Mākslinieks, kurš aizbēga no Irānas un tad atgriezās

Pēc savas solo izstādes Teherānas Laikmetīgās mākslas muzejā 1980. gadā kādā vietējā laikrakstā parādījās attēls ar vienu no viņa gleznām. Šo attēlu papildināja raksts, kurā šī glezna tika raksturota kā “nodevīga”. Kāds Nodžumi draugs saprata, ka viss var beigties ļoti slikti, tāpēc ieteica viņam pēc iespējas ātrāk bēgt.

“Lidostu es atstāju deviņos,” Nodžumi saka dokumentālajā filmā “Revolūcija uz audekla” (A Revolution on Canvas), kas skatāma LMT Viedtelevīzijā, “divpadsmitos Sadams Huseins šai lidostai uzbruka.”

VIDEO: FILMAS KACEKLIS

Tas bija Irānas-Irākas kara sākums, kas ilga astoņus gadus un kurā bojā gāja aptuveni miljons cilvēku. Nodžumi, iekāpjot lidmašīnā uz ASV, muzejā atstāja vairāk nekā 100 savu darbu, kas nu atradās Islāma fundamentālistu organizācijas Hezbollah varā. Desmitiem gadu vēlāk Nodžumi ar meitu, filmu veidotāju Sāru nolēma noskaidrot, kas noticis ar šīm gleznām un vai tās var atgūt.

“Revolūcija uz audekla” ir politisks trilleris, un, lai arī pazudušo gleznu meklēšana šai dokumentālajai filmai piešķir struktūru, pamatā tas ir stāsts par vīru, kurš nemitīgi visa cita priekšā noliek pats savu ideālismu. Filmu lielākoties veido intervijas ar kuratoriem, arhīva video, revolūcijas fotogrāfijas un, kas pats svarīgākais, Nodžumi plašās ģimenes videomateriāli.

Nodžumi ir nopietns revolucionārs, kas 20. gadsimta 60. un 70. gados bija iesaistīts daudzos kreiso protestos. Lūk, piemēram, tā vietā, lai svinētu kāzas ar sievu, mākslinieci Nahidu Hagigatu, viņi dodas uz protesta akciju. Tolaik Nodžumi īpaši interesēja prodemokrātiskā kustība, kas centās gāzt Irānas šahu. Dokumentālās filmas beigās Nodžumi lepni smaida, kad mazbērni dzied dziesmu, ko viņi uzrakstīja, lai atbalstītu Mahsa Amini protestus Irānā, kas norisinājās no 2022. līdz 2023. gadam. Šis brīdis ir ļoti īpašs, jo, iespējams, tā ir vienīgā reize filmā, kad Nodžumi pasmaida.

Kā vēstīts izdevumā “The Art Newspaper”, Nodžumi piedzima 1942. gadā un savu sievu Nahidu satika mākslas skolā. 1968. gadā viņa pārcēlās uz Ņujorku; pēc gada viņš sekoja. Pabeidzis studijas ASV, viņš atgriezās Irānā, kur veidoja mākslas darbus, kuros tika kritizēts šaha režīms. Irānas revolūcijas laikā viņu no Irānas padzina trimdā un līdz 1981. gadam viņš jau bija atgriezies Ņujorkā.

Viņa 2013. gadā radītā glezna no izstādes “Nikijs Nodžumi: tvarstot tauriņu un citas nesenas gleznas” (Nicky Nodjoumi: Chasing the Butterfly and Other Recent Paintings) pamatīgi izsmej Irānas režīmu. Tajā atainoti mullas, vīrieši uzvalkos, zirgi, pērtiķi, kā arī figūras no klasiskās persiešu mākslas.

Nodžumi mākslas darbi ir izstādīti dažādās galerijās un muzejos visā pasaulē.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".