/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2024/04/02/15978055t1hbccc.jpg)
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien izskatīja deviņu notiesātu personu apžēlošanas lūgumus un divām personām nolēma priekšlaicīgi dzēst sodāmību, informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa.
Rinkēvičs diviem notiesātajiem priekšlaicīgi dzēš sodāmību
Kā skaidro kancelejā, sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā soda izciešanas laikā un arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai. Pēc noteikta laika sodāmību dzēš automātiski, bet līdz tam sodāmību personai, kas izcietusi brīvības atņemšanas sodu, var noņemt tiesa, vai arī to var noņemt apžēlošanas kārtībā.
Persona, kurai ir dzēsta vai noņemta sodāmība, ir uzskatāma par nesodītu, taču ar reiz bijušu sodāmību saistītie ierobežojumi nezūd, proti, sodāmība, pat dzēsta vai noņemta, saskaņā ar normatīvajiem aktiem var radīt ierobežojumus pretendēt uz dažādiem valsts amatiem, tostarp militārajā dienestā un ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Informācija par to, ka personai bijis piemērots kriminālsods, saglabājas Sodu reģistra arhīvā.
Valsts prezidents līdz šim ir apžēlojis astoņas personas un izskatījis 91 notiesātas personas apžēlošanas lūgumus.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu.
Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
Savukārt, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Turpretim, ja piespriests mūža ieslodzījums, personai pirms lūguma iesniegšanas jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
Iepriekšējais Valsts prezidents Egils Levits sava termiņa laikā izskatīja 409 apžēlošanas lūgumus un atbalstīja 21. Savukārt kādreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis sava termiņa laikā izskatīja 697 apžēlošanas lūgumus un atbalstīja 22. Visvairāk apžēlošanas lūgumus izskatīja Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā izskatīja 3391 apžēlošanas lūgumu, no kuriem atbalstīja 219.