepievienojās partijas nosodījumam par Krievijas agresiju Ukrainā. Respektīvi, viņa bija pārāk krieviska pat partijai, kura nevēlas ar krieviju pārtraukt tirdzniecību un attiecības.
Lai vai kā – Jūlija jau iepriekš izcēlusies ar savu attapību, jo savulaik vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināta no darba Saeimā. Jāteic, ka Stepaņenko vārds daudziem galvenokārt asociējas tikai ar “tikumības grozījumiem” izglītības likumā un cīņu pret ļaunajām vakcīnām. Tāpēc likumsakarīgi, ka ar šādu iniciatīvu viņa vēlas mobilizēt sev līdzīgi domājošos vēlētājus, lai pirms Eiroparlamenta vēlēšanām atgādinātu par savu eksistenci.
Tad nu, lūk, – par Latvijas nepievienošanos pandēmijas līgumam. “Iepriekšējo gadu pieredze, kad cilvēkiem tika ierobežotas tiesības pelnīt sev iztiku, iegūt izglītību un saņemt būtiskus pakalpojumus, nedrīkst tikt aizmirsta. Šobrīd mūsu politiķi gatavojas mūsu vārdā uzņemties jaunas saistības, par kurām mums būs jāatbild ar savu brīvību,” Jūlija raksta.